RSU "Gada zinātnieks 2017" Modra Murovska

Modra Murovska ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta direktore, vadošā pētniece, akadēmiķe un profesore, kura sasniegusi teicamus panākumus zinātniski pētnieciskajā un studiju darbā, kā arī devusi ieguldījumu RSU tēla popularizēšanā starptautiskā mērogā.

Viņa vadīja projektu Baltinfect, kas bija līdz šim lielākais starptautiskais ietvarprogrammas projekts RSU un kam bija izcils novērtējums. Pašlaik M. Murovska ir starptautiski nozīmīgās Eiropas sadarbības programmas zinātnē un tehnoloģijās (COST) projekta Mialģiskā encefalomielīta/ hroniskā noguruma sindroma (ME/FPC) Eiropas pētnieciskais tīkls vadītāja. Viņas zinātniskie raksti publicēti tādos žurnālos kā Plos One, Journal of General Virology, Clinical Microbiology and Infection u. c.

Ar kuru pētniecībā paveikto darbu vai atklājumu lepojaties? Vispirms es lepojos ar saviem doktorantiem – gan ar tiem, kuri jau aizstāvējušies, gan ar tiem, kuri vēl aizstāvēsies. Uzskatu, ka katram skolniekam ar laiku ir jāpāraug savs skolotājs.

Ja runājam par konkrētiem sasniegumiem pētniecībā, kas ir realizējušies publikācijās, tad gribu atzīmēt pētījumus par vīrusu infekciju nozīmi neinfekciozo slimību attīstībā – gan nervu sistēmas, gan autoimūno, gan ar transformāciju saistīto. Domāju, ka, pateicoties šiem pētījumiem, mūsu institūtu atpazīst citu valstu kolēģi. Lepojos ar to, ka tagad mums ir sadarbības kolēģi dažādās Eiropas valstīs un ne tikai. Esam iekļāvušies un realizējuši gan divpusējus, gan ES līmeņa projektus. Priecē tas, ka šie zinātniskie kontakti ir stabili un saglabājas daudzu gadu garumā.

Dzīves skolotāji. Manas dzīves skolotāji ir daudzi, sākot jau ar maniem vecākiem un skolotājiem skolā. Taču tikai daži ir tie, kuri ievirzījuši manu profesionālo dzīvi zinātnes virzienā. Kā pirmo gribu minēt Rīgas Medicīnas institūta Pediatrijas fakultātes dekānu Romualdu Visocki, kura padomam pateicoties pēc institūta beigšanas nokļuvu Latvijas Zinātņu akadēmijas Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā, kur mana pirmā skolotāja bija profesore Aija Žileviča. Taču divi galvenie manas profesionālās dzīves skolotāji ir minētā institūta ilgstošā direktore, akadēmiķe Rita Kukaine un PSRS Onkoloģijas centra (tagad – Krievijas Onkoloģijas centrs) Molekulārās virusoloģijas laboratorijas vadītājs Fjodors Kiseļevs.

No akadēmiķes R. Kukaines esmu guvusi ne tikai profesionālās prasmes, bet arī ļoti daudz praktiskā dzīvē noderīgu padomu, kuriem sekoju vēl tagad. Savukārt F. Kiseļevs blakus zināšanām un prasmēm molekulārajā virusoloģijā ir ļāvis man saprast to, kas ir vissvarīgākais zinātniskajā darbā, un ietekmējis manas rakstura īpašības. Diemžēl abi mani skolotāji vairs nav ar mums, bet manās un manu kolēģu atmiņās viņi vienmēr būs līdzās.

Kad jūs pēdējo reizi jutāties laimīga? Es esmu laimīga katru dienu, jo man ir darbs, kas patīk, saprotoši kolēģi, labi draugi apkārt u. c. Bet, ja runājam par laimi, tad ikvienam iesaku atcerēties Imanta Ziedoņa dzejoli par laimi:

"Un tādas lielas laimes nemaz nav.
Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.

Ja otrs saprot, ko es gribu teikt.
Ja pažēlo tai brīdī, kad es raudu.
Ja cauri pārpildītam tramvajam
Nav jāizmokās mainīt sīko naudu.

