Pārlekt uz galveno saturu
RSU zinātnes sinapses
Studentiem
Absolventiem
Darbiniekiem
Pētniecība

Būtu grūti atrast jomu ar tik lielu konkurenci, kāda ir kosmētikas produktu tirgū. Tomēr pērn decembra beigās Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku komanda profesores Jūlijas Voicehovskas vadībā ir noslēgusi projektu, kurā ir radīts sejas ādas barjerfunkciju atjaunojošs krēms ar spēcīgām antioksidatīvām īpašībām. Krēma aktīvās vielas ir dabiskas izcelsmes selēns, skvalāns un E vitamīns, kas baro, mitrina ādu, veido aizsargājošu slāni, neitralizē brīvos radikāļus un novērš ādas pāragru novecošanu.

“Sākām ar ERAF projektu Jauna dermokosmētikas līdzekļa izstrāde pacientiem ar metabolo sindromu ādas barjerfunkcijas atjaunošanai (01.09.2014.–31.08.2015.) pirms astoņiem gadiem, kurā radījām krēmu metabolā sindroma pacientiem. Šī aktīvo vielu kombinācija izrādījās ļoti veiksmīga, arī klīniskie pētījumi rādīja labus rezultātus, tāpēc gribējām radīt produktu arī plašākai lietošanai.

rsu_sejas_krems.jpgRSU pētnieku izstrādātais krēms ādas barjerfunkcijas atjaunošanai

Pieteicām nākamo ERAF projektu Krēms ādas barjerfunkcijas atjaunošanai (30.01.2018.–26.12.2021.) un izveidojām otru krēma formulu,” par krēma radīšanas gaitu stāsta Jūlija Voicehovska.

Pētnieku darbs un radītās krēmu formulas nepaliks guļam plauktiņā – izmantojot RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta (TPK) darbinieku palīdzību, janvāra beigās darba grupa rīkos izsoli un meklēs ražotājus abiem produktiem. TKP projektu koordinatore Dace Zamerovska uzsver: “Projekta gaitā esam atraduši sadarbības partnerus, kuri ir ieinteresējušies par mūsu pētījumu rezultātiem un izstrādātajām krēma formulām.”

Visa pamatā – zinātniskā interese un pētījumi

Stāstu par to, kā radās ideja par krēmu ar selēnu, RSU Iekšķīgo slimību katedras profesore un internās medicīnas ārste Jūlija Voicehovska iesāk ar atskatu uz savu zinātnisko darbību: “Jau vairāk nekā 20 gadu pētu antioksidantus.

Selēns ir mūsu ikdienā lietojamo produktu sastāvā. Tas ir mikroelements ar spēcīgām antioksidanta īpašībām un ļoti būtiski ietekmē cilvēka metabolismu jeb vielmaiņu.

Arī mana disertācija bija veltīta selēna deficītam un tā kompensācijas iespējām klīniskajā praksē. Kāpēc tieši selēns? Tas ir unikāls citu antioksidantu vidū, kuru funkcija ir neitralizēt brīvos radikāļus – nestabilas, skābekli saturošas molekulas, kuras organismā rodas gan kā vielmaiņas starpprodukti, gan no vides piesārņojuma, ultravioletā starojuma un iekaisuma procesiem. Atšķirībā no citiem antioksidantiem, neitralizējot brīvos radikāļus, selēns nerada blakus vielas – tātad, tas ir ne tikai aktīvs, bet arī drošs.

Latvijā, tāpat kā daudzās citās Ziemeļeiropas valstīs, ir selēna trūkums augsnē, rezultātā – arī augkopības un lopkopības produktos un ierastajā uzturā. Līdz ar to daudzu Latvijas iedzīvotāju organismā novēro selēna deficītu, kas rada oksidatīvo stresu. Tad zūd balanss starp antioksidantiem un brīvajiem radikāļiem – tas ir patoloģisks process, kas var radīt bojājumus vairākās orgānu sistēmās. Selēna deficīts rada riskus saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, turklāt cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, alerģijām, slimo biežāk un ilgāk. Kopā ar profesoru Andreju Šķesteru veicām daudzus pētījumus par selēna izmantošanu pacientiem ar bronhiālo astmu un citām elpošanas sistēmas slimībām, kā arī hepatīta un sirds slimību pacientiem.”

Interese par selēna saistību ar sirds un asinsvadu slimību risku profesori saveda kopā ar ārsti Janu Janovsku, kura domāja, par ko rakstīt disertāciju. Tā kā viņas specialitāte ir dermatoloģija, ārste izvēlējās veikt pētījumu par ādas izmaiņām pacientiem ar kardiovaskulāro risku un metabolo sindromu, bet darba vadīšanu uzņēmās profesore J. Voicehovska un dermatologs prof. Jānis Ķīsis.

Metabolais sindroms ir vielmaiņas traucējumi, slimību kopums, kuru raksturo aptaukošanās, paaugstināts asinsspiediens, tāpat paaugstināts holesterīna un glikozes līmenis asinīs. Šādiem pacientiem raksturīgas arī ādas izmaiņas – tās priekšlaicīga novecošanās, elastīguma zudums un ādas sausums.

