Radošā un daudzveidīgā ergoterapeita profesija bez darba neatstās

Slimnīcās, rehabilitācijas, sociālās palīdzības un dienas centros, pansionātos, bērnu aprūpes centros, mājas aprūpē, tehnisko palīglīdzekļu apritē, kā arī privātpraksē – tieši tik dažādas ir potenciālās darbavietas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmas Ergoterapija absolventiem. Pirms septiņiem gadiem pabeigusi šo programmu, ergoterapeite Lelde Kalvāne strādā, palīdzot maziem un lieliem pacientiem pēc slimības vai traumas atjaunot spēju veikt ikdienas aktivitātes, kā arī apgūt jaunas prasmes. Ciešā sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem, Lelde savās nodarbībās cenšas panākt, lai ikviens pacients ikdienā kļūtu patstāvīgs, attīstot viņu maksimālās iespējas dažādās jomās, piemēram, pašaprūpē, produktivitātes un brīvā laika aktivitātēs. Viņa strādā rehabilitācijas centrā Poga un daudzfunkcionālajā centrā Solis augšup, kā arī konsultē Pelču speciālās internātpamatskolas-attīstības centra skolotājus un skolēnus.

Ergoterapeita profesijā ikvienam ir iespēja atrast savu darbības lauciņu, pateicoties profesijas plašumam. Kādam patiks iesaistīties dažādu likumprojektu pieņemšanā, meklēt risinājumus mājokļa vides pielāgošanā, strādāt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem vai darbs  adaptīvā sporta jomā. Var arī specializēsies darbā ar senioriem vai realizēt sevi rokas terapijā, kas ir viena no ergoterapijas ārstēšanas metodēm.

Ergoterapeite Lelde Kalvāne

Kādi pašlaik ir jūsu darba pienākumi?

Ikdienā pārsvarā strādāju ar dažāda vecuma bērniem, kuriem ir kustību traucējumi, iedzimtas slimības, garīgās attīstības vai  autiska spektra traucējumi. Retāk, bet  strādāju ar pieaugušajiem pēc galvas smadzeņu traumām, insulta.

Balstoties uz pacienta diagnozi, izvērtēju, vai savās nodarbībās varu veicināt traumētās daļas atveseļošanos vai arī nepieciešams pielāgot ikdienā izmantojamos priekšmetus, meklēt kādus tehniskus risinājumus, lai cilvēks būtu maksimāli neatkarīgs no citiem.

Novērtēju bērnu spēlēšanās iemaņas, to atbilstību vecumposmam, sīkās motorikas iemaņas – spēju atbilstīgi vecumam turēt rakstāmpiederumu, ar to zīmēt, šķēru satvērienu, spēju ar tām griezt, kā arī citas koordinācijas prasmes, piemēram, kurpju šņorēšanu u. tml. Izvērtēju bērna pašaprūpes spējas – vai viņš var patstāvīgi lietot galda piederumus, pagatavot kādu maltīti, padzerties, iztīrīt zobus, nomazgāties, saģērbties, lietot podiņu utt. Ja ir grūtības veikt kādu darbiņu, kopā ar bērnu un vecākiem izplānojam, vai un ko varam pielāgot, lai bērns varētu būt patstāvīgs.

Tīņa vecuma pacientiem palīdzu apgūt prasmes, kuras nepieciešamas dzīvei kopienā, piemēram, kā plānot pirkumus, atrast veikalā produktus, pagatavot tos, pārvietoties pa ielu un sabiedriskajā transportā un atrast vajadzīgo adresi, atrast pielāgotus veidus, kā veidot vienkāršāku matu sakārtojumu vai uzkrāsot skropstas.

Nodarbībās vecākiem mācu, kā bērnu ar kustības traucējumiem būtu pareizāk un drošāk celt, aprūpēt, iesēdināt autosēdeklītī utt. Kopā ar citiem speciālistiem izvērtēju dažādu tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamību, piemēram, pacientam pārvietojoties, ejot vannā vai dušā, lietojot datoru. Ja nepieciešams, pati varu izgatavot dažāda veida ortozes rokām, pirkstiem.

Ikvienam interesentam varu pastāstīt, kura mugursoma skolēnam būs vispiemērotākā un cik augstam jābūt biroja darba galdam vai skolēna galdam, pie kura viņš, piemēram, mācās.

Cik sena ir ergoterapeita profesija? Vai un kas ir mainījies ergoterapeita darbā pēdējos gados?

Pasaulē ergoterapeita profesija ir zināma ļoti sen, bet Latvijā tā ir salīdzinoši jauna profesija, jo pirmie ergoterapeiti sāka strādāt pirms 24 gadiem. Pēdējos gados ergoterapeita ikdienā ir ienācis vairāk tehnoloģiju un tas atvieglo darbu un padara nodarbības ar pacientiem daudzveidīgas.

Kas jums visvairāk patika, studējot RSU bakalaura studiju programmā Ergoterapija?

Attieksme un atbalsta sajūta no pasniedzējiem un kursabiedriem, studiju un profesijas plašums, kvalitatīvās zināšanas, interesantie studiju kursi un iespēja apgūt ļoti daudzveidīgas prasmes. Arī iespēja doties ārpus Latvijas, lai mācītos no citu valstu pieredzes.

Kādām īpašībām jāpiemīt jūsu profesijas pārstāvjiem?

Topošajam ergoterapeitam noteikti jābūt atklātam un draudzīgam, mērķtiecīgam, radošam, ar labām saskarsmes spējām un vēlmi nepārtraukti apgūt ko jaunu. Jābūt iejūtīgam un jāprot patstāvīgi plānot savs darbs.

Kas jums darbā sniedz vislielāko gandarījumu?

Tie brīži, kad izdodas realizēt tādu nodarbību, kurā bērnam, manam pacientam terapeitiskā aktivitāte patīk tik ļoti, ka tā vairs nešķiet terapija, mazliet pazūd laika izjūta. Gandarījumu sniedz arī kolēģu, vecāku un pašu bērnu novērtējums, sasniegtie terapijas mērķi un apziņa, ka ar savām zināšanām ir izdevies palīdzēt.