RSU pievērš uzmanību stigmatizētai tēmai, lai veicinātu izpratni par seksuālo un reproduktīvo veselību

Pasaules Veselības organizācija norāda, ka seksuālā un reproduktīvā veselība attiecas uz plašu pakalpojumu klāstu, kas ietver piekļuvi kontracepcijai, auglības un neauglības aprūpei, mātes un perinatālajai veselībai, seksuāli transmisīvo infekciju profilaksei un ārstēšanai, aizsardzībai pret seksuālo un dzimumu vardarbību, kā arī izglītību par drošām un veselīgām attiecībām. Seksuālā un reproduktīvā veselība nozīmē, ka persona ir pilnībā fiziski, psihiski un sociāli laimīga visos jautājumos, kas saistīti ar tās reproduktīvo sistēmu un tās funkcijām. Ikdienā tas nozīmē, ka cilvēki var baudīt apmierinošu un drošu seksuālo dzīvi, veselīgu grūtniecību un dzemdības, kā arī izlemt, vai, kad un cik bieži viņi vēlas bērnus.

Vēsturiski Austrumeiropas valstīs, tostarp Latvijā, seksuālā un reproduktīvā veselība ir bijusi tabu tēma, tāpēc situācija šajā jomā nav optimāla – mātes mirstības rādītāji ir vieni no visaugstākajiem Eiropas Savienībā, zināšanas par kontracepcijas līdzekļiem un to pielietojumu ir nepilnīgas, jaunatklāto HIV gadījumu skaits ir viens no augstākajiem Eiropas ekonomiskajā zonā un organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere Latvijā joprojām ir zema. Minētais akcentē seksuālās un reproduktīvās veselības izpētes nozīmīgumu, problemātisko situāciju identificēšanas un potenciālo risinājumu izstrādes nepieciešamību.

2023. gadā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūts (SVI) sadarbībā ar pētījumu centru TNS Latvija un biedrību Papardes zieds Latvijas Republikas Veselības ministrijas uzdevumā īstenoja monitoringa pētījumu par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Šis bija ceturtais Latvijā veiktais seksuālās un reproduktīvās veselības pētījums 26 gadu laikā – pirmais pētījums veikts 1997. gadā, pārējie attiecīgi 2003. un 2011. gadā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot seksuālās un reproduktīvās veselības stāvokļa izmaiņu un to ietekmējošo faktoru tendences. Salīdzinājumā ar iepriekš veiktajiem pētījumiem jaunākajā pētījumā aptverta daudz plašāka iedzīvotāju vecuma grupa no 15 līdz 64 gadiem (iepriekšējos pētījumos piedalījās iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 49 gadiem). Balstoties uz gūtajiem rezultātiem, tika izvērtēta situācija Latvijā, novērtēta 2011.–2018. gadā īstenotās valsts politikas efektivitāte, kā arī konstatētas jomas, kurām būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības turpmākās veselības politikas veidošanas procesā.

