Uzvelkot formastērpu, pazūd bailes. RSU studentu pieredze Zemessardzē
Autore: Linda Rozenbaha, RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studentu vidū ir Latvijas Republikas Zemessardzes pārstāvji. Viņi ir tie, kuri dodas jebkādos apstākļos mācībās mežā, velta tam daudz brīvdienu un enerģijas. Taču šī pieredze daudz ko sniedz. Ko iespējams piedzīvot, esot Zemessardzē, kā šī pieredze var palīdzēt studijām, un kā apvienot intensīvās aktivitātes Zemessardzē ar akadēmisko dzīvi?
RSU Karjeras iedvesmas nedēļā, kas norisinās no 17. līdz 21. februārim, plašāk iepazīstinām ar dažādām profesionālajām pieredzēm un personiskiem stāstiem karjerā. Šajā rakstā stāstām par mūsu studentiem Zemessardzē: Signi Ļuļēnu, kura maģistrantūrā RSU studē programmā Starptautiskā pārvaldība un diplomātija un Ričardu Brunovski, kurš apgūst RSU programmu Starptautiskais mārketings un reklāma 1. kursā.
Signe Ļuļēna pirms RSU maģistrantūras absolvēja Rīgas Juridisko augstskolu, apgūstot tiesību zinātni un diplomātiju. Un Zemessardzē iestājās bakalaura studiju 1. kursā, pat nezinot, ko īsti nozīmē Zemessardze, jo viņa ir uzaugusi ārzemēs – Īrijā. “Es domāju, ka Zemessardze ir kāda brīvprātīgā organizācija, līdzīgi kā Sarkanais Krusts. Tikai, studējot kursu par drošību Juridiskajā augstskolā, uzzināju, kas patiesībā tā ir,” nu jau pasmaida Signe Ļuļēna. Viņa uzreiz nolēmusi, ka pamēģinās iesaistīties.
Kā viss turpinājās?
Sākās kovida laiks! Tad arī izgāju pamatapmācības – katru reizi bija jātaisa analīzes, vai esmu vesela. Tobrīd bija vieglāk apvienot Zemessardzi ar studijām, jo tās notika attālināti. Kopumā Zemessardzē esmu četrus gadus.
Foto no Signes Ļuļēnas privātā arhīva
Cik laika aizņem Zemessardze?
Es iesaistos diezgan daudz. 2024. gadā tās bija vairāk nekā 50 dienas, minimālais nepieciešamais laiks ir 20 dienas.
Pēdējo gadu sanāca vairāk darboties par instruktori vai instruktora palīdzi. Esmu saņēmusi nākamo dienesta pakāpi – vecākā zemessardze. Tā kā man ir juridiskā izglītība, mani uzaicināja lasīt lekcijas jaunajiem zemessargiem par militāro likumdošanu un reglamentu un starptautiskajiem kara likumiem. Esmu novadījusi nodarbības jau aptuveni diviem simtiem zemessargu.
Kā izdodas apvienot studijas un Zemessardzi?
Tas nav viegli, ņemot vērā, ka daudzas aktivitātes Zemessardzē notiek sestdienās un svētdienās, bet studijas maģistrantūrā ir sestdienās (arī ceturtdienās, un ir daudz patstāvīgā darba). Taču docētāji RSU bijuši ļoti pretimnākoši, tāpat – bataljons. Viņi sūta informatīvu ziņojumu augstskolai, kuros datumos man jāpiedalās, piemēram, desmit dienu nometnē vai mācībās.
Vienmēr augstskolas pārstāvji ir ļāvuši svarīgās mācības Zemessardzē apmeklēt.
Zemessardzes nolikumā noteikts, ka augstskolai jānodrošina studentam iespēja piedalīties nozīmīgākajās mācībās.
Visu apvienojot, ir gadījies, piemēram, bakalaura programmas laikā prezentēt savu darbu, esot formastērpā, – es biju noteiktā uzdevumā, bet man ļāva uzstāties attālināti.
No šīm pieredzēm esmu iemācījusies, ka ļoti daudz ko var savienot, ja vien grib. Ja kaut kas nokavēts studijās, mācību vielu var apgūt vēlāk. Šī pieredze ir tikai palīdzējusi, stiprinājusi apziņu, ka es varu vairāk, nekā iedomājos.