“Daudzi patoloģiskie procesi organismā sākas ar oksidatīvo stresu,” stāsta pētniece. “Kad tas tikai attīstās, vēl var situāciju glābt – lietot antioksidantus, mainīt dzīvesveidu.

rsu_krems_dermatoskopija10.jpgĀdas dermatoskopija pacientam ar metabolo sindromu. Šādiem pacientiem spilgtāk redzama dispigmentācija ādā, pārsvarā hiperpigmentācija un pigmentakumulācija

Pētījumā atklājām, ka pacientiem ar oksidatīvo stresu ir nosliece uz noteiktām ādas izmaiņām, piemēram, pigmentāciju, lobīšanos un pārragošanos. Šīs izmaiņas noteiktā daudzumā un kombinācijā liecina arī par kardiovaskulāro risku. Ārstes Janas Janovskas promocijas darba rezultāti parādīja, ka ādas izmaiņas var aizkavēt ar selēna uztura bagātinātājiem – ja tos lietoja, tad mazinājās oksidatīvais stress.

Kā liecina šī pētījuma rezultāti, līdz ar oksidatīvā stresa mazināšanos mazāks bija arī kardiovaskulārais risks. Kompensējot selēna deficītu, panācām ādas stāvokļa uzlabojumus. Zināms, ka selēnu saturošas olbaltumvielas – selenoproteīni ir ādai nepieciešami antioksidanti, tie ir nozīmīgi ādas epitēlija šūnu augšanai un uzlabo ādas kopējo stāvokli.

Tad arī radās ideja, ka selēnu ne tikai varētu lietot kā pārtikas piedevu, bet arī pievienot ārēji lietojamam līdzeklim. Āda ir kā vārti daudziem patoloģiskiem procesiem, un tur daudz aktīvāk nekā citur organismā notiek oksidatīvie procesi.

Var teikt, ka krēma radīšanas ideja izrietēja no Janas Janovskas promocijas darba.”

Krēma formulu radīšana

Profesore J. Voicehovska kopā ar ārsti Janu Janovsku, profesoru Jāni Ķīsi un profesoru Andreju Šķesteru attīstīja ideju par krēmu un iesniedza pieteikumu pirmajam projektam. Darba komandai pievienojās vēl vairāki speciālisti, tostarp kolēģi no RSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta un farmaceite doc. Irēna Daberte no RSU Lietišķās farmācijas katedras. J. Voicehovskas vadībā tika radīta krēma pirmā formula, bet I. Daberte palīdzēja izstrādāt krēma sastāva tehnoloģiju, atrast pareizo emulgatoru un precizēt sastāvdaļu proporcijas.

rsu_krems_j_voicehovska1.jpgRSU Iekšķīgo slimību katedras profesore Jūlija Voicehovska

rsu_krems_irena_daberte03.jpgRSU Lietišķās farmācijas katedras docente Irēna Daberte

rsu_krems_dace_zamerovska03.jpgRSU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta projektu koordinatore Dace Zamerovska

I. Daberte stāsta par krēma paraugu gatavošanu: “Pamatmasa ir klasiska – taukos šķīstošās un ūdenī šķīstošās vielas, kuras savieno emulgatori. Krēma paraugus gatavojām RSU laboratorijā, sastāvdaļas sildījām un samaisījām, pēc tam sapildījām tūbiņās, noteicām krēma kvalitāti un stabilitāti. Tas bija roku darbs, un vairāk par vienu kilogramu krēma vienā reizē nevarējām pagatavot.”

“Pirmajai formulai selēns tika pievienots kā selenometionīns – organiskas izcelsmes aminoskābe, bet pēc Eiropas Savienības regulas šādi dermokosmētikas līdzekļi ar selēna ķīmiskajiem savienojumiem jādefinē kā “medicīniskās ierīces”. Tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc gribējām izstrādāt plašākai lietošanai paredzētu dabīgās kosmētikas līdzekli. Pirmā krēma formula ir nišas produkts – paredzēts metabolā sindroma pacientiem –, bet arī nosacīti veseliem cilvēkiem ir jākopj un jāaizsargā āda,” par ieceri izveidot otru krēma formulu stāsta J. Voicehovska. “Pieteicāmies nākamajam izstrādes posmam projektu konkursā un turpinājām darbu. Otru krēmu izveidojām ar vieglāku tekstūru.

Abiem krēmiem ir barojošas, mīkstinošas un mitrinošas īpašības, jo sastāvā ir skvalāns – viela, kas ir viena no ādas aizsargslāņa galvenajām sastāvdaļām. Abos krēmos ir arī E vitamīns, kas ir antioksidants. Otrās formulas sastāvā, kuru izstrādājām kā dabīgās kosmētikas līdzekli, ir augu ekstrakti un dažādas vērtīgās eļļas, to skaitā eļļa no Brazīlijas riekstiem, kuri satur lielu selēna daudzumu.

Šie rieksti satur vēl citas vērtīgas vielas, kurām ir ādu mīkstinoša un mitrinoša iedarbība, kā arī antioksidantu īpašības.”

rsu_krems_rsu_laboratorija4.jpgRSