25 izcilības gadi pārmantotā krūts un olnīcu vēža pētniecībā un izglītībā ievērojami uzlabojuši profilaksi un ārstēšanu Latvijā

Pirms 25 gadiem Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) uzsāka aktīvu dalību Eiropas Komisijas 5. ietvara pētniecības projektā Pārmantotā vēža sindromu reģistru izveide Austrumeiropā, kā rezultātā 2001. gadā tika izveidots RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta (OMĢI) priekštecis –Pārmantotā vēža institūts. Kopš tā laika RSU OMĢI ir vadošā institūcija Latvijā, kas veicina izpratni par pārmantoto vēzi, tā izpēti un ārstēšanu. 

Sākotnēji vairākās Austrumeiropas valstīs veiktie epidemioloģiskie pētījumi atklāja, ka trīs BRCA1 patogēnie varianti sastāda ievērojamu daļu no visām BRCA1 un BRCA2 gēnu mutācijām. Viens no pirmajiem RSU pētījumiem vairākos Latvijas reģionos apstiprināja to biežo sastopamību krūts un olnīcu vēža pacientu vidū arī Latvijā. Tā tika gūti pierādījumi tam, ka lielu daļu BRCA1 gēna patogēno variantu nēsātāju un ļoti augsta riska indivīdus varētu identificēt ar viegli pieejamu ģenētisko testu. Šis atklājums lielā mērā veicināja to, ka 2002. gadā tika izveidots pirmais pārmantotā vēža konsultatīvais ārstniecības kabinets Latvijā, kas tolaik bija ļoti inovatīvs solis pat daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs un pasaulē kopumā. Tāpat pārrobežu sadarbības programmas PHARE ietvaros tika izveidots Pārmantotā vēža informācijas un profilakses centrs un sākta virkne informatīvu kampaņu gan profesionāļiem – ģimenes ārstiem un ginekologiem, gan iedzīvotājiem. Šīs kampaņas aizsāka augsta pārmantotā vēža riska personu apzināšanu, profilaksi un agrīnu diagnostiku, tādā veidā ierobežojot šīs slimības attīstības riskus Latvijā.

Vēlāk, pielietojot nākamās paaudzes sekvencēšanu, atsevišķu biežāko BRCA1 un BRCA2 patogēno variantu noteikšana daudzās valstīs sāka zaudēt savu nozīmi. Tomēr vairāki RSU pētījumi par BRCA1 un BRCA2 spektru pamatoja divpakāpju universālas testēšanas priekšrocības visiem secīgiem krūts un olnīcu vēža gadījumiem Latvijā – divi visbiežāk sastopamie patogēnie varianti tika attiecīgi identificēti 3,8 % un 10 % krūts un olnīcu vēža gadījumos, norādot uz augstu bieži sastopamo variantu īpatsvaru mūsu reģionā. Nacionālā veselības dienesta apmaksāta pilna BRCA1 un BRCA2 gēna testēšana tika veikta tikai gadījumos, kad šie biežākie patogēnie varianti netika atrasti. 2018. gadā RSU OMĢI komanda validēja Mančestras punktu medicīniskās novērtēšanas sistēmas izmantošanas efektivitāti kandidātu atlasē BRCA gēnu testēšanai Latvijas populācijā. Šāda pieeja ļāva identificēt vairāk augsta riska gadījumus, uzlabojot ģenētiskās testēšanas stratēģiju un izmaksu efektivitāti.  

2021. gadā RSU OMĢI publicēja nozīmīgu atklājumu, pamatojoties uz pētījumu, kurā neatrisinātiem pārmantotajiem krūts un olnīcu vēža gadījumiem tika veikta pilna BRCA1 un BRCA2 gēnu testēšana, izmantojot nākamās paaudzes sekvencēšanu. Proti, pētījumā tika konstatēts līdz šim neidentificēts patogēna BRCA1 gēna variants (c.5117G>A) ar augstu sastopamības biežumu (vairāk par 2 % secīgu krūts vēža gadījumu vidū). Iepriekš to nebija iespējams konstatēt, jo tas tika klasificēts kā variants ar neskaidru klīnisku nozīmi. Šis atklājums tieši ietekmēja veselības aprūpes nozari, liekot nekavējoties pielāgot BRCA1 un BRCA2 gēnu biežāko variantu testu, ko piedāvā vairākas komerciālās laboratorijas. Pateicoties šim atklājumam, desmitiem iepriekš neatklātu BRCA1 gēna patogēno variantu nēsātāju tagad ir pieejama savlaicīga, personalizēta ārstēšana un profilakse.

Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta komandas devīze jau daudzus gadus ir slavenās zinātnieces un BRCA1 gēna atklājējas Mērijas-Klēras Kingas (Mary-Claire King) apgalvojums, ka “vēža profilakses neveiksme ir noteikt sievieti kā patogēna varianta nesēju tikai pēc tam, kad viņai jau ir attīstījies vēzis”. Šī pētnieku mentalitāte un profesionālās ambīcijas 2023. gadā sekmēja darbu pie mūsdienīga pilotprojekta par pārmantotā krūts un olnīcu vēža riska populācijas ģenētiskā skrīninga iespējām, izmantojot digitālās tehnoloģijas. Pētījumu finansēja viens no vadošajiem Eiropas modes uzņēmumiem Lindex. Digitālās platformas risinājumu izstrādāja IT jaunuzņēmums Longenesis, un E. Gulbja laboratorija nodrošināja loģistikas pakalpojumus ērtai paraugu transportēšanai visā valsts teritorijā. Pilotprojekts apstiprināja nepieciešamību pēc pieejamākas ģenētiskās testēšanas sievietēm, kuru ģimenēs ir krūts un olnīcu vēža gadījumi. Izmantojot tiešsaistes digitālo platformu, tika reģistrētas vairāk nekā 500 sievietes, un 1,5 % gadījumu tika identificētas BRCA1 un BRCA2 patogēno variantu nēsātājas. Pilotprojekta rezultāti sniedza pārliecinošus pierādījumus veiksmīgai digitālās medicīnas pieejai ļoti augsta riska personu identificēšanā. Tāpat pilotprojektā, anketējot pacientes pirms un pēc ģenētiskās testēšanas, tika gūts apstiprinājums tam, ka ģenētiskā testēšana būtiski neietekmē pacientu trauksmes un depresijas līmeni. Pilotprojekta rezultāti ir plaši izskanējuši un augstu novērtēti starptautiskā mērogā, tostarp ESHG (European Society of Human Genetics) 2025. gada sanāksmē.

Ciešā sadarbībā ar Eiropas references tīklu pacientiem ar kādu no ģenētiskajiem audzēju riska sindromiem (ERN GENTURIS), RSU OMĢI pētnieki ir aktīvi piedalījušies Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrības (ESMO) pārmantotā krūts un olnīcu vēža vadlīniju atbalstīšanā un PTEN hamartomas audzēja sindroma vadlīniju izstrādē. Savukārt nacionālā mērogā, sadarbojoties ar universitātes slimnīcām, Latvijas Republikas Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, izdevies izstrādāt BRCA1 un BRCA2 gēnu nēsātāju klīniskos ceļus. 

RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta pētnieku dalība tādos starptautiskos konsorcijos kā ENIGMA, CIMBA un BCAC ir pārliecinošs pierādījums plašai institūta starptautiskajai darbībai, kā rezultātā 2024. gadā Rīgā notika ikgadējā šo konsorciju sanāksme.

Ieguvumi no zinātniskās darbības

• Veicināta sabiedrības izpratne par pārmantoto krūts un olnīcu vēzi
• Samazinājusies saslimstība un mirstība no pārmantota krūts un olnīcu vēža – vairākiem simtiem gēnu mutāciju nēsātāju veiktas risku mazinošas operācijas
• Pēc RSU OMĢI zinātnieku iniciatīvas ieviesta ikgadēja pārmantotā krūts vēža kodolmagnētiskās rezonanses skrīninga programma, ievērojami uzlabojot agrīnu diagnostiku augsta riska pacientēm un piedāvājot sekojošas personalizētas mērķterapijas iespējas
• Būtiski samazinātas tiešās un netiešās valsts veselības budžeta izmaksas, kas saistītas ar pārmantota krūts un olnīcu vēža ielaistu stadiju ārstēšanu
• Institūta zinātniskās darbības rezultātā ievērojami uzlabota dzīves kvalitāte sievietēm, kam pārmantotais vēzis ir novērsts un veiksmīgi izārstēts
• Pašreiz RSU rīcībā ir unikāls pārmantotā vēža reģistrs un biobanka ar vairāk nekā 40 000 ģimenes vēža anamnēzēm, 10 000 DNS paraugiem ar onkoloģiski veselām un slimām personām, kā arī vairāk nekā 1000 detalizētu klīnisko ierakstu par pārmantotā krūts un olnīcu vēža gēnu patogēno variantu nesējiem, kas veido stabilu potenciālu turpmākai pētniecībai un attīstībai šajā jomā