Pētnieki par RSU zinātnes motivācijas programmu: "Tas ir nozīmīgs stimuls turpināt darbu"
Katru gadu tiek pilnveidoti kritēriji, ņemot vērā RSU stratēģisko mērķu izpildēs sasniedzamos rezultātus un zinātnes rezultātu nozīmīgumu starptautiskajos universitāšu reitingos. Pēdējo divu gadu laikā ieviestas būtiskas izmaiņas zinātnes motivācijas programmā, kas attiecas gan uz atlīdzības apmēru, gan nosacījumiem.
Būtiskās izmaiņas vienā programmas kritērijā un principos, kas jāņem vērā RSU akadēmiskajam personālam
Augusta beigās vienreizēju atlīdzību par rezultātiem zinātnē par 2024. gadu atbilstīgi saņemto punktu kopskaitam par kritēriju izpildi saņēma 278 kolēģi, t. sk. 254 akadēmiskā personāla pārstāvji jeb 21 % no RSU akadēmiskā personāla. No šiem 278 kolēģiem 101 ieņem vadošā akadēmiskā personāla amatu (profesora, asociētā profesora vai vadošā pētnieka). Atlīdzību saņēma arī 24 kolēģi, kuri pārstāv RSU administratīvo personālu. Atlīdzības saņēmēju skaits ir divas reizes lielāks nekā pirmajā izvērtēšanas gadā, kad zinātnes motivācijas programma tika ieviesta.
Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais atlīdzības apmērs par rezultātiem 2024. gadā ir vairāk nekā trīs reizes lielāks, t. i., 641,5 tūkt. eiro pirms nodokļu nomaksas. Pamatojoties uz datiem, nepilni 35,2 % no RSU akadēmiskā personāla ir veikuši zinātnisko darbību, kas atspoguļojas 2024. gada rezultātos.
12 RSU akadēmiskā personāla darbinieki ieguva 20 vai vairāk punktu kritēriju izpildē un saņēma vienreizēju atlīdzību 10–16,5 tūkst. eiro apmērā. Šiem darbiniekiem punktus lielākoties izdevās nopelnīt par augstas raudzes publikāciju radīšanu un par projektu piesaisti programmas Apvārsnis Eiropa ietvaros.
Paldies ikvienam, kurš piedalījies projektu sagatavošanā un īstenošanā, datu apstrādē, publikāciju rakstīšanā un atbalstījis kolēģus pētniecības darbā. Jūs ar savu piemēru iedvesmojat un apliecināt, ka mēs esam spējīgi radīt augstas raudzes publikācijas un piesaistīt ievērojamus līdzekļus zinātnes projektiem. Bez labas komandas un produktīvas darba kultūras mūsu sasniegumi nebūtu iespējami. Zinātnes pārvaldes komandā turpināsim strādāt, lai pilnveidotu RSU pētniecības vidi, kurā visi mūsu akadēmiskie darbinieki var sasniegt vēl augstākas virsotnes.
Agrita Kiopa,
RSU zinātņu prorektore
Par to, kas iedvesmo zinātniskajam darbam, kā arī par zinātniskās motivācijas programmas kritēriju izpildi rezultātu sasniegšanai un ieteikumus kolēģiem atklāja RSU pētnieki, kuri saņēmuši visaugstāko novērtējumu programmā 2024. gadā.
Aizvadītajos 27 gados, strādājot RSU, esmu pārliecinājies, ka pētniecība var dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā, pacienti var saņemt labāku diagnostiku un ārstēšanu. Tas arī ir viens no galvenajiem motivatoriem.
Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta gada mērķi ir definēti ļoti skaidri: 20 starptautiskas publikācijas, divi aizstāvējušies doktoranti un vinnēti projekti pusmiljonu apjomā. Tie ir galvenie virzieni, kuros institūta komanda visaktīvāk strādā. 2024. gads bija īpašs ar to, ka programmas Apvārsnis Eiropā konkursā tematikā ietilpa pārmantotais vēzis. Šajā jomā institūtam bijušas iestrādes 25 gadu garumā, un tāpēc centāmies šo izdevību izmantot. Kopumā pēc konkursa izsludināšanas jūnijā un jūlijā nodibinājām kontaktus ar sešiem konsorcijiem, kas plānoja gatavot pieteikumu. Vasarā bija daudzas tiešsaistes sanāksmes un dažādu dokumentu gatavošana. Citi institūta un Attīstības un projektu departamenta kolēģi ļoti aktīvi piedalījās, arī atvaļinājuma laikā. Rezultātā trīs konsorciji izjuka, bet pārējie trīs izrādījās gana nopietni, iesniedza savus pieteikumus, un visi trīs arī saņēma virs sliekšņa vērtējumus un, paldies Dievam, viens no tiem – arī finansējumu. Protams, ir ļoti patīkami, ka darba devējs novērtē šādas pūles, un tas noteikti dod papildu stimulu darboties tālāk.
Zinātnes motivācijas programma lielā mērā ir mērķēta uz starptautiskas sadarbības attīstību zinātnē. Pirmkārt, savā pētniecības grupā vai struktūrvienībā jāmēģina attīstīt kaut ko, kas būtu interesants kolēģiem citur pasaulē un pēc tam jāmēģina ar šīm iestrādēm pēc iespējas iesaistīties dažādos starptautiskos zinātnieku tīklos, kas ir pietiekoši ražīgi publikāciju un projektu sagatavošanā. Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta gadījumā ļoti ražīga bijusi ciešā sadarbība ar Ģenētisko audzēju riska sindromu Eiropas references tīklu (ERN GENTURIS). Eiropā darbojas pavisam 24 šādi reto slimību references tīkli, un liela daļa specialitāšu var mēģināt dibināt kontaktus ar savai jomai atbilstīgo references tīklu. Otra atziņa: nevajag kautrēties vienā konkursā piedalīties vairākos konsorcijos. Jo vairāk konsorcijos iesaistās, jo lielāka varbūtība, ka kāds no tiem arī saņems finansējumu.Asoc. prof. Arvīds Irmejs,
RSU Onkoloģijas un molekulārās ģenētikas institūta direktors
Psihiskās veselības pētniecības jomā Latvijā vēl joprojām ir daudz balto plankumu. Lai gan ar to aizkrāsošanu mūsu katedras pētnieki nodarbojas jau 20 gadus, ir vēl daudz interesantu tēmu un virzienu, kurus pētīt.
Zinātnes motivācijas programmas kritēriji ir skaidri un sabalansēti. Katrs zinātnieks vēlas ne tikai veikt pētniecību, kas sniedz personisku gandarījumu, bet arī dalīties ar saviem rezultātiem ar citiem kolēģiem un sabiedrību. Motivācijas programma sniedz papildu novērtējumu tavam veikumam, un tas ir spēcīgs motivators turpināt aktīvi strādāt.
Kolēģiem iesaku sistemātiski un savlaicīgi plānot pētnieciskos projektus, veidot publikāciju plānus jau pašā projekta sākumā, aktīvi sadarboties ar ārzemju kolēģiem.Prof. Elmārs Rancāns,
RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs
Mani motivē patiesa interese par sabiedrības veselības nozari, iedzīvotāju veselības uzlabošanu, vēlme aiz sevis atstāt ko paliekošu, padarīt dzīvi mūsu visu kopīgajā Latvijā par kripatu labāku. Un vēl mani motivē interesantā un radošā sadarbība ar viediem kolēģiem un talantīgiem studējošajiem. Programmas kritērijus izpildīt ir gana izaicinoši sakarā ar to, ka līdzīgi kā daudziem RSU kolēģiem man universitātē ir vairāki amati, un zinātniskās motivācijas programmas kritēriji ir jāsasniedz paralēli nopietnam administratīvā darba apjomam, kvalitatīvam pedagoģiskajam darbam un sabiedriskajām aktivitātēm (piemēram, pildot valsts galvenā speciālista funkcijas Veselības ministrijā). Tajā pašā laikā vēlos izteikt gandarījumu par šo motivācijas sistēmu, jo tā ir skaidra, palīdz koncentrēt centienus un izvirzīt ambiciozus personiskos un manis pārstāvētās RSU struktūrvienības mērķus.
