Pārlekt uz galveno saturu

Neiroloģija un neiroķirurģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:11.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:03.07.2023 10:05:18
Par studiju kursu
Kursa kods:NUNK_014LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; NeiroloģijaMērķauditorija:Rehabilitācija
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Elīna Pūcīte
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Pilsoņu iela 13, VSIA P.Stradiņa KUS, 37. korpuss; Hipokrāta iela 2, 7. nodaļa, 901. telpa, neuroatrsu[pnkts]lv, +371 67069653; +371 67536540
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas16
Kopā kontaktstundas32
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (skaits)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)3Kopā nodarbību kontaktstundas18
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Neiroloģijas daļai: priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā un fizioloģijā; Neiroķirurģijas daļai: priekšzināšanas nervu sistēmas anatomijā, fizioloģijā un iegūtas praktiskās iemaņas pacienta neiroloģiskā izmeklēšanā.
Mērķis:
Nodrošināt zināšanu apguvi par galveno nervu sistēmas slimību patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm, ārstēšanas pamatprincipiem un rehabilitācijas mērķiem to aprūpē; nodrošināt zināšanu apguvi par neiroķirurģiski koriģējamām patoloģijām.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Papildus izmeklējumi neiroloģijā. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomiLekcijas1.00auditorija
2Smadzeņu asinsrites traucējumi, to veidi, riska faktori, klīniskās izpausmes, terapijas iespējas un profilakse.Lekcijas1.00auditorija
3Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes.Lekcijas1.00auditorija
4Muguras sāpju cēloņi un profilakse, mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes.Lekcijas1.00auditorija
5Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes. Neiroinfekciju cēloņi, veidi un klīniskās pazīmes.Lekcijas1.00auditorija
6Paroksizmālie stāvokļi : epileptiskas un neepileptiskas lēkmes. Kognitīvs deficīts un demences.Lekcijas1.00auditorija
7Galvas trauma, to veidi un diagnostika, ārstēšana.Lekcijas1.00auditorija
8Neiroonkoloģija – audzēju klasifikācija, diagnostikas iespējas, terapijas iespējas.Lekcijas1.00auditorija
9Motorā sistēma: augšējais un apakšējais motorais neirons, to bojājumu pazīmes. Motorās sistēmas neiroloģiskā izmeklēšana. Kraniālo nervu izmeklēšana, to bojājuma pazīmes. Bulbārs un pseidobulbārs sindroms.Nodarbības1.00klīniskā bāze
10Sensorā sistēma: jušanas veidi, jušanas traucējumu veidi. Sensorās sistēmas izmeklēšana. Muguras smadzeņu bojājuma sindromi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11Smadzenīšu bojājuma simptomi un to klīniskā izmeklēšana. Ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes, to izmeklēšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
13Vestibulārs sindroms. Ataksiju veidi. Gaitas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
14Galvas smadzeņu asinsrites traucējumi: išēmiski un hemorāģiski insulti.Nodarbības1.00klīniskā bāze
15Perifērās nervu sistēmas funkcijas traucējumi. Muskuļu slimības. Myasthenia gravis.Nodarbības1.00klīniskā bāze
16Hidrocefālija. Spontāni un traumatiski intrakraniāli asinsizplūdumi, aneirismas, arteriovenozas malformācijas – klīniskā aina, diagnostikas iespējas, ķirurģiskās ārstēšanas iespējas.Nodarbības1.00klīniskā bāze
17Muguras smadzeņu traumatisks bojājums, iemesli, simptomi, diagnostika, ārstēšanas iespējas. Deģeneratīvas mugurkaula saslimšanas – ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas un iespējas.Nodarbības1.00klīniskā bāze
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Nervu sistēmas uzbūve un klīniskā anatomija. Papildus izmeklējumi neiroloģijā. Smadzeņu pusložu bojājuma simptomiLekcijas1.00auditorija
2Smadzeņu asinsrites traucējumi, to veidi, riska faktori, klīniskās izpausmes, terapijas iespējas un profilakse.Lekcijas1.00auditorija
