Pārlekt uz galveno saturu

Psihiatrija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:14.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:12.08.2024 14:24:24
Par studiju kursu
Kursa kods:PUNK_005LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:3.00ECTS:4.50
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; PsihiatrijaMērķauditorija:Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Elmārs Rancāns
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihiatrijas un narkoloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Tvaika iela 2, pnkatrsu[pnkts]lv, +371 67080131
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)2Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas4
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)5Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas24
Pilns laiks - 2. semestris
Lekcijas (skaits)2Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas4
Nodarbības (skaits)4Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)5Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas24
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
• anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā un anatomijā; • attīstības un medicīniskajā psiholoģijā; • medicīnas ētikā; • epidemioloģijā; • sabiedrības veselībā; • medicīniskajā ģenētikā; • slimnieku klīniskās aprūpes pamatos; • neiroloģijas pamatos; • centrālās nervu sistēmas radioloģiskajā izmeklēšanā; • psihofarmakoloģijā; • psihoterapiju pamatprincipos.
Mērķis:
Veicināt zināšanu apguvi par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiatrijas neatliekamo stāvokļu ārstēšanu; psihisko un uzvedības traucējumu profilakses, medikamentozās ārstēšanas, pacientu sociālās rehabilitācijas pamatprincipiem un psihoterapeitiskās ārstēšanas lomu primārajā aprūpē. Apgūt psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tās ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu, organizēšanu un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanu. Apgūt prasmes un attīstīt kompetences psihiatrijas nozarē ārsta specialitātei nepieciešamā apjomā. Veidot empātisku attieksmi pret pacientu un viņu ģimenes locekļiem, apzināties un pilnveidot savu personisko attieksmi pret psihiskiem un uzvedības traucējumiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Īss ieskats psihiatrijas vēsturē. Psihisko traucējumu klasifikācija. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā.Lekcijas1.00auditorija
2Šizofrēnija un tās ārstēšana gadsimtu gaitā.Lekcijas1.00auditorija
3Afektīvie traucējumi.Lekcijas1.00auditorija
4Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri parasti sākas bērnībā un pubertātē.Lekcijas1.00auditorija
5Psihisko traucējumu klasifikācija. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā, likumdošana un juridiskie aspekti. Pacienta intervēšana un klīniskā apraksta noformēšana psihiatrijā. Uztveres, domāšanas, afektīvie, trauksmes un kognitīvie traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
6Šizofrēnijas un citu psihotisko traucējumu vispārējie simptomi, klasifikācija un diagnostika SSK-10, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
7Organisko psihisko traucējumu vispārējās izpausmes. Demenču klīnika, diferenciālā diagnostika, aprūpe un ārstēšanas iespējas.Nodarbības1.00klīniskā bāze
8Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
9Afektīvo traucējumu klīnika un ārstēšana.Nodarbības1.00klīniskā bāze
10Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumi.Nodarbības1.00klīniskā bāze
11Simptomātiskie psihiskie traucējumi, klīniskās izpausmes, diferenciālā diagnostika, aprūpe un ārstēšanas iespējas.Nodarbības1.00klīniskā bāze
12Psihiskās attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiem.Nodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Klīniskā gadījuma aprakstu sagatavošana, obligātās un papildus literatūras studēšana. Būsim ļoti pateicīgi, ja studenti kursa noslēgumā aizpildīs kursa novērtējuma anketas, kas ļaus vēl vairāk pilnveidot šo kursu.
Vērtēšanas kritēriji:
Kursa gala vērtējums ir kumulatīvais, kur 50% veido patstāvīgo darbu vērtējums, 50% noslēguma eksāmena atzīme. Katrā semestrī studentiem būs jāveic 2 patstāvīgie darbi (kopā 4), kuri tiks vērtēti ar atzīmi vai ieskaitīts/neieskaitīts. Gala vērtējuma tiks ieskaitīta ar atzīmi vērtēto darbu vidējā atzīme. Noslēguma eksāmens ir rakstisks. Eksāmena biļete sastāvēs no 3 nejauši izvēlētiem jautājumiem. Katrs eksāmena jautājums būs tikai daļa no eksāmena jautājumiem, kas pieejami E-studijās. Katra eksāmena jautājuma garums tiks pielāgots tā, lai tas būtu viegli atbildams 25 minūšu laikā un uz ne vairāk kā vienas A4 lappuses no abām pusēm. Konkrētā eksāmena biļete tiks izvilkta tieši pirms eksāmena. Katrs eksāmena jautājums tiks vērtēts atsevišķi un gala vērtējums veidosies no 3 atzīmju vidējās atzīmes. Ja divas no trīs jautājumu atbildēm saņems neapmierinošu vērtējumu, eksāmens nebūs nokārtots. Kursa gala vērtējums veidosies no vidējā patstāvīgo darbu vērtējuma + eksāmena vērtējuma procentos (abas atzīmes divas zīmes aiz komata)/ 2.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Izklāstīt, parādīt un sistematizēt zināšanas par psihisko un uzvedības traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), psihiatrijas neatliekamo stāvokļu ārstēšanu; psihisko slimību profilakses, medikamentozās ārstēšanas, pacientu sociālās rehabilitācijas pamatprincipiem un psihoterapeitiskās ārstēšanas lomu primārajā aprūpē.