Būtiskākie pētījuma rezultāti

Pētījuma gala ziņojums

• Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pieņemti daudzi svarīgi stratēģiski un rīcības dokumenti seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanā un saglabāšanā, bet trūkst vienotas pieejas, regulāra monitoringa un koordinācijas to īstenošanas un efektivitātes izvērtēšanā.
• Mazāk nekā puse sieviešu grūtniecības laikā apmeklē vecāku skolu. Grūtniecības laikā pret gripu vakcinējas tikai katra desmitā sieviete. Lai gan smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā kopš 2011. gada ir samazinājusies, joprojām katra desmitā grūtniece Latvijā smēķē. Gandrīz visas sievietes dzemdē dzemdību stacionāros un katrai piektajai ir noslēgts dzemdību līgums, tomēr Latvijā joprojām saglabājas augsta mātes mirstība.
• Iedzīvotājiem ir zems zināšanu līmenis daudzos ar seksuālo un reproduktīvo veselību saistītos jautājumos: gandrīz puse iedzīvotāju, kuriem jebkad ir bijušas dzimumattiecības, nelieto kontracepciju, lai gan neplāno grūtniecību, bet apmēram 20 % lieto kontracepciju ar zemu efektivitāti.
• Apmēram ceturtdaļa sieviešu uzskata, ka dzemdes kakla un krūšu dziedzeru vēža skrīnings nav nepieciešams.
• Pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem iegūst internetā.
• Mazāk nekā trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka skola ir sniegusi pietiekamu informāciju par seksualitāti kā pozitīvu cilvēka potenciālu, apmierinātības un labsajūtas avotu – jaunākās vecuma grupās ar skolas sniegto informāciju par seksualitāti neapmierināto īpatsvars samazinās.
• Finansiālās grūtības tiek minētas kā galvenais šķērslis seksuālās un reproduktīvās veselības uzturēšanā un veicināšanā – tā ietekmē gan vēlamo bērnu skaitu ģimenē, gan profilaktisko ārsta apmeklējumu, gan piedalīšanos skrīninga programmās.
• Lai gan gandrīz piektā daļa sieviešu un 14 % vīriešu saskaras ar seksuālās dzīves problēmām, ar ārstiem konsultējas mazāk nekā piektā daļa no šiem cilvēkiem.
• Uroģenitālā hlamidioze ir visizplatītākā no seksuāli transmisīvajām slimībām Latvijā.
• Covid-19 laikā pieauga visa veida vardarbība pret sievietēm, kā arī fiziskā un emocionālā vardarbība pret vīriešiem.

RSU SVI nodrošinājis monitoringa pētījuma seksuālās un reproduktīvās veselības jomā Latvijā pēctecību, tādējādi sniedzot reālistisku esošās situācijas novērtējumu, kas var kalpot par pamatu stratēģiskās vīzijas seksuālās un reproduktīvās veselības jomā pilnveidei un īstenošanai Latvijas veselības un citu nozaru politikās. Tāpat pētījuma aktuālie dati palīdz valsts un nevalstiskajām organizācijām, kā arī privātajam sektoram efektīvāk plānot un īstenot sabiedrības izglītošanas un atbalsta projektus.

Pēc Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas pētījuma rezultāti izmantoti metodiskā materiāla sagatavošanā pedagogiem, lai uzlabotu pedagogu un attiecīgi arī jauniešu zināšanas un izpratni seksuālās un reproduktīvas veselības jautājumos. 

Tāpat monitoringa pētījuma rezultāti pamatojuši nepieciešamību jauna bezmaksas veselības pakalpojuma izveidē Rīgas pašvaldībā. 2024. gadā sadarbībā ar Latvijas Vecmāšu asociāciju, biedrību Resiliences centrs un Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centru jauniešiem no dažādām ģimenēm un sociālās vides ir iespēja saņemt informāciju par seksuāli reproduktīvo veselību un attiecību veidošanu. Pakalpojums ietver gan individuālas konsultācijas, gan diskusijas, kurās tiek apskatītas dažādas jauniešiem aktuālas tēmas saistībā ar seksuāli reproduktīvās veselības jomu. Tāpat jauniešiem šajā centrā ir iespēja saņemt prezervatīvus un higiēniskās paketes. 

Pētījuma laikā “nomērītā” temperatūra seksuālās un reproduktīvās veselības jomā veicinājusi diskusiju sabiedriskajā telpā – medijos un politikas veidotāju vidū – par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem un tās nozīmi demogrāfiskās situācijas kontekstā Latvijā. RSU SVI pētnieki personīgi iesaistījušies šo jautājumu aktualizēšanā, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, skaidrojot tendences un izmaiņas, kā arī snieguši rekomendācijas politikas veidotājiem, lai veicinātu izpratni par seksuālo un reproduktīvo veselību un tās nozīmi iedzīvotāju labbūtības stiprināšanā.