Psiholoģijas katedra

Psiholoģijas katedras darbība ir vērsta uz psiholoģijas un psiholoģiskās palīdzības studijām un pētniecību. 

Galvenie mērķi un pamatuzdevumi

• Īstenot un attīstīt zinātniski pētniecisko darbību, aktīvi iesaistot studējošos
• Nodrošināt kvalitatīvu studiju procesu, kas atbilst aktuālajām nozares prasībām veselības aprūpes ietvarā, un attīstīt mācību metodisko darbu
• Veicināt un uzturēt starptautisko un vietējo sadarbību ar augstskolām, darba devējiem un sociālajiem partneriem, kā arī sniegt konsultācijas un ekspertīzi psiholoģijas un psiholoģiskās palīdzības jautājumos
• Īstenot radošu pieredzes apmaiņu un sadarbību ar citām RSU struktūrvienībām
• Sekmēt katedras personāla kvalifikācijas paaugstināšanu
• Pildīt universitātes kopīgos uzdevumus, lai nodrošinātu rezultatīvo kritēriju sasniegšanu

Zinātniskā darbība

Katedras profils RSU zinātnes portālā

Katedras docētāji regulāri piedalās nacionālos un starptautiskos pētniecības un attīstības projektos, multidisciplinārās komandās izstrādājot un īstenojot psiholoģisko komponenti un nodrošinot ekspertīzi. Pētnieciskās tēmas satur jautājumus par iedzīvotāju dažādu grupu psihiskās veselības stiprināšanu, darba dzīves uzlabošanu, psiholoģiskās izvērtēšanas instrumentu un psiholoģisko intervenču izstrādi, digitālajiem risinājumiem u. c. Īpaša uzmanība tiek veltīta gan pētniekiem doktorantūras projektos, gan studējošo iesaistei pētniecībā.

Galvenās pētniecības tēmas

• Psihiskā veselība, labbūtība un psiholoģiskā palīdzība 
• Darba dzīve, profesionālā identitāte un nodarbināto labbūtība 
• Sporta vide, fiziskās aktivitātes un veselības veicināšana 
• Psiholoģiskā izvērtēšana, psihometrija un digitālās pētniecības metodes 
• Kognitīvie procesi un veselīga novecošana

Pētniecības terminu skaidrojošā vārdnīca

Mācību metodiskā darbība

Katedra nodrošina studiju kursus

• bakalaura un maģistra līmenī topošajiem psihologiem, sagatavojot augsta līmeņa profesionāļus darbam dažādās vidēs;
• veselības aprūpes jomas studiju programmās, integrējot psiholoģijas zināšanas starpdisciplinārā kontekstā, īpašu uzmanību veltot mākslu terapijas attīstībai;
• sporta psiholoģijā, sadarbojoties ar RSU LSPA un veicinot šīs jomas izaugsmi, īpaši akcentējot sportistu mentālās veselības un psiholoģiskās sagatavotības jautājumus.

Studiju process balstās jaunākajās zinātniskajās atziņās un pierādījumos balstītā praksē, apvienojot teoriju, praktiskās iemaņas un aktīvu dalību pētniecībā. Tas veicina topošo psihologu profesionālās identitātes veidošanos un attīsta psiholoģiskās kompetences veselības aprūpes un sporta programmu studentiem.

Sadarbība

Katedras docētāji sadarbojas ar vietējiem un starptautiskiem partneriem — augstskolām, pētniecības institūcijām un profesionāļiem — psiholoģijas, veselības aprūpes un sporta jomās. Šīs sadarbības ietvaros tiek īstenoti kopīgi pētniecības un attīstības projekti, rīkotas konferences un vieslekcijas. Tādējādi tiek stiprināta starpdisciplinārās pieejas īstenošana, vienlaikus paaugstinot pētījumu ietekmi un studiju kvalitāti.

Katedras organizētās konferences

Psiholoģijas studentu zinātniskais pulciņš

Psiholoģijas studentu zinātniskais pulciņš (SZP) apvieno studentus, docētājus un uzaicinātos ekspertus, lai izzinātu aktuālas psiholoģijas zinātnes tēmas, pilnveidotu pētnieciskās prasmes un sasaistītu teorētiskās zināšanas ar psihologa profesionālo darbību.

Pulciņu vada Anete Zvirgzda, mentore – MSc. Agnese Ušacka. 2026./2027. studiju gadā plānotas sešas teorētiskās sēdes, ievadsēde un noslēguma sēde, četras praktiskās sēdes un viena izbraukuma sēde. Plānotais biedru skaits – aptuveni 12 studentu.

Pieteikšanās līdz 20.09.2026. RSU Studējošo pašpārvaldē.

Pulciņa Instagram lapa
Pulciņa Facebook lapa

Vairāk

Līdzdalība pulciņā sniegs biedriem iespēju padziļināt zināšanas par aktuāliem psiholoģijas pētniecības jautājumiem, attīstīt zinātniskās literatūras analīzes un pētniecības prasmes, kā arī iepazīt dažādas psiholoģijas pētniecības metodes un to praktisko izmantošanu.