Bet… (aizdomājas), ja man kāds būtu teicis, ka es būšu Zemessardzē, “skraidīšu” pa mežu ar ieročiem vai palīdzēšu apmācīt zemessargus – es nekad to nebūtu iedomājusies! Esmu bijusi nakts vidū mežā, esmu gulējusi ārā mīnus 20 grādos… Taču tas nav nekas! Tu vari daudz vairāk! Esmu trenējusi izturību un guvusi zināšanas, ir stiprinājusies mana pārliecība par sevi.
Viss, kam esmu izgājusi cauri, ir spēcinājis pašpārliecību un palīdzējis gan mācībās, gan karjeras veidošanā –
es jau gadu strādāju Ārlietu ministrijā. Mans darbs saistīts ar Eiropas Savienības jautājumiem. Zināšanas, kas iegūtas Zemessardzē par drošības jautājumiem, ļoti noder. Viens ir apgūt teoriju, bet kas cits – būt vidē, kur reāli saproti, kā rūpēties par iekšējo drošību politiskā līmenī, kā strādā karavīri u. tml. Esmu, piemēram, redzējusi, kā darbojas NATO karavīri. Mani ļoti interesē starptautiskās attiecības, kā tās veido politiskā un diplomātiskā līmenī. Ir tik interesanti, redzot realitāti, saprast, kas ietekmē drošību, kā NATO var palīdzēt to veidot, zināt, kā viss notiek iekšienē.
Un, protams, ir trenēta izturība!
Zemessardzē ir cilvēki no visdažādākajām jomām un tiekaties ar profesionāļiem, ko varbūt ikdienā citiem nav lemts satikt. Pastāstiet par to!
Patiešām – te ir tik dažādu sfēru cilvēki, sākot no mugurkaula ķirurgiem līdz skolotājiem, ir politiķi un mehāniķi. Mani, piemēram, iedvesmo cilvēki Zemessardzē, kas vecāki par 40 un 50 gadiem. Redzot, kā sievietes 50 plus gados desmit dienas pēc kārtas iztur negulēšanu, fizisko slodzi, uzdevumus un ir tik enerģiskas – ja viņas var, arī man ir iedvesma un motivācija spēt! Jā, tas ir grūti, lai gan nav jau gluži kalni jāgāž.
Mūsu vidū ir vairāki studenti, neesmu vienīgā. Un šeit veidojas ļoti ģimeniska sajūta. Es joprojām cieši sazinos ar grupu, ar kuru pirms četriem gadiem izgāju pamatapmācības. Ja kādam rodas problēma, zinām, ka ikviens no šīs grupas atbildēs uz zvanu un būs gatavs palīdzēt. Piemēram, nesen es nezināju, kā piepumpēt mašīnai riepu, un biedrs no Zemessardzes grupas izstāstīja, kā to darīt.
Foto no Signes Ļuļēnas privātā arhīva
Zemessardzē, kā jau minēji, jābūt arī fiziski izturīgam, vai ne?
Jā, tāpēc es cenšos apmeklēt sporta zāli, iet pastaigās, skriet, braukt ar riteni. Īpaši sākumposmu Zemessardzē varbūt ir grūti izturēt. Bet ne visiem ir jāskrien – ir kājnieki, ir tie, kuri vairāk strādā militārās sadarbības, sabiedrisko attiecību, sakaru vai kādā citā jomā.
Zemessardzē ikviens interesents var atrast savu vietu.
Esmu redzējusi, ka traumas dēļ cilvēkam ir jāpamet mācības, – un viņam ir asaras acīs. Jo te rodas tāda dzirkstele, aizrautība!
Man šķiet – ikvienam, kurš izgājis apmācību Zemessardzē, mainās domāšana, skats uz lietām, komfortu – sāc novērtēt dzīvi citādi. Man, piemēram, ir bail tumsā staigāt pa mežu. Bet, tiklīdz es uzvelku formastērpu, bailes pazūd, rodas pārliecība, ka man nav jābaidās. Ir zināms, ka labākais karavīrs ir nevis tas, kurš nebaidās un rīkojas, bet drosmīgs ir tas, kurš iet cauri savām bailēm. Un šeit esmu iemācījusies rīkoties, lai arī baidos. Tas noteikti ir palīdzējis augt.
