.
Ķermeņa fenomenoloģija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:11.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:30:40
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | HZK_030 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Filozofija; Izziņas un apziņas teorija | Mērķauditorija: | Ārstniecība; Zobārstniecība; Māszinības; Rehabilitācija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Māra Grīnfelde | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 10 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 20 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Priekšzināšanas nav nepieciešamas. | ||||||||
| Mērķis: | Iepazīstināt studentus ar fenomenoloģiskās pieejas lomu veselības aprūpes sfērā, parādot pacienta iemiesotās pieredzes būtisko lomu ārstēšanas procesā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Ievads medicīnas fenomenoloģijā | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||||
| 2 | Miesas pieredzes struktūras | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Dzimumiskota ķermeņa pieredze | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Slimība | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Slimība: gadījumu analīze | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Miesas pieredze medicīnas aprūpes kontekstā | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||||
| 7 | Izmainītas ķermeniskās pieredzes | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Sociālā ķermeņa pieredze | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Miesa un emocijas: kauns | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Miesa un identitāte | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Novecošanas un miršanas fenomenoloģija | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Tehnoloģijas un veselības aprūpe | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 13 | Miesas pieredze medicīnas kontekstā | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 14 | Pārbaudes darbs | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | 1. Obligātās literatūras un semināru lasāmvielas apguve. Pirms katra semināra studentiem ir jāizlasa semināra lasāmviela, jāgatavojas atbildēt uz jautājumiem par tajā paustajiem jēdzieniem, idejām un argumentiem. 2. Patstāvīgi sagatavoties eksāmenam par kursā apgūtajām tēmām lekcijās un semināros. 3. Strādājot grupā, sagatavot prezentāciju, balstoties konkrēta gadījuma aplūkošanā, kurā studenti demonstrē fenomenoloģiskās pieejas nozīmi veselības aprūpē. 4. Kursa noslēgumā studenti e-studijās aizpilda kursa novērtēšanas anketas. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | 1. Dalība semināros individuāli un grupā (30% no gala vērtējuma). Students aktīvi piedalās visos semināros, saprot un spēj formulēt semināra lasāmvielā paustās idejas, produktīvi iesaistās diskusijās par semināra tēmas jautājumiem, argumentē savu pozīciju, diskusijās izmanto atbilstošu terminoloģiju, diskusijās atsaucas uz semināra lasāmvielu. Patstāvīgā pētījuma sagatavošana un prezentēšana (30%). Studenti grupā sagatavo patstāvīgu pētījumu, kurā analizē pacienta iemiesotās pieredzes lomu veselības aprūpē. 2. Eksāmens (40% no gala vērtējuma). Students raksta eksāmenu, kurā tiek vērtētas viņa zināšanas par kursā apgūtajām tēmām. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Students spēs definēt un izskaidrot svarīgākos fenomenoloģiskās pieejas jēdzienus (pieredze, intencionalitāte, miesa un ķermenis, iemiesotība, ķermeņa tēls un ķermeņa shēma), kā arī raksturot un izvērtēt iemiesotās pieredzes nozīmi veselības aprūpē. Students spēs raksturot medicīnas fenomenoloģijas nozīmi diskusijās par veselības aprūpes uzlabošanu. | ||||||||
| Prasmes: | Students spēs analizēt konkrētus ar veselības aprūpi saistītus gadījumus, balstoties kursā apgūtajos fenomenoloģijas jēdzienos. | ||||||||
| Kompetences: | Izmantojot apgūtās zināšanas par fenomenoloģisko pieeju, students spēs loģiski noformulēt tās noderīgumu veselības aprūpes kontekstā. Students spēs analizēt dažādas ar veselības aprūpes praksi saistītas problēmas, izmantojot fenomenoloģisko pieeju. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Carel, H. 2020. The locked-down body: Embodiment in the age of pandemic. The Philosopher, 108(3), 12–17. | ||||||||
| 2 | Carel, H. 2012. The Art of Medicine: “How Do You Feel?”: Oscillating Perspectives in the Clinic. Perspectives. 379, 2334-2335. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 3 | Dolezal, L. 2015. The Phenomenology of Shame in the Clinical Encounter. Medicine, Health Care and Philosophy. 18, 567-576. | ||||||||
| 4 | Grīnfelde, M. 2023. Body objectified? Phenomenological perspective on patient objectification in teleconsultation. Medicine, Health Care and Philosophy 26, 335–349. | ||||||||
| 5 | Grīnfelde, M. 2018. The Four Dimensions of Embodiment and the Experience of Illness. AVANT. The Journal of the Philosophical-Interdisciplinary Vanguard. 9(2), 107–27. | ||||||||
| 6 | Heinamaa, S. 2014. Transformations of Old Age. In: Stoller, S., ed. Simone de Beauvoir’s Philosophy of Age: Gender, Ethics, and Time. Berlin: De Gruyter. 167-189. | ||||||||
| 7 | Svenaeus, F. 2013. Anorexia Nervosa and the Body Uncanny: A Phenomenological Approach. Philosophy, Psychiatry, & Psychology. 20(1), 81-91. | ||||||||
| 8 | Slatman, J. 2014. Multiple Dimensions of Embodiment in Medical Practices. Medicine, Health Care and Philosophy. 17, 549-557. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Roth, W.-M. 2012. First-Person Methods. Toward an Empirical Phenomenology of Experience. Rotterdam, Boston, Taipei: Sense Publishers. | ||||||||
| 2 | Svenaeus, F. 2022. The Hermeneutics of Medicine and the Phenomenology of Health: Steps towards a Philosophy of Medical Practice. 2nd edition. Dordrecth: Kluwer. | ||||||||
| 3 | Toombs, K. S., ed. 2001. Handbook of Phenomenology and Medicine. Dordrecth: Springer. | ||||||||
| 4 | Young, I. M. 2005. Throwing Like a Girl: A Phenomenology of Feminine Body Comportment, Motility, and Spatiality. In: Young, I. M. On Female Body Experience. Oxford: Oxford University Press. 27-45. | ||||||||
| 5 | Zeile, R. K., Kall, F. L., eds. 2014. Feminist Phenomenology and Medicine. Albany: SUNY Press. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Smith, D. W. 2013. Phenomenology. In: Zalta, E. N., ed. The Stanford Encyclopedia of Philosophy. Metaphysics Research Lab, Stanford University. [viewed 28.03.2022.] | ||||||||
