Pārlekt uz galveno saturu

Izdots saskaņā ar Augstskolu likuma
14. panta pirmās daļas 6. punktu

APSTIPRINĀTS
Rīgas Stradiņa universitātes Satversmes sapulces
2013. gada 14. maija sēdē
protokols Nr.1-1/14.05.13

Ar grozījumiem, kas pieņemti RSU Satversmes sapulces
2016. gada 20. septembra sēdē,
protokols Nr.1-1/20.09.16.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Rīgas Stradiņa universitātes Akadēmiskā šķīrējtiesa (turpmāk – Šķīrējtiesa) ir koleģiāla institūcija, kas izskata augstskolas personāla iesniegumus par Rīgas Stradiņa universitātes (turpmāk – Universitāte, saīsināti – RSU) izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu, kā arī veic citas funkcijas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

2. Šķīrējtiesas izveidošana

2.1. Šķīrējtiesa darbojas triju šķīrējtiesnešu sastāvā, no kuriem divus aizklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu uz trim gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Universitātes administratīvā personāla pārstāvji – rektors, prorektors, direktors (izpilddirektors), dekāns un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcijas ir administratīvais darbs. Studējošo pārstāvi no Universitātes studējošo vidus Šķīrējtiesā ievēl RSU Studējošo pašpārvalde tās noteiktā kārtībā.

2.2. Šķīrējtiesnešu, kurus ievēl RSU Satversmes sapulce, kandidatūras ar viņu piekrišanu izvirza RSU Senāts vai RSU Satversmes sapulces pārstāvji. Divi kandidāti, kuri RSU Satversmes sapulces balsojumā ieguvuši visvairāk balsu, uzskatāmi par ievēlētiem Šķīrējtiesas sastāvā, bet pārējie saņemto balsu skaita secībā 2.4. punktā noteiktajos gadījumos iegūst tiesības kļūt par šķīrējtiesnešiem. Ja par šķīrējtiesnešu kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami atbilstīgi lielākajam kopējam darba stāžam Universitātē.

2.3. Šķīrējtiesu vai šķīrējtiesnesi var atsaukt pirms Šķīrējtiesas pilnvaru termiņa beigām RSU Satversmes sapulce pēc RSU Senāta vai divu trešdaļu RSU Satversmes sapulces dalībnieku pieprasījuma, vai RSU Studējošo pašpārvaldes pieprasījuma par studējošo pārstāvja atsaukšanu. Šķīrējtiesnesis uzskatāms par atsauktu, ja par to nobalso klātesošo RSU Satversmes sapulces delegātu vairākums.

2.4. Ja RSU Satversmes sapulces ievēlētā šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas pirms Šķīrējtiesas pilnvaru termiņa beigām sakarā ar atsaukšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu vai citu iemeslu dēļ, RSU Senāts uz atlikušo Šķīrējtiesas pilnvaru termiņu apstiprina par šķīrējtiesnesi nākamo kandidātu atbilstīgi iepriekšējo Šķīrējtiesas vēlēšanu rezultātiem. Tāpat RSU Senāts konkrētā lietā apstiprina par šķīrējtiesnesi nākamo kandidātu, ja RSU Satversmes sapulces ievēlētais šķīrējtiesnesis sevi ir atstatījis no konkrētas lietas izskatīšanas. Ja šādu kandidātu nav un atlikušo šķīrējtiesnešu skaits ir mazāks par trijiem, RSU Senāts atbilstīgi šim nolikumam organizē jaunas Šķīrējtiesas vēlēšanas.

2.5. Ja no Universitātes tiek eksmatrikulēts studējošo pārstāvis Šķīrējtiesā, RSU Studējošo pašpārvalde viņa vietā ievēl citu studējošo pārstāvi.

2.6. Šķīrējtiesneši, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē Šķīrējtiesas priekšsēdētāju, kurš organizē Šķīrējtiesas darbu.

2.7. Ar jaunievēlētās Šķīrējtiesas pirmo sēdi izbeidzas iepriekšējās Šķīrējtiesas pilnvaras.

3. Šķīrējtiesas darbība

3.1. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam, bet iespējamas neobjektivitātes gadījumā pašam sevi ir jāatstata no konkrētās lietas izskatīšanas. Iejaukšanās Šķīrējtiesas darbā un šķīrējtiesnešu ietekmēšana nav pieļaujama.

3.2. Šķīrējtiesa saņemtos iesniegumus izskata triju šķīrējtiesnešu sastāvā atbilstīgi Administratīvā procesa likumam (administratīvajās lietās), kā arī atbilstoši Šķīrējtiesas noteiktiem termiņiem un kārtībai.

3.3. Šķīrējtiesas sēdes protokolē. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ar pušu piekrišanu Šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu sēdes ierakstīt citos informācijas nesējos (audiokasetē, digitālajos informācijas nesējos u. c.).

3.4. Procesa dokumenti un citi informācijas nesēji, kuros ierakstītas Šķīrējtiesas sēdes, tiek arhivēti saskaņā ar spēkā esošo kārtību.

3.5. Visi lēmumi Šķīrējtiesā tiek pieņemti, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu.

 

4. Citi jautājumi

4.1. Izspriežot lietas, Šķīrējtiesa rīkojas atbilstīgi Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošajiem starptautiskajiem līgumiem, RSU Satversmei, RSU Satversmes sapulces, RSU Senāta lēmumiem un citiem ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem.

4.2. Šķīrējtiesas procesa tehnisko nodrošinājumu finansē no Universitātes līdzekļiem.

 

Satversmes sapulces priekšsēdētājs
G. Bahs