Ticēt, ka varu vēl vairāk. Piemēram, ir palikuši divi mēneši līdz maģistra darba iesniegšanai. Ir stress. Bet es zinu, ka to varu, es spēju pārkāpt bailēm, ka nevarēšu to paveikt.
Neprognozēsim, kāda pašlaik ir kara iespējamība, bet, teorētiski domājot, – kādu rīcību kā zemessargam jūs redzat nemiera gadījumā?
Zemessardzē katrs ir iedalīts kādā vienībā, un es zinu, kāda veida uzdevumi man būtu kara gadījumā. Es darītu to, kas būtu nepieciešams. Gan militārais, gan diplomātiskais dienests viens bez otra nevar – to redzam no vēstures pieredzes un to, kas pašlaik notiek Ukrainā.
Nevaru iedomāties savu dzīvi bez Zemessardzes! Ir jaunieši, kas brīvdienās iet izklaidēties, es ar prieku dodos uz Zemessardzi, jo te var iegūt to, ko nevar saņemt citur. Tā jau man ir ikdienas norma.
Mājās stāv formastērps, un nevaru vien sagaidīt, kad to atkal varēšu uzvilkt!
Zem klajas debess un neprognozējamiem laikapstākļiem
Izjautāju arī Ričardu Brunovski par viņa pieredzi un ieguvumiem Zemessardzē.
Kas jūs pamudināja pieteikties Zemessardzē?
Galvenais iemesls, kādēļ es iestājos Zemessardzē, noteikti bija tepat kaimiņos notiekošais karš un pieaugošie draudi Baltijas valstīm.
Ko praktiski nozīmē dienests Zemessardzē? Cik daudz laika tas prasa, un kādas ir jūsu galvenās aktivitātes?
Darboties Zemessardzē nozīmē apgūt teorētiskās zināšanas un pavadīt vairākas nedēļas nogales mežā – zem klajas debess un dažādos, nereti neprognozējamos laikapstākļos. Kļūstot par zemessargu, jārēķinās ar dažām nedēļas nogalēm mēnesī, kas veltītas mācībām. Taču iestāšanās periodā, kas manā gadījumā ilga gadu, apmācības bija intensīvākas – dažkārt vairākas nedēļas nogales pēc kārtas bija jāpavada Zemessardzē. Tur apgūstam kara tehnikas un ekipējuma lietošanu, kā arī teorētiskās zināšanas, kuras pēc tam izmantojam praksē – vai nu kādā no bāzēm, vai mežā. Mācībās maršējam ar pilnu ekipējumu un apgūstam izdzīvošanas prasmes dabā.
Foto no Ričarda Brunovska privātā arhīva
Ko Zemessardze dod profesionālā ziņā un varbūt kaut kādā veidā palīdz studijām?
Zemessardze sniedz iespēju reālās situācijās sadarboties ar līdzās esošajiem, izstrādāt plānus, pieņemt lēmumus kritiskās situācijās un domāt praktiski.
Arī studijās nereti jāstrādā pārī vai grupā, veidojot dažādus projektus, tāpēc sadarbības prasmes, kuras attīstu Zemessardzē, noteikti noder studijās.
Foto no Ričarda Brunovska privātā arhīva
Pastāstiet kādu atmiņā palikušu epizodi no savas darbošanās Zemessardzē!
Noteikti varu pieminēt pēdējās mācības – ziemas izdzīvošanu, kur katra ekipējuma vienība ir no svara: zeķes, papildu zābaki, maiņas drēbes. Auksta ziema, lietus, sniegs, spēcīgs vējš un aiz muguras jau divas negulētas naktis. Šādā situācijā nogurums kļūst arvien spēcīgāks, un doma par mājām un siltumu šķiet īpaši vilinoša. Taču esmu brīvprātīgi izvēlējies šo izaicinājumu, nesūdzos un daru visu ar pilnu atdevi. Pēc mācībām ir milzīgs atvieglojums un gandarījuma sajūta – esmu izturējis un izgājis ārpus ierastās komforta zonas.