Sasniegt augstākus rezultātus noteikti palīdz pilna sava darba laika veltīšana RSU. Panākumu atslēga ir patīkamu attiecību veidošana un cieša sadarbība ar dažādu nozaru kolēģiem RSU iekšienē un ārpus universitātes. Jo neviens publicētais zinātniskais raksts un neviens zinātniskā projekta pieteikums nav viena cilvēka, bet komandas darbs.Asoc. prof. Anda Ķīvīte-Urtāne,
RSU Sabiedrības veselības institūta direktore
Man ir ļoti laimējies strādāt ar izciliem profesoriem, un tagad man ir iespēja sadarboties ar brīnišķīgiem cilvēkiem, lai risinātu kritiskas veselības problēmas. Daudziem tas var šķist pārsteidzoši, bet Eiropā ir sliktākā mutes veselība pasaulē. Latvijai ir potenciāls kļūt par paraugu pārējai Eiropai. Par laimi mēs dzīvojam pētniecībai labākajā laikmetā. Visa mums nepieciešamā informācija ir pieejama tikai dažos klikšķos. Tagad mums ir mākslīgā intelekta modeļi, kas var palīdzēt diagnosticēt, ārstēt vai prognozēt slimības. Mūsu mērķis ir nodrošināt klīnicistus ar labākajiem pierādījumiem, lai viņi varētu pieņemt labākos iespējamos lēmumus saviem pacientiem. Kā klīnicists tu vari palīdzēt vienam cilvēkam vienlaikus, bet kā pētnieks tu vari palīdzēt miljoniem cilvēku vienlaikus!
Zinātniskās motivācijas programma ir patīkams pārsteigums. Man patīk veikt pētījumus, risināt sarežģītas problēmas un izdomāt labāko veidu, kā paziņot rezultātus. Pētniekiem ir atšķirīgs dzīvesveids, un dažkārt ir grūti ļaut smadzenēm atpūsties. Pat koncerta laikā prāts ir aizņemts ar kādu pētniecības problēmu! Par laimi arī mana ģimene atbalsta manu aizraušanos ar zināšanām un tās atbalsts padara visu vieglāku, vai tā būtu lasīšana vai rakstīšana vēlā naktī vai ceļošana uz konferencēm. Es arī novērtēju universitātes un RSU Stomatoloģijas institūta atbalstu. Tas man ir bijis ļoti svarīgs.
Mans padoms: vispirms atrodiet pētījuma tēmu, kura saista jūsu interesi. Izvēlieties tādu, kura liek jums strādāt pat tad, kad jums nav jāstrādā. Izvēlieties kaut ko, kas jums šķiet kā spēle, un jums būtu žēl, ja neļautu to spēlēt. Labākās pētījuma tēmas ir tās, kuras jūs visu laiku vilina atpakaļ pie laboratorijas galda.
Rūpīgi pārdomājiet, kāpēc veicat pētījumu un kā tas var radīt lielāku pozitīvo ietekmi uz cilvēkiem. Koncentrējieties uz atbilstīgiem jautājumiem, un ar to es domāju problēmas, kuras citi var pārvērst darbībās, lai palīdzētu cilvēkiem. Esiet atklāti par savām metodēm, lai citi varētu pārbaudīt jūsu darbu un ieteikt uzlabojumus, un pieņemiet atvērto zinātni. Laika gaitā tas padarīs jūs par labāku pētnieku. Dalieties ar saviem atklājumiem visos pieejamos kanālos: sociālajos tīklos, blogos, konferencēs un publikācijās – tā atradīsit labākos kolēģus, cilvēkus, kuri tāpat kā jūs uzskata, ka ir steidzami jāatrod atbildes uz šo pētījumu jautājumiem.
Tātad esiet izturīgi, turpiniet mācīties un izbaudiet to! Un vēl – izmantojiet labu pildspalvu un piezīmju grāmatu, un no 8 līdz 17 izslēdziet visus paziņojumus. Ja tas ir patiešām steidzami, ar jums tik un tā sazināsies. :)Asoc. prof. Sergio Uribe,
RSU Zobu terapijas un mutes veselības katedras vadošais pētnieks