Prasmes:Apgūtas prasmes veikt pilnu psihiatrisku novērtēšanu, atklāt, novērtēt un aprakstīt pamata psihiatriskos simptomus vispārējā medicīniskā praksē; diferencēt normu no stresa reakcijas sadzīves situācijās un garīgās patoloģijas, novērtēt pašsavainošanās risku; empātiski intervēt pacientus ar psihiskiem traucējumiem, apzināties terapeitisko attiecību nozīmi psihiatrijā; ziņot psihiatrisku klīnisko gadījumu citiem ārstiem un aprūpes personālam; izvērtēt un plānot pacienta aprūpes veidu, spēt novērtēt ģimenes attiecību ietekmi uz pacientu; apzināties multidisciplinārās komandas darba pamatprincipus un prast līdzdarboties tajā.
Kompetences:Plānot un ieteikt palīdzību pārzināto psihiatriskā aprūpes dienesta organizāciju, darbību, tā ētiskos un juridiskos principus; kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem; kompetences psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanā, organizēšanā un ārstēšanas rezultātu izvērtēšanā. Ievērot konfidencialitāti un informēto piekrišanu psihiatriskajā aprūpē; izprast un iejūtīgi attiekties pret pacientu un viņu ģimenes locekļu stigmatizāciju; izskaidrot slimības būtību pacientam un viņa ģimenes locekļiem; apzināties savu personiskās attieksmi pret psihisko un uzvedības traucējumu un tās ietekmi uz pacientiem un ārstēšanas procesu. Spējas integrēt jaunākos zinātniskos sasniegumus psihiatrijā ikdienas darbā un pētniecības attīstībā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1David Semple; Roger Smyth. Oxford Handbook of Psychiatry. 4th ed. OUP Oxford. 2019. eBook., Database: eBook Collection (EBSCOhost)
2Harrison, Paul Geddes, John Sharpe. Michael Lecture Notes: Lecture Notes: Psychiatry. 10th ed. Willey – Blackwell, Hoboken, NJ, USA, 2014 – pieejama datubāzē Ebook Central (ProQuest)
3The ICD-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders, World Health Organization, Geneva, version 2019. https://icd.who.int/browse10/2019/en
4Taylor, David M., et al. The Maudsley Prescribing Guidelines in Psychiatry. John Wiley & Sons, Incorporated, 2015. ProQuest Ebook Central
Papildu literatūra
1SPKC Klīniskie algoritmi, pacientu ceļi, indikatori (ESF projekts), Psihiskā veselība, 2020
2E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, G. Ancāne, I. Ķiece, Ņ. Bezborodovs. Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2016.g., 52 lpp. Latvian only
3E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča, I. Ķiece, I. Zārde, Ņ. Bezborodovs. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2014.g., 43 lpp. Latvian only
4E. Tērauds, E. Rancāns, R. Andrēziņa, B. Kupča. Bipolāri afektīvo traucējumu diagnostikas un ārstešanas vadlīnijas. 2. Izdevums. Latvijas psihiatru asociācija. Rīga, 2016.g., 48 lpp. Latvian only
5Rancāns E., Tērauds E., Zaļkalns J., Riževa I., Tirāns E., Taube M. Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga, 2012.g. 32 lpp. Latvian only
6R. Andēziņa, E. Tērauds, L. Ķevere, Ņ. Bezborodovs. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem. RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra. Rīga 2014.g., 31 lpp. Latvian only
7R. Andrēziņa, E. Tērauds. Praktiskā psihofarmakoterapija. Rīga, 2015.g. 40 lpp.
8Ārvalstu studentiem/For international students:
9Kaplan & Sadocks. Synopsis of Psychiatry. Editors B.J.Sadock, V.A.Sadock. 11th ed. Philadelphia; Williams & Wilkins, 2017.