Pārlekt uz galveno saturu

Zinātnes filozofija, pētniecības principi, metodes, metodoloģija un prakse sociālajās zinātnēs starpnozaru integrācijas perspektīvā

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:09.02.2023 15:40:10
Par studiju kursu
Kursa kods:DN_198LKI līmenis:8. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Filozofija; Zinātnes filozofijaMērķauditorija:Uzņēmējdarbības vadība; Komunikācijas zinātne; Veselības vadība; Sociālā antropoloģija; Vadībzinātne; Informācijas un komunikācijas zinātne; Tiesību zinātne; Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Gunda Reire
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Doktorantūras nodaļa
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Dzirciema iela 16, dnatrsu[pnkts]lv, +371 67409120
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)4Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas8
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas8
Kopā kontaktstundas16
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Maģistra darba pieredze pētniecībā, aizstāvēts maģistra studiju pētnieciskais darbs.
Mērķis:
Intensīvā veidā iepazīstināt doktorantus ar dažādām zinātnes filozofijas skolām, sociālo zinātņu pētniecības principiem, teorijām un metodēm, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā. Šīs zināšanas ļaus apgūt dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā un sniegs padziļinātu priekšstatu par tādiem konceptiem kā realitāte, objektivitāte un subjektivitāte, patiesība, vērtības, tādējādi dodot papildus instrumentus doktora darba pētnieciskā ietvara (research design) izstrādē. Kursa mērķis ir stiprināt doktora studiju programmas studentu prasmes lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī attīstīt spējas strādāt starpnozaru griezumā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads mūsdienu zinātnes un sociālo zinātņu pamata jautājumos.Lekcijas1.00E-studiju vide
2Hipotētiski deduktīvā izskaidrojuma koncepts v. epistemioloģiskais anarhisms.Lekcijas0.50E-studiju vide
Nodarbības0.50E-studiju vide
3Individuālisms un holisms.Lekcijas0.50
Nodarbības0.50
4Racionāla rīcība: tās pamatojums un ierobežojumi.Lekcijas0.50auditorija
Nodarbības0.50auditorija
5Interpretācija un nozīme v. pozitīvisma pieeja.Lekcijas0.50auditorija
Nodarbības0.50auditorija
6Funkcionālisms un sociālā teorija.Lekcijas0.50E-studiju vide
Nodarbības0.50E-studiju vide
7Pētnieciskais ietvars un pētījumu pamata tipi.Lekcijas0.50E-studiju vide
Nodarbības0.50E-studiju vide
8Zinātnes filozofijas un sociālo zinātņu metodes promocijas darba kontekstā.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Studiju procesā studentu pienākums ir iepazīties ar kursa literatūru un spēt par to izteikties sava doktora darba kontekstā semināru laikā. 2. Tematisko bloku ietvaros, studiju kursa laikā veidot izvērtējumu “Kā šis temats atspoguļojas/ir nozīmīgs mana doktora darba kontekstā” (refleksija par kādu savam darbam aktuālu zinātnes jautājumu). 3. Zinātniskā raksta kopsavilkuma projekta izveide par izvēlēto promocijas darba tēmu. 4. Maz pētīto vai nepētīto jautājumu pārskata izveide sava doktora darba temata ietvaros. 5. Twitter ziņas (140 zīmes), kas vislabāk atspoguļo promocijas darba zinātnisko vērtību, izveide. Studējošā ieguldījums studiju procesa pilnveidē ir jēgpilnas atgriezeniskās saites sniegšana par studiju kursu, aizpildot tā novērtēšanas anketu.
Vērtēšanas kritēriji:
Aktīva līdzdalība lekcijās un semināros - 20%; zinātniskā raksta kopsavilkuma projekts – 15%; Twitter ziņa – 5%; promocijas darba zinātniskās novitātes pamatojums un “gap analysis” – 20%; kompakts promocijas darba pētnieciskais ietvars (iesniegts, prezentēts un apspriests) – 40%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Ieskaite
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Doktorants pārzina dažādas zinātnes filozofijas skolas, sociālo zinātņu pētniecības principus, teorijas un metodes, ar kuru palīdzību veidot pamatu sava doktora darba izstrādei starpdisciplinārā perspektīvā. Doktorants korekti piemēro sociālo zinātņu terminoloģiju un apliecina orientēšanos zinātnes nozarē, aprakstot sava darba teoriju un metodoloģiju, pētnieciskos soļus atbilstoši promocijas darba esošajai stadijai.
Prasmes:Doktorants spēj pielietot dažādas pieejas individuālā pētnieciskā procesa virzīšanā un prot definēt sava promocijas darba teorētisko ietvaru, metodoloģiju, kritiski analizēt zinātnisko literatūru par sava darba promocijas tēmu, uzrāda kompetenci diskutēt, argumentēt un apspriest savu un citu doktorantu izstrādātos pētnieciskos ietvarus, balstoties uz zinātniskās novitātes, promocijas darba aktualitātes, problēmas un mērķa formulējuma, teorētiskās bāzes un metodoloģiskā ietvara kritērijiem. Doktorants spēj lietot dažādu teorētiskos ietvarus un sociālo zinātņu metodes savā zinātniskajā darbā, kā arī ir attīstījis spējas strādāt starpnozaru griezumā
Kompetences:Doktorants akadēmiski korekti izveido sava promocijas darba pētniecisko ietvaru, to prezentē, piedalās zinātniskās diskusijās, kā arī spēj uzturēt zinātnisku diskusiju starpdisciplinārā perspektīvā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Blaikie, Norman (2007). Approaches to Social Enquiry: Advancing Knowledge. 2nd edition. Polity.
2Durkheim, Emile (2014). The Rules of Sociological Method: And Selected Texts on Sociology and its Method. Free Press; Expanded, Updated edition, Chapters 27, 28.
3Kuhn, Thomas Samuel (2012). The structure of scientific revolutions. 4th edition. Chicago, London: The University of Chicago Press.
4Lakatos, Imre; Feyerabend, Paul (1999). For and Against Method: Including Lakatos's Lectures on Scientific Method and the Lakatos-Feyerabend Correspondence. 1st edition. University of Chicago Press.
5Merton, Robert K. (2017) Social Theory and Social Structure. Rawat.
6Popper, Karl Raimund (2002). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.
7Trochim, William M., Donnelly, Kanika Arora (2016). Research methods: the essential knowledge base. 2nd edition. Boston, MA: Cengage Learning
8Creswell, John W. (2018). Research Design: Qualitative, Quantitative and Mixed Methods Approaches. 3rd edition. Thousand Oaks, Calif.: Sage.
Papildu literatūra
1King, Gary; Keohane, Robert O.; Verba, Sidney (2021). Designing Social Inquiry: Scientific Inference in Qualitative Research. Princeton University Press.
2Rosenberg, Alexander (2018). Philosophy of Social Science. 5th edition. Routledge. Chapters 6; 10.
3Merton, Robert K. (1942). The Normative Structure of Science. Panarchy
4Winch, Peter (2007). The Idea of a Social Science and Its Relation to Philosophy. 1st edition. Routledge
Citi informācijas avoti
1Kincaid, Harold (2017). The Oxford Handbook of Philosophy of Social Science. Oxford University Press.
2Rosenberg, Alex; McIntyre (2020). Philosophy of Social Science. A Contemporary Introduction. Routledge.