Politoloģe un Ķīnas pētniece Una Bērziņa-Čerenkova RSU izglīto topošos starptautisko attiecību ekspertus

RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova ir politoloģe, Ķīnas pētniece, Āzijas programmas vadītāja Latvijas Ārpolitikas institūtā un Eiropas Ķīnas domnīcu tīklojuma biedre.

Savu ekspertīzi jautājumā par Ķīnas vietu uz pasaules kartes Una tikpat veikli pauž kā starptautiski citētos zinātniskos žurnālos un domnīcu publikācijās, tā intervijās BBC un citos pasaules medijos. Taču īpaša vieta gan viņas kalendārā, gan sirdī ir laikam, kas tiek pavadīts ar studentiem.

“Būt starp jauniem, motivētiem cilvēkiem dod milzu piepildījumu un padziļina zināšanas,” viņa stāsta. RSU Una patlaban māca topošos maģistrus divās angļu valodā īstenotās programmās – International Governance and Diplomacy un Russia and Eurasia Studies –, kurās uzņemšana ir līdz jūlija vidum.

Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova

Kādus studiju kursus patlaban pasniedzat, un ar ko tie ir aktuāli?

Abās RSU angliski īstenotajās starptautisko attiecību programmās docēju studiju kursus Ķīnas ārpolitiskie vektori un Ķīnas-Krievijas attiecības. Pasaules interesē par Ķīnu aktualitātes robeža bija 2018. gads, kad pastiprinājās Ķīnas un ASV tirdzniecības karš un vienlaikus līdz ar spiegošanas gadījumiem, uzņēmumu pārpirkšanu un citām norisēm Rietumos sāka runāt par Ķīnu kā drošības aktoru. Tas bija brīdis, kad Ķīna no reģionālo studiju nišas vai tīri ekonomistu “maizes” kļuva par starptautisko attiecību ekspertu pamattēmu.

Kādu gandarījumu smeļat no darba ar studentiem?

Pateicoties docēšanai, man ir iespēja nemitīgi augt. Būt starp jauniem, motivētiem cilvēkiem dod milzu piepildījumu un padziļina zināšanas. Kā pētniecei man ne vienmēr pietiek resursu izzināt visu jauno, bet darbs ar studentiem, viņu maģistra vai doktora darbiem gan kā vadītājai, gan recenzentei man liek pamatīgi iedziļināties. Es augstu novērtēju arī studentu dažādību.

Mūsu programmās mācās gan Latvijā un ārvalstīs bakalaura grādu ieguvušie Latvijas studenti, gan ārvalstnieki, kuri ekspertīzi politoloģijā grib spēcināt tieši Rīgā.

Ko un kā topošie starptautisko attiecību eksperti varētu apgūt pēc gadiem desmit?

Tēmu ziņā attīstības virzieni iezīmējas jau tagad. Daudzi agrāki reģionālie jautājumi nonāks spožākā prožektoru gaismā, un ir skaidrs, ka runāsim plašāk par globālajiem dienvidiem jeb Āfriku, Latīņameriku, Karību jūras reģionu, Klusā okeāna salām un Āziju. Taču metožu ziņā grūtāk iezīmēt, kā starptautisko attiecību studijas un pētniecība ritēs pēc desmitgades, jo mākslīgais intelekts neapstrīdami mainīs gan pieeju, gan mūsu iespējas strādāt ar datiem.