Pārlekt uz galveno saturu

Cēloņsakarību statistika

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:14.03.2024 11:47:32
Par studiju kursu
Kursa kods:SL_114LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Matemātika; Varbūtību teorija un matemātiskā statistikaMērķauditorija:Dzīvās dabas zinātnes
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Māris Munkevics
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Statistikas mācību laboratorija
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Baložu iela 14, Rīga, statistikaatrsu[pnkts]lv, +371 6706897
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas12
Kopā kontaktstundas24
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)1Kopā lekciju kontaktstundas6
Nodarbības (skaits)6Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas12
Kopā kontaktstundas18
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
• Pārzina varbūtību teoriju un matemātisko statistiku. • Pamatzināšanas „R” programmatūrā. • Pamatzināšanas par lineārajiem modeļiem un statistiskā novērtējuma metodēm.
Mērķis:
Kursa mērķis ir veidot studentu izpratni par atšķirību starp statistiskajiem modeļiem un cēloņsakarības modeļiem un zināšanas par metodoloģiju, kas ļauj novērtēt cēloņsakarību identificējamību konkrētam pētījumam, kā arī prasmes novērtēt cēloņsakarību parametrus, izmantojot dažus specifiskus analīzes rīkus. Programmatūras pakotne „R” tiks izmantota praktiskajās nodarbībās ar datoriem, kur galvenokārt tiek izmantotas simulācijas metodes, lai pētītu alternatīvo metožu pamatotību. Studenti tiks iepazīstināti arī vairākām specializētām „R” pakotnēm cēloņsakarību secinājumiem.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Izpratne par cēloņsakarībām un to definēšana. Pētījumu veidi, kas ļauj izdarīt cēloņsakarību secinājumus. Novirzes, kas saistītas ar maldinošiem faktoriem un izlases novirzēm novērojumu pētījumos.Lekcijas1.00auditorija
2Datu simulācija „R”, lai pārbaudītu, vai patieso cēloņsakarību var noteikt ar klasiskiem modelēšanas rīkiem. Jautājumi par maldinošiem faktoriem un modeļa izvēli „R”.Nodarbības1.00datorklase
3Cēloņsakarības diagrammas un grafiskie rīki, lai novērtētu maldinošus faktorus un cēloņsakarību identificējamību.Lekcijas1.00auditorija
4Cēlonību diagrammas „R”Nodarbības1.00datorklase
5Noslieces rādītāju saskaņošana un apgrieztās varbūtības indeksācija un to izmantošana epidemioloģisko datu analīzei.Lekcijas1.00auditorija
6Noslieces rādītāju saskaņošana un apgrieztās varbūtības svērtie statistikas novērtējumi „R”.Nodarbības1.00datorklase
7Cēloņu-starpniecības analīze. Tiešas un netiešas ietekmes jēdziens.Lekcijas1.00auditorija
8Cēloņu-starpniecības analīze „R”.Nodarbības1.00datorklase
9Instrumentālo mainīgo (IM) novērtēšana un tās pielietojums klīniskajos pētījumos (neievērošanas ietekmes analīze).Lekcijas1.00auditorija
10IM analīze „R”.Nodarbības1.00datorklase
11Mendela randomizācija – gēnu kā instrumentu izmantošana epidemioloģijā.Lekcijas1.00auditorija
12Mendela randomizācija „R”, izmantojot kopsavilkuma statistiku.Nodarbības1.00datorklase
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Izpratne par cēloņsakarībām un to definēšana. Pētījumu veidi, kas ļauj izdarīt cēloņsakarību secinājumus. Novirzes, kas saistītas ar maldinošiem faktoriem un izlases novirzēm novērojumu pētījumos.Lekcijas1.00auditorija
2Datu simulācija „R”, lai pārbaudītu, vai patieso cēloņsakarību var noteikt ar klasiskiem modelēšanas rīkiem. Jautājumi par maldinošiem faktoriem un modeļa izvēli „R”.Nodarbības1.00datorklase
3Cēloņsakarības diagrammas un grafiskie rīki, lai novērtētu maldinošus faktorus un cēloņsakarību identificējamību.Lekcijas1.00auditorija
4Cēlonību diagrammas „R”Nodarbības1.00datorklase
