Pārlekt uz galveno saturu
Studentiem
Attīstība
Darbiniekiem
Intervijas
Pētniecība

Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa
Foto: RSU

Sākam rakstu sēriju, iepazīstinot ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) tenūrprofesoriem jeb zinātnes profesoriem. Šoreiz par RSU Zinātnes centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta tenūrprofesoru (PhD) Mohamadrezu Azimi (Mohammadreza Azimi).

mohammadreza_azimi05.jpg

Kāds bija jūsu ceļš zinātnē? Kas iedvesmoja pievērsties esošajiem pētījumiem?

Mans ceļš sākās, apbrīnojot, cik gan daudz tehnoloģijas var palīdzēt atklāt apslēptu atziņu no bioloģiskajiem datiem. Sākotnēji es pievērsos attēlu apstrādei, bet drīz vien

sapratu, kāds potenciāls tehnoloģijām ir biomedicīnas pētījumos, jo īpaši, lai izprastu tādu kompleksu slimību kā vēzis.

Sevišķi vērtīga šajā darbā ir bijusi sadarbība starp dažādām disciplīnām, jo tas ir ļāvis man apstrādāt datus tādā jomā kā precīzijas onkoloģija. [Precīzijas medicīna ir jauna pieeja veselības aprūpē, kas balstās individualizētā, uz pacientu orientētā diagnostikā un ārstēšanā, izmantojot ģenētiskos, molekulāros un klīniskos datus. – aut.]

Esmu strādājis un veicis pētījumu Īrijā, Royal College of Surgeons. Joprojām tur esmu vieszinātnieks.

Savos vairāku gadu pētījumos esmu koncentrējies uz metodēm lieldimensiju datu apstrādei, piemēram, vienas šūnas attēlveidošanu un telpisko proteomiku [pētniecības joma, kas pēta proteīnus un to uzvedību šūnās un audos, ņemot vērā to telpisko izvietojumu, – aut.]. 

Ievērības cienīgs ir mans ieguldījums pētījumos, kas atklāj telpiskās proteomikas potenciālu vēža apakšgrupu raksturošanā un inovatīvu vēža prognostikas rīku radīšanā.

Pašlaik RSU mana galvenā pētniecības joma ir attēlu apstrāde, lai interpretētu vienas šūnas proteomikas datus onkoloģijas kontekstā. 

Jo īpaši es koncentrējos uz augstas izšķirtspējas telpisko proteomiku, kas ietver proteīnu izplatības un šūnu savstarpējās mijiedarbības modeļu izpēti, lai redzētu, kā tie iesaistās vēža attīstībā.

Es izvēlējos šo pētniecības tēmu, jo precīzijas onkoloģija ir ļoti daudzsološa, lai pielāgotu individuālu ārstēšanu katram pacientam.

Integrējot datorizētu attēlu apstrādi un molekulāro bioloģiju, mēs varam gūt dziļāku ieskatu vēža heterogenitātē (nevienveidībā), galu galā uzlabojot ārstēšanas rezultātus.

Vai varat, lūdzu, padalīties ar interesantākajiem atklājumiem, metodēm vai mērķiem esošajā pētījumā? 

Viens no visvairāk aizraujošajiem aspektiem manā pašreizējā pētījumā ir progresīvu attēlu apstrādes tehniku izmantošana, lai kartētu proteīnu telpisko organizāciju vienas šūnas līmenī. Tas mums ļauj identificēt unikālus vēža fenotipus un izprast to mijiedarbību ar audzēja mikrovidi.

Piemēram, nesenā pētījumā izpētījām telpiskās attiecības starp imūnšūnām un kolorektālā vēža šūnām. Izmantojot progresīvu daudzslāņu attēlveidošanu un programmas Python analīzes rīku, mēs atklājām, ka mazāks attālums starp citotoksiskajām/ palīgtipa T šūnām un vēža šūnām ir saistīts ar labāku dzīvildzi bez slimības recidīva. 

Viens no interesantākajiem atklājumiem bija, ka mēs spējam grupēt pacientus zema un augsta riska grupās, pamatojoties uz telpiskiem un olbaltumvielu ekspresijas datiem, tādējādi nodrošinot potenciālu rīku personalizētai prognozei un terapijas stratēģijām. Šis pētījums uzsver vienas šūnas telpiskās proteomikas nozīmi precīzijas onkoloģijā.

Mūsu mērķis ir panākt, lai šīs atziņas būtu ne tikai nozīmīgs atklājums pētniecībā, bet arī pieejamas ārstiem, nodrošinot, ka tās tiek izmantotas praktiskajā medicīnā.

Kas jūs pamudināja pieteikties uz tenūrprofesora vietu RSU? Kas jūs piesaistīja mūsu universitātē?

RSU ir liels uzsvars uz starpdisciplināriem pētījumiem, un augstskola apņēmīgi rīkojas, lai veicinātu veselības aprūpes pilnveidi, izmantojot inovatīvo zinātni – šo iemeslu dēļ tā bija dabiski piemērota manām karjeras iecerēm.

Mani piesaistīja RSU apņemšanās veicināt sadarbību starp datorzinātnēm, klīniskajām un bioloģijas zinātnēm. Tas lieliski sasaucas ar maniem pētījumiem precīzijas onkoloģijā, kur slimību telpisko un molekulāro aspektu izpratnei nepieciešama patiesi starpdisciplināra pieeja. Turklāt RSU augošā reputācija kā universitātei, kurā notiek intensīvi pētījumi, nodrošina ideālu platformu, lai sniegtu ieguldījumu revolucionāros pētījumos un audzinātu, atbalstītu nākamo zinātnieku paaudzi.

mohammadreza_azimi00-rev.jpg

Kādu zinātņu pārstāvji veidos jūsu pētījuma komandu, un kāds ir katra uzdevums?

Manā pētnieku komandā ir pārstāvētas visdažādākās jomas. Lai sasaistītu pētījumu un tā lietojumu, mums galvenokārt ir vajadzīgi programmatūras inženieri, kas veidotu lietotājam draudzīgus rīkus, zinātnieki attēlveidošanā un patoloģijā, kas interpretētu un pārbaudītu rezultātus no attēlveidošanas tehnikām, piemēram, IHC un mikroskopijas, tāpat vajadzīgi datu zinātnieki, kas izstrādātu algoritmus un rīkus attēlu apstrādei un datu analīzei.

Pateicoties daudzveidīgi pārstāvētām zinātnēm, mūsu iniciatīvas noteikti būs radošas un vispusīgas.

Kādu jūs redzat RSU kā zinātnes universitates nākotni?

Es ticu, ka RSU kļūs par līderi precīzijas medicīnā un starpdisciplinārajos pētījumos, īpaši tādās jomās kā onkoloģija un mikrobioloģija, un ne tikai Baltijas mērogā!

Investējot mūsdienu tehnoloģijās, piemēram, telpiskajā proteomikā, attīstot starptautisko sadarbību, RSU var kļūt par globālu inovatīvu pētījumu centru.

Lai šī vīzija īstenotos, nepieciešams paplašināt pētījumu infrastruktūru un atbalstīt jaunos zinātniekus viņu karjeras sākumā. 

No kura zinātnieka esat iedvesmojies savā darbā?

Mani iedvesmo Harolda Varmussa (Harold Varmus) novatoriskais darbs – viņa ieguldījums vēža pētniecībā un precīzijas medicīnā ir mainījis šo jomu. Viņš ir paraugs man savā darbā, kā spēt savienot fundamentālo zinātni ar atklājumu izmantošanu klīniskajā jomā.

mohammadreza_azimi09-labota.jpg

Kas ir jūsu moto vai vadošais princips darbam zinātnē?

Es strādāju zinātnē pēc principa "Zinātnei jābūt ietekmīgai, sadarbspējīgai un repdroducējamai".

Tādēļ mans fokuss ir uz starpdisciplināriem pētījumiem, un esmu apņēmies izstrādāt rīkus un metodes, kas sniegtu labumu plašākai zinātniskajai un klīniskajai kopienai. 

Kāda, jūsuprāt, mūsdienās ir zinātnieku nozīme?

Zinātnieki mūsdienās nav tikai pētnieki; viņi ir komunikatori, inovatori un problēmu risinātāji. Mūsu loma ir paplašinājusies, un mums jārisina globālas problēmas, sākot no nevienlīdzības veselības aprūpē, beidzot ar klimata pārmaiņām. Turklāt zinātne ir kļuvusi pieejamāka un iekļaujošāka. Starpdisciplinārās sadarbības nozīme vēl nekad nav bijusi tik liela!

Kas jūs uzlādē un iedvesmo ārpus zinātnes?

Mani piepilda būšana dabā, fotografēšana, mūzika un ceļošana – lai iepazītu jaunas kultūras. Šīs aizraušanās man ļauj atjaunot spēkus un ieraudzīt jaunus skatpunktus, un tas bieži iedvesmo jauniem pētījumiem. Līdzsvars starp darbu un brīvā laika aktivitātēm ir būtisks, lai veicinātu radošumu un produktivitāti.