• Teorētiskajās sēdēs tiks aplūkota veselības uzvedība un uzvedības maiņa, psiholoģisko grūtību novērtēšana, psihologa profesionālās identitātes veidošanās, digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekme uz psihologa darbu, psiholoģisko testu un skalu izstrāde, fiziskās aktivitātes saistība ar psiholoģisko veselību, kā arī kognitīvā novecošana. Studenti gatavos zinātniskajā literatūrā balstītas prezentācijas un piedalīsies diskusijās ar mentori un uzaicinātajiem vieslektoriem.
• Praktiskajās sēdēs studenti pilnveidos zinātniskās literatūras meklēšanas un kritiskas izvērtēšanas prasmes, mācīsies formulēt pētniecisko jautājumu un izstrādāt pētījuma dizainu, gatavos zinātniskās konferences tēzes un iepazīs elektroencefalogrāfijas (EEG) izmantošanu psiholoģijas pētījumos.
• Izbraukuma sēdē sadarbībā ar psihiatrijas SZP plānots Nacionālā psihiskās veselības centra apmeklējums, lai iepazītu klīniskās psiholoģijas darba vidi, psiholoģijas un psihiatrijas profesionāļu sadarbību un komandas darba nozīmi psihiskās veselības aprūpē.

Pulciņa biedriem būs iespēja iesaistīties arī RSU Psiholoģijas dienās un RSU International Student Conference, kā arī studiju gada laikā saņemt konsultācijas par pētniecisko darbu, kursa un bakalaura darbu plānošanu un zinātnisko prezentāciju sagatavošanu.

Psiholoģijas SZP mērķi

• Padziļināt studentu izpratni par aktuāliem psiholoģijas pētniecības jautājumiem un to praktisko nozīmi.
• Attīstīt spēju kritiski analizēt zinātnisko literatūru, pētījumu metodes un secinājumus.
• Pilnveidot pētnieciskās prasmes, sākot no pētnieciskā jautājuma formulēšanas līdz pētījuma dizaina un zinātniskās prezentācijas izstrādei.
• Iepazīstināt studentus ar mūsdienīgām psiholoģijas pētniecības metodēm un tehnoloģijām, tostarp EEG un mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām.
• Veicināt zinātniskās domāšanas sasaisti ar psihologa profesionālo darbību un studentu iesaisti pētniecībā.
   

Psiholoģijas SZP noslēgumā biedri

• būs padziļinājuši zināšanas par aktuāliem psiholoģijas pētniecības jautājumiem, tostarp veselības uzvedību, psiholoģisko novērtēšanu, profesionālo identitāti, fizisko aktivitāti un kognitīvo novecošanu;
• izpratīs psiholoģiskās novērtēšanas pamatprincipus un psiholoģisko testu un skalu izstrādes procesu;
• pratīs mērķtiecīgi meklēt un kritiski izvērtēt zinātnisko literatūru un izmantot to prezentāciju un pētniecisko darbu sagatavošanā;
• spēs formulēt pētniecisko jautājumu, noteikt būtiskākos mainīgos un izvēlēties atbilstošu pētījuma dizainu;
• būs iepazinuši mūsdienīgas psiholoģijas pētniecības metodes, tostarp EEG, un izvērtējuši digitalizācijas un mākslīgā intelekta ietekmi uz psihologa darbu;
• gūs ieskatu klīniskās psiholoģijas darba vidē, psihologa profesionālajā lomā un psiholoģijas un psihiatrijas sadarbībā psihiskās veselības aprūpē;
• attīstīs spēju kritiski izvērtēt pētījumu rezultātus, sasaistīt teorētiskās zināšanas ar profesionālo praksi un pilnveidos zinātniskās prezentēšanas prasmes.

Psiholoģijas studentu zinātniskais pulciņš 

Sagatavotie izdevumi (psiholoģiskā palīdzība, pedagoģija, mākslas terapija un pētniecība)

Izdevumi un zinātnisko rakstu krājumi

• Psiholoģiskā palīdzība
• Pedagoģija un supervīzija
• Mākslas terapija
• Pētniecība

	Psiholoģija. 2. daļa. Personība, grupa, sabiedrība, kultūra K. Mārtinsones un K. Miltuzes redakcijā Zvaigzne ABC, 2015
	Psiholoģija. 1. daļa. Pamatjautājumi – teorijas un pētījumi K. Mārtinsones un K. Miltuzes redakcijā Zvaigzne ABC, 2015
	Psiholoģija Latvijā: psihologi, izglītība, profesionālā darbība Sastādītāja: Kristīne Mārtinsone RaKa, 2012
	Ārija Karpova: iedvesmotāja Sastādītāja: Kristīne Mārtinsone RaKa, 2011

Pētniecības terminu skaidrojošā vārdnīca (pieejama tiešsaitē)
Zinātniskās redaktores: Dr. psych., prof. Kristīne Mārtinsone, Dr. psych., prof. Anita Pipere, 2019