5Noslieces rādītāju saskaņošana un apgrieztās varbūtības indeksācija un to izmantošana epidemioloģisko datu analīzei.Lekcijas1.00auditorija
6Noslieces rādītāju saskaņošana un apgrieztās varbūtības svērtie statistikas novērtējumi „R”.Nodarbības1.00datorklase
7Cēloņu-starpniecības analīze. Tiešas un netiešas ietekmes jēdziens.Lekcijas1.00auditorija
8Cēloņu-starpniecības analīze „R”.Nodarbības1.00datorklase
9Instrumentālo mainīgo (IM) novērtēšana un tās pielietojums klīniskajos pētījumos (neievērošanas ietekmes analīze).Lekcijas1.00auditorija
10IM analīze „R”.Nodarbības1.00datorklase
11Mendela randomizācija – gēnu kā instrumentu izmantošana epidemioloģijā.Lekcijas1.00auditorija
12Mendela randomizācija „R”, izmantojot kopsavilkuma statistiku.Nodarbības1.00datorklase
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
1. Patstāvīgais darbs ar kursa materiālu un obligāto literatūru, gatavojoties 6 lekcijām pēc plāna. 2. Projekta darbs – publicēta darba par biomedicīnas datu cēloņanalīzi kritisks novērtējums (starpniecības analīze, neievērošanas analīze, Mendela randomizācija). Projekta darba rezultātu prezentācija. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Novērtējums 10 ballu skalā saskaņā ar RSU Studiju reglamentu: • Projekta darbs un tā prezentācija – 50%. • Rakstisks gala eksāmens – 50%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studējošais: • salīdzinās atšķirību starp asociatīvajiem un cēlonības modeļiem, maldinošu faktoru problēmu un ideju par pielāgošanu un/vai standartizēšanu ar mērķi kontrolēt maldinošos faktorus; • pārzinās novirzītu aciklisku grafiku terminoloģiju un īpašības, lai aprakstītu un novērtētu cēloņsakarību struktūras datos; • uzskaitīs īpašās metodes cēloņsakarību novērtēšanai: noslieces rādītāju saskaņošana, apgrieztās varbūtības indeksācija, instrumentālo mainīgo novērtēšana; • izskaidros cēloņu-starpniecības problēmas būtību, atšķirības starp tiešu un netiešu ietekmi.
Prasmes:Pēc kursa beigšanas studējošais spēs: • izlemt, vai pētījums ļaus veikt aprēķinus ar tūlītēju cēlonības interpretāciju; • uzskicēt cēlonības grafiku (DAG), lai saprastu un apspriestu interesējošās cēloņsakarības identificējamību; • atlasīt piemērotu kovariātu kopu koriģēšanai regresijas analīzē; • patstāvīgi izmantos specializētus rīkus (un attiecīgas „R” pakotnes) cēloņsakarību secinājumiem: noslieces rādītāju saskaņošana, apgrieztās varbūtības indeksācija, instrumentālo mainīgo novērtēšana; • ziņos un rakstiski, mutiski prezentēs konstatējumus par datu analīzes rezultātu cēlonības interpretāciju.
Kompetences:• Studējošie būs kompetenti izprast un kritiski novērtēt publicētus pētījumus, kuru datu analīzē izmantoti apgalvojumi par cēlonību un/vai cēloņsakarību secinājumu metodes. • Studējošie būs kompetenti pamatot cēloņsakarības, pamatojoties uz pētījuma plānu un pieejamiem datiem starpdisciplinārā pētniecības grupā. • Studējošais, kurš sekmīgi nokārtojis kursu, spēj novērtēt (un paskaidrot), kas no šī ir attiecināms uz konkrēto pētījumu: a) interesējošo cēloņsakarību var novērtēt ar standarta modelēšanas rīkiem (ar koriģēšanu, ņemot vērā maldinošos faktorus); b) interesējošo cēloņsakarību var novērtēt ar īpašu cēloņsakarības secināšanas metodoloģiju; c) interesējošo cēloņsakarību nevar noteikt; a) un b) gadījumā studējošais būs kompetents veikt analīzi, un izplatīt jaunas zināšanas ar veselību saistītos pētījumos.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Hernan, M. and Robins, J. Causal Inference. What if. Boca Raton: Chapman & Hall/CRC, 2020.
Papildu literatūra
1Pearl, J. Causality: Models, Reasoning and Inference. Cambridge university Press, 2009.
2Pearl, J. and Mackenzie, D. The Book of Why. Penguin Books, 2019.