Ja darbs no rokas iet, nav jākasās
Un nav ar skauģiem ikbrīd jāsatiekas.
Tā lielā laime taču veidojas
No ikdienišķi mazajām, man liekas.

Tu ieej veikalā un rindas nav!
Vai tā nav laime? Desmit tādas dienā,
Un, ja diendienā šitā laimējas,
Vai mazās nesummējas lielā vienā?

Es vēlu jums tās mazās maziņās,
Un katru vakaru tad cilvēks smaidīs.
Un, ja tā lielā pēkšņi gadīsies,
Neviens nav muļķis – garām nepalaidīs."

Dzīves vērtības jeb stūrakmeņi. Pirmais no manas dzīves stūrakmeņiem ir godīgums pret darbu, kolēģiem un sevi. Arī jaunajiem kolēģiem, kas sāk darba gaitas, vienmēr saku – ja esi kļūdījies, uzreiz godīgi pasaki, lai lieki nezaudētu laiku un reaģentus, ja turpināsi un mēģināsi kļūdu noslēpt. Ikviens var kļūdīties, jo, kā saka, "meistars no gaisa nekrīt". Kā mācīja prof. Kiseļevs, nekad nepielīdzinu kolēģu veikumu tam, kā es to būtu darījusi, jo katrs mēs esam atšķirīgi un daudzas lietas realizējam atšķirīgi ar vienādi labu iznākumu. Visgrūtāk ir atzīt pašai savas kļūdas, taču es cenšos, un ceru, ka man tas izdodas.

Otrs manas dzīves stūrakmens ir nesolīt to, ko nevari izdarīt, bet, ja esi solījis, tad esi tik labs un izdari to caur nevaru. Ja neesi pārliecināts, ka varēsi solīto izpildīt, nekad nesoli. Tā ir lieta, kas visvairāk nepatīk kolēģos, īpaši jaunajos. Ja esi solījis, tad, lūdzu, izdari, turklāt izdari laikā, jo atpakaļceļa vairs nav.

Trešais stūrakmens ir cilvēciska attieksme jebkādās dzīves situācijās. Dzīvē viss nav tikai balts un melns, bet ir arī pelēkās krāsas. Visas lietas var izrunāt un izdiskutēt bez apvainojumiem un aprunāšanas, tādēļ lieta, ko cenšos likvidēt jau saknē, ir aprunāšana, kas bieži beidzas ar konflikta situācijām kolektīvā. Paldies Dievam, ka mikroklimats mūsu institūta kolektīvā līdz šim ir labs un patīkams.

Kas jādara, lai pasaule kļūtu labāka? Domāju, ka katram godīgi jādara savs darbs un nav jāgaida, ka kāds cits to izdarīs. Ir jābūt aktīvākiem un jāsaprot, ka viss, ko darām, ir mūsu pašu labā. Ir jāmīl sava zeme, pilsēta un darba vieta, īsāk sakot, ir jābūt patriotam. Protams, ir nepārtraukti jāmācās un jāpilnveidojas, jācenšas saprast pārējos cilvēkus, kas atšķiras no mums gan pēc mentalitātes, gan ādas krāsas.

Ja runājam par Latviju un mūsu universitāti, tad vienmēr visos komandējumos un braucienos komunikācijā ar citu valstu kolēģiem ir jācenšas stāstīt par to, kas pie mums ir labs, un nav jāizceļ tas, kas ir slikts. Godīgi sakot, ir apnicis klausīties, ka latvieši ir mūžīgie cietēji un ļoti gaudulīga tauta.

Runājot par zinātni, gribētu sagaidīt, ka zinātne arī mūsu valstī tiktu atzīta par prioritāru un prestižu nozari un tiktu ņemts vērā zinātnes ieguldījums ilgtermiņā. Diemžēl zinātnes finansējuma ziņā mūsu valsts pašlaik ir pēdējā vietā starp Eiropas Savienības valstīm, un tā nav gaušanās, tas ir fakts.