Pārlekt uz galveno saturu

Kino valoda

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:54
Par studiju kursu
Kursa kods:KSK_117LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Komunikācijas zinātneMērķauditorija:Komunikācijas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Dita Rietuma
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)3Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas6
Nodarbības (skaits)3Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas6
Kopā kontaktstundas12
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas.
Mērķis:
Iepazīstināt studējošos ar kino valodu un tās pielietojumu, lai nodrošinātu studējošo vispārēja humanitāra redzesloka paplašināšanu. Padziļināt izpratni par mūsdienu komunikācijas un mediju principiem, kā arī kino medija attīstību un tā nozīmi pasaules, tai skaitā Eiropas, kultūras kontekstā. Radīt studējošajos izpratni par kino valodas būtību – šim medijam unikālu izteiksmes līdzekļu kopumu, kas tiek izmantots audiovizuālo vēstījumu – filmu veidošanā. Radīt izpratni par kino valodas pamatjēdzieniem, to jēgu, kā arī kino attīstības galvenajiem posmiem un to īpatnībām. Kopš kino attīstības pirmsākumiem kino strāvojumi un stilistiskas meklējumi ir neatgriezeniski ietekmējuši XX – XXI gs. audiovizuālo kultūru. Kino valodas elementi tiek ļoti daudzveidīgi izmantoti gan kino, gan citu audiovizuālo mediju praksē. Viens no kursa mērķiem – veicināt izpratni par šiem jēdzieniem un procesiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Kinomāksla un filmu veidošana. Kino valodas jēdziens, tās elementi.Lekcijas1.00auditorija
2Filmas forma un tās nozīme. Filmas naratīvs. Filmu veidi: dokumentālās, eksperimentālās, animācijas filmas.Nodarbības1.00auditorija
3Filmas forma un stils vēstures gaitā, tās komponenti. Klasiskais (Holivudas) stils.Lekcijas1.00auditorija
4Filmas stils un tā komponenti: mizanscēna, operatora māksla – plānu veidi, kameras kustība, u.c. Montāža – unikāls kino valodas elements. Dažādi montāžas veidi (secīgā, diskontinuitīvā u.c.).Nodarbības1.00auditorija
5Filmu veidi un žanri. Žanra jēdziens, žanriskā daudzveidība. Eiropas un ASV atšķirīgā pieeja žanram.Lekcijas1.00auditorija
6Filmas forma un stils vēstures gaitā: modernisms kino. Pirmais un otrais modernisma vilnis XX gs. 20. gados un XX gs. 60. gados, tā ietekmes.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
• Noslēguma semināra darba izstrāde – filmas analīze, akcentējot kino valodas elementu izmantojumu (četras A 4 lapas), un darba prezentācija. • Literatūras un informatīvo avotu – filmu – apguve, attīstot prasmes analizēt kino valodas izmantojumu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Līdzdalība lekcijās. • Līdzdalība un aktivitātes semināros. • Noslēguma semināra darbs – filmas analīze, akcentējot kinovalodas elementu izmantojumu (četras A 4 lapas), un darba prezentācija.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Kursa apguves rezultātā studējošie iegūs zināšanas par: • kino valodas jēdzienu, kā arī nozīmīgākajiem kino valodas elementiem; • kino valodas elementu izmantojuma principiem dažādu autoru darbos; • kino valodas elementu izmantojuma principiem dažādos kino attīstības posmos; • klasisko kino valodu – klasisko stilu, kā arī par modernisma principu izmantojumu kino; • mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem.
Prasmes:Kursa apguves rezultātā studējošie pratīs: • analizēt dažādus kino valodas elementus – mizanscēnu, kameras darbu, skaņu, montāžu un tās veidus; • argumentēt, kālab konkrētā audiovizuālā darbā tiek izmantoti specifiski kino valodas elementi; • orientēties atšķirīgos kino valodas elementos un audiovizuālos darbos, kuros šie elementi ir izmantoti.
Kompetences:Kursa apguves rezultātā studējošie būs guvuši izpratni par: • kino valodas būtību; • dažādiem kino valodas elementiem – mizanscēnu, kameras darbu, skaņu, montāžu un tās veidiem; • kino valodas elementu izmantojumu konkrētā audiovizuālā darbā; • kino valodas elementu daudzveidību un atšķirību dažādos kino medija attīstības periodos; • kino valodas elementu pielietojumu plašākā audiovizuālo mediju kontekstā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Rudolf Arnheim. From Film as Art. Film and Reality. The Making of A Film. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. Oxford University Press: New York, Oxford, 1999
2Bordvels, Deivids, Tompsone, Kristīna. Kinomāksla. Ievads. Nacionālais kino centrs: Rīga, 2018
3Metz, Christian. Film Language: A Semiotics of the Cinema, THe University of Chicago Press: Chicago, 1991
4Andre Bazin. From What is Cinema? The Evalution of the Language of Cinema. Film Theory and Criticism, Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
5Bela Balasz. From Theory of the Film. The Close-up. The Face of Man. Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
6Ervin Panofsky. Style and Medium in the Motion Pictures. In Film Theory and Criticism. Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
7Williams, Linda. Film Bodies: Gender, Genre and Excess. In Film Theory and Criticism. Introductory Readings (Fifth Edition). Edited by Leo Braudy, Marshall Cohen. New York, Oxford. Oxford University Press, 1999
8Truffaut, Francois. A Certain Tendency of the French Cinema. In: Movies and Methods. Volume I. Edited by Bill Nichols. University of California Press:Berkley, Losangeles, London, 1976
9Robert Sklar. World History of Film. Harry Abrahams Incorporated; New York, 2002