3Perifērās nervu sistēmas slimības, to veidi un izpausmes.Lekcijas1.00auditorija
4Muguras sāpju cēloņi un profilakse, mugurkaula slimību neiroloģiskie aspekti. Muguras sāpju ārstēšanas taktika un metodes.Lekcijas1.00auditorija
5Nervu sistēmas demielinizējošās slimības – multiplā skleroze, tās norise, izpausmes. Neiroinfekciju cēloņi, veidi un klīniskās pazīmes.Lekcijas1.00auditorija
6Paroksizmālie stāvokļi : epileptiskas un neepileptiskas lēkmes. Kognitīvs deficīts un demences.Lekcijas1.00auditorija
7Galvas trauma, to veidi un diagnostika, ārstēšana.Lekcijas1.00auditorija
9Motorā sistēma: augšējais un apakšējais motorais neirons, to bojājumu pazīmes. Motorās sistēmas neiroloģiskā izmeklēšana. Kraniālo nervu izmeklēšana, to bojājuma pazīmes. Bulbārs un pseidobulbārs sindroms.Nodarbības1.00klīniskā bāze
10Sensorā sistēma: jušanas veidi, jušanas traucējumu veidi. Sensorās sistēmas izmeklēšana. Muguras smadzeņu bojājuma sindromi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12Smadzenīšu bojājuma simptomi un to klīniskā izmeklēšana. Ekstrapiramidālās sistēmas bojājuma sindromi: parkinsonisms un hiperkinēzes, to izmeklēšana. Vestibulārs sindroms. Ataksiju veidi. Gaitas traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
14Galvas smadzeņu asinsrites traucējumi: išēmiski un hemorāģiski insulti.Nodarbības1.00klīniskā bāze
15Perifērās nervu sistēmas funkcijas traucējumi. Muskuļu slimības. Myasthenia gravis.Nodarbības1.00klīniskā bāze
18Spontāni un traumatiski intrakraniāli asinsizplūdumi, aneirisma, arteriovenoza malformācija – klīniskā aina, diagnostikas iespējas, ķirurģiskās ārstēšanas iespējas. Hidrocefālija. Muguras smadzeņu traumatisks bojājums, iemesli, simptomi, diagnostika, ārstēšanas iespējas. Deģeneratīvas mugurkaula saslimšanas – ķirurģiskās ārstēšanas indikācijas un iespējas.Nodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Neiroloģija: • Sagatavoties praktiskām nodarbībām, patstāvīgi strādājot ar literatūru; • novērtēt un interpretēt neiroloģiskā pacienta stāvokli katrā praktiskā nodarbībā; • individuāli uzrakstīt vienu akadēmisku slimības vēsturi par kādu no nodarbībās redzētajiem pacientiem. Neiroķirurģija: Studējošā patstāvīgais darbs ietver klīnisko gadījumu ar uzdevumiem sagatavošanu. Klīniskajā gadījumā ar uzdevumiem ietverts: • noteiktas patoloģijas pacienta klīniskā gadījuma analīze, izmantojot uz problēmām orientētas slimību vēstures shēmu. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Aktīva līdzdalība nodarbībās, mutisko atbilžu kvalitāte – 10%; • Prasme veikt neiroloģisko izmeklēšanu, interpretēt simptomu – 15%; • Pārbaudes darbu kvalitāte cikla laikā par apskatītajām tēmām – 15%; • Tiek pārbaudītas studentu zināšanas par neiroķirurģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniku, diagnostiku, ārstēšanas principiem un profilaksi – 10%. Gala pārbaudījums – eksāmens – 50%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens
Studiju rezultāti
Zināšanas:Neiroloģija: studiju kursa apguves rezultātā students spēj: • uzskaitīt un aprakstīt biežāko neiroloģisko slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīnisko ainu, ārstēšanas pamatprincipus, profilakses iespējas; • pastāstīt, kā novērtē neiroloģisko pacientu; • raksturot un pamatot rehabilitācijas uzdevumus, mērķus, metožu izvēli. Neiroķirurģijas kursa apguves rezultātā students spēj: • uzskaitīt un aprakstīt neiroķirurģiski koriģējamo patoloģiju diagnostikas pamatprincipus; • definēt galvas un muguras smadzeņu traumu veidus, tos klasificēt; • pastāstīt, kā novērtēt slimnieka stāvokli pēc Glāzgovas komas skalas, pēc Hanta – Hesa skalas; • novērtēt vispārējos un specifiskos klīniskos simptomus CNS audzēju gadījumos; • pazīt biežākās neiroķirurģiski koriģējamās patoloģijas (mugurkaula deģeneratīvās saslimšanas, hidrocefālija, perifēro nervu kompresijas).
