Pārlekt uz galveno saturu
Absolventiem
Topošajiem studentiem
Startē Stradiņos!
Žurnālistika

Par savu nākamo alma mater topošie studenti labprāt mīl dzirdēt no priekšgājējiem, un intervijas ar absolventiem ik gadu ap šo laiku ir ierasts žanrs.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes absolvente Re:Baltica / Re:Check žurnāliste Sabīne Bērziņa (attēlā) intervijai pieiet sava aroda cienīgi, uzreiz uzsverot, ka teiks, kā ir – arī to, kas ne tik ļoti patika.

sabine_berzina.jpg

Neraugoties uz draudīgo sākumu, saruna izvēršas gaužām pozitīva. Runājam par pirmajiem profesionāli grīļīgajiem soļiem studentu televīzijā, besi no slavenajiem RSU kopsavilkumiem un pieredzi, kas pēc RSU smelta Dānijā, Nīderlandē un ASV.

Jau ap to laiku, kad vienaudži sapņoja kļūt par balerīnām vai policistiem, Sabīne ģimenei paziņoja, ka viņu interesē žurnālistika. “Īsti pat nesaprotu, no kurienes, bet šī vilkme bija un nepārgāja. Vidusskolā sāku regulāri pirkt avīzes, visvairāk Dienu, kas pēcāk arī izvērtās par pirmo redakciju, kurā strādāju,” viņa stāsta un atklāj, ka vecāki par izvēlēto virzienu sākotnēji nebija visai priecīgi, cenšoties atrunāt ar argumentiem, kas sociālo un humanitāro zinātņu flangam mēdz būt labi pazīstami. Taču Sabīne kursu bija nospraudusi, un atlika tikai izvēlēties starp divām augstskolām. “Apzinos, ka tas nebija faktos balstīts viedoklis, bet ar stradiņiem man saistījās akadēmiskāka vide, nopietnāka un prasīgāka pieeja – jādara un jāmācās ir vairāk,” viņa saka.

Treniņpoligons jaunajiem

Savu lēmumu par labu RSU Komunikācijas fakultātes studiju programmai Žurnālistika Sabīne nenožēlo. Trīs gadu laikā piepildīts nepieciešamo zināšanu portfelis, sperti pirmie grīļīgie soļi profesionālajā treniņpoligonā – augstskolas studentu TV un portālā Skaļāk, kā arī izieta prakse portālā IR, kas pēcāk kalpoja kā tilts uz darba tirgu. “Ja man jādod padoms šodienas studentam, tad pilnīgi noteikti gribu uzsvērt – piesakies uz visām iespējām praktiski likt lietā savas zināšanas. Pirmā intervija, kad ar svīstošām rokām iekrampējies jautājumu lapiņā, uz intervējamo pat nepaskatīdamies, vai pirmais ne pārāk veikli uzrakstītais raksts – ir būtiski studentam dot iespēju trenēties un kļūdīties,” saka Sabīne, kuras studiju laikā fakultāte sāka izdot arī studentu pašu veidotu pētnieciskās žurnālistikas izdevumu Inquisitio. Ikviena šāda iespēja kaldina topošo profesionāli un labāk to sagatavo studiju programmas obligātajam elementam – praksei. “Mana pieredze liecina, ka prakšu vadītāji var būt pietiekami prasīgi. Ja students profesionālās iemaņas ir slīpējis jau pirms prakses, tad tā var kalpot kā durvis uz pirmo darbu,” stāsta Sabīne, atsaukdamās uz savu praksi žurnāla IR redakcijā. Tās laikā viņai izdevās savu varēšanu pietiekami labi pierādīt, lai paliktu IR ārštata žurnālista statusā un pelnītu pirmo naudu savā profesijā.

Ar degunu telefonā

No studiju procesa akadēmiskās daļas Sabīnei viskošāk prātā palikuši slavenie kopsavilkumi, kas pazīstami ikvienam RSU sociālo zinātņu studentam. Tie nereti izveda, jo sevišķi vēlākos studiju gados, kad šķita, ka kopsavilkumus varētu aizstāt ar analītiskākiem uzdevumiem. Taču vienlaikus Sabīne atzīst, ka kopsavilkumi ielika nesatricināmus pamatus prasmei no sarežģīta teksta izvilkt kodolīgu konspektu, kas ir būtiska ikvienā jomā, jo sevišķi žurnālistikā.

