Uzvarēt demenci: neirologs Jānis Mednieks pēta slimības, kuras skar galvas smadzenes Pārlekt uz galveno saturu
Pētnieki tuvplānā
Pētniecība
Zinātnes nedēļa 2019

Sākotnējā studiju izvēles kārts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neirologam Jānim Medniekam krita uz datoriku. Pēc pusgada jaunais students sapratis, ka tas nav īstais dzīves aicinājums, un kopā ar draugiem devās ilgstošā ceļojumā ar autostopiem uz Irānu un citām tālām zemēm. Pirmā saskarsme ar medicīnu tuvplānā bija psihiatriskajā slimnīcā Velsā, kur Jānis strādāja kā brīvprātīgais. Šī iespēja bijusi viens no sākotnējiem dzinuļiem, kādēļ vēlāk studējis medicīnu. Neiroloģiju Jānis izvēlējies tikai piektajā kursā. Tā prasa dziļu situācijas analīzi, jo, kā saka pētnieks, daudz jādomā, jāsaliek kopā klīniskie, radioloģiskie un citi izmeklējumi, aktīvi jākomunicē ar pacientu, lai pareizi noteiktu diagnozi un izvēlētos pareizo ārstēšanas metodi.

Kāpēc es pētu?

Varbūt esmu ietekmējies no tēva, kurš arī ir zinātnieks, jo katru reizi, kad veicu kādu jau zināmu un pierādītu ārstniecisko manipulāciju vai citu uzdevumu, jautāju sev, varbūt var citādāk, efektīvāk, labāk? Man nepietiek ar apziņu, ka kāds jau kaut ko ir atklājis, un es droši varu tam sekot. Mani tirda vēlme pārbaudīt un uzlabot. Manā karjerā ir bijuši gadi, kad pamatā veicu klīnisko darbu, pētniecībā nedarbojoties. Toreiz asi izjutu, ka kaut kā pietrūkst un nepieciešams lielāks jaunrades moments.

Pētniecībā mani interesē tās neirodeģeneratīvās saslimšanas, kuras skar galvas smadzenes un var izraisīt paātrinātu novecošanu. To vidū ir slimības, kurām  raksturīgi domāšanas traucējumi: šizofrēnija, demence un citas. Šobrīd esmu iesaistījies nozīmīgā pētījumā par galvas smadzeņu funkcionāliem traucējumiem, kurus var izraisīt dažādas balsta kustības aparāta saslimšanas, piemēram, artrīts. Locītavu saslimšanas rada iekaisuma molekulas, kas pārvietojas asinsritē un nokļūst citos orgānos, arī galvas smadzenēs, kur pakāpeniski provocē izmaiņas. Lietojot tradicionālus rīkus, šādas izmaiņas bieži neatklāj uzreiz, bet pētījumā, pielietojot īpašas metodes kā magnētisko rezonansi, galvas smadzeņu disfunkcija tiek atklāta jau agrīni, un ir iespēja sākt agresīvu ārstniecību. Piemēram, demences gadījumā, kad ir nopietni smadzeņu šūnu bojājumi vai pat atmiršana, funkcionālas izmaiņas ir notikušas jau pirms 10 vai 15 gadiem. Ja toreiz tiktu sākta ārstniecība, slimība nebūtu izplatījusies. Kognitīvie traucējumi nav sastopami tikai vecumā, bet arī jauniem cilvēkiem, un pētījums varētu palīdzēt noskaidrot iemeslu – tas ir ģenētisks vai vainīga saistaudu saslimšana.

janis_mednieks00.jpg

Kāpēc es došos uz RSU starptautisko zinātnisko konferenci?

Man ir prieks, ka konferences koncepcija mainās, tā kļūst dinamiskāka, tēmu izvēle top pārdomātāka. Pats konferencē runāšu par metodēm, kuras var lietot kognitīvo galvas smadzeņu traucējumu diagnostikā pie saistaudu saslimšanām.

Kāpēc citiem būtu jādodas uz konferenci?

Kā ļoti svarīgu es uzskatu mijiedarbību pētnieku, mediķu, citu jomu pārstāvju vidū. Dažkārt ir situācijas, kad neplānotā, nejaušā situācijā kāds kolēģis, konferences dalībnieks var izteikt savu viedokli, bet citam dalībniekam, tas paver ceļu uz problēmas risinājumu, it kā pasaka priekšā, kā labāk rīkoties. Konference ir unikāla iespēja un kontaktu platforma, kuras potenciāls noteikti jāizmanto.

zkonf-2019-ban1.png