Prasmes:Neiroloģijas studiju kursa apguves rezultātā studējošais pratīs: • veikt pacienta neiroloģisko izmeklēšanu; • atpazīt neiroloģiskā bojājuma simptomus un tos klasificēt pie kāda no neiroloģiskiem sindromiem; • identificēt rehabilitācijas uzdevumus; Pēc sekmīgi apgūtas neiroķirurģijas kursa prasību izpildes studējošais būs apguvis prasmes un iemaņas, kas ļaus: • atpazīt un interpretēt neiroķirurģiski koriģējamo patoloģiju klīniskās un radioloģiskās izpausmes; • nozīmēt nepieciešamos izmeklējumus iespējamo neiroķirurģiski koriģējamo patoloģiju diagnostikai; • izskaidrot neiroķirurģisko manipulāciju indikācijas un pamatprincipus.
Kompetences:Sekmīga neiroloģijas studiju kursa apguves rezultātā studējošais spēj: • pēc veiktās neiroloģiskās izmeklēšanas, atpazītiem simptomiem spēj noteikt bojājuma lokalizāciju un atpazīt iespējamās saslimšanas, kas šos simptomus varētu izraisīt; • pēc klīniskiem simptomiem pamatot difereniāldiagnozes; • izstrādāt papildus izmeklēšanas plāna pamatprincipus; • izstrādāt pamata rehabilitācijas mērķus un pamatuzdevumus, kas piemēroti konkrētai neiroloģiskai klīniskai situācijai. Neiroķirurģijas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs spējīgi: • argumentēt, loģiski pamatot un formulēt neiroķirurģisku izvērstu klīnisko diagnozi; • izstrādāt rīcības taktiku attiecībā uz konkrētu neiroķirurģisku klīnisko situāciju; • formulēt indikācijas konservatīvai un operatīvai ārstēšanai.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Sagatavots mācību materiāls katrai nodarbībai E-studijās
2Mattle H., Mumenthaler M. Fundamentals of Neurology - an illustrated guide. 2nd edit. 2017. Thieme. Stuttgart.
3Weiner W.J., Goltz C.G. Neurology for the non-neurologist. 2010, J.B.Lippincott Co, Phyl. (akceptējams izdevums)
4Fuller G. – Neurological Examination Made Easy. Ch. Livingstone, Elsevier, Edinburg, London, N-Y, 2020.
5Gārša I. – Ievads neiroķirurģijā. Nac. medicīnas apgāds, 2008. (akceptējams izdevums)
6I.Logina, E.Smeltere. Neiroloģija shēmās. Avots, 2009. (akceptējams izdevums)
Papildu literatūra
1Metodiskās rekomendācijas studentiem // RSU
2Gehlen W., Delank H-W. Neurologie. 1988. Thieme. Stuttgart.
3Ellison D., Love S., Chimelli L., et.al. Neuropathology. Mosby, 2013.
4Greenberg M.S. Handbook of Neurosurgery. – G. Thieme Verlag. Stuttgart. New York, 2010.
Citi informācijas avoti
1Ķīse L., Logina I., Kamša I., Krieviņa I., Millers A. Vestibulārā reiboņa cēloņi un associētās slimības. 2013. Rīga
2Kamša I., Logina I., Raumane D. ,Krieviņa I., Millers A. Reiboņa aprūpes taktika: izmeklēšana un diagnostika. 2012. Rīga
3Gintere S., Logina I., Kozlovska L., Bērziņa G., Pūcīte E. Klīniskās vadlīnijas - Muguras lejas daļas sāpes primārajā veselības aprūpē. 2016. Rīga.
4The International Classification of Headache disorders 3rd Edition.
5Gudreniece A, Karelis G., Minibajeva O., Gulbe G. , Kalniņa Z. Alcheimera slimības, vaskulaŗas demences, Levī ķermenīšu demences un frontotemporālas demences klīniskās vadlīnijas. 2017. Rīga
6Minibajeva O., Karelis G., Gudreniece A., Gūtmane E., Žīgure I., Korogodovs S. Parkinsona slimības un parkinsona plus-sindromu klīniskās vadlīnijas. 2018. Rīga
7http://www.merckmanuals.com/professional/
8The American Association of Neurological Surgeons