Viņasprāt, programmas stiprā puse ir arī spēcīgie studiju kursi par žurnālistiku kā profesiju un žurnālista ētiku, un viņa uzteic to, ka Komunikācijas fakultātes dekāne profesore Anda Rožukalne medijos ir nenoliedzams eksperts šajos jautājumos. Tas ir būtiski, jo žurnālistam viņa analītiskā spriestspēja, vispusīgā informētība, komunikācijas prasmes, labā valoda un stresa noturība ir jāiekadrē stingrā profesionālās ētikas rāmī. Žurnālistikas ētikas jautājumi Sabīni interesējuši jau studiju laikā, un viņas bakalaura darba fokusā bija propaganda un maldinoša informācija.

Kad vaicāju, vai tas likumsakarīgi noveda pie darba Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrā Re:Baltica, viņa nosmej: “Drīzāk nejaušība. Daudzas no karjeras izvēlēm notiek mazāk apzināti kā varētu domāt”. Karjeras sākumā Sabīne bija jau izmēģinājusi darbu pie ziņu ražošanas virpas, un sapratusi, ka vairāk tomēr grib strādāt ne ar vienas dienas ziņām, bet veidot stāstus, kas prasa iedziļināšanos. Patlaban viņas ikdiena lielākoties paiet projektā Re:Check, piemeklējot ekspertus, statistikas avotus, zinātniskos rakstus un pētījumus, lai atspēkotu populārākos maldu ierakstus sociālajos tīklos. Par īpaši līdzsvarotu jaunā žurnāliste savu ikdienu nesauc. “Darba un privātās dzīves balansa jautājumi kopumā žurnālista profesijā ir izaicinājums. Informācijas plūsma nekad nepierimst un mentāli pilnībā atslēgties ir grūti. Pat sestdienas pastaigā pa mežu ik pa laikam iekrītu ar degunu telefonā,” viņa nosaka, piebilstot – toties gandarījums, ka darbs ir vērtīgs un vajadzīgs.

Spēriens pa dibenu

ES iniciatīva Erasmus Sabīnei ļāvusi smelt studiju pieredzi Zviedrijā, Dānijā, Nīderlandē un ASV. Erasmus+ semestri Jenšēpingas Universitātē viņa pavadīja vēl kā RSU bakalaura programmas studente. Pēcāk āķis bija lūpā un maģistrantūru Sabīne startēja konkursā uz starptautisko programmu Erasmus Mundus Journalism, kas paredz divu gadu žurnālistikas studijas vismaz divās valstīs. “Pirmajā gadā pabiju gan Orhūsas Universitātē Dānijā, gan Kalifornijas Universitātē Bērklijā, bet otro gadu vadīju Amsterdamas Universitātē. Tas bija fantastisks laiks, kad visa uzmanība tika vien studijām, jo stipendija nosedza ne tikai mācību maksu, bet arī līdzekļus dzīvošanai,” viņa atminas.

Sabīne neliedzas – Erasmus Mundus Journalism pieredze bija izaicinājums. “Studenti šajā programmā bija tik motivēti, ka man tas bija pamatīgs spēriens pa dibenu. Bija pamatīgi jāsaņemas, lai justos konkurētspējīga, sēžot vienā auditorijā ar daudziem pieredzējušiem žurnālistiem, tostarp BBC un CNN militāro konfliktu reportieriem,” viņa saka. Visā šajā studiju cēlienā palīdzēja gan bakalaura studiju laikā uztrenētā labā akadēmiskā valoda, gan informācijas iegūšanas un atlasīšanas prasmes. Tagad atskatoties viņa saka, ka gandarījums par trīs valstīs vadītajiem gadiem ir milzīgs. Ilgstošāka dzīve Rietumeiropā ir vērtīga pieredze ikvienam, kurš nāk no postpadomju valstīm – tā kliedē kompleksus un stiprina pašapziņas mugurkaulu, Sabīne noslēdz.

Pieteikšanās pamatstudijām RSU ir no 2021. gada 1. jūnija līdz 12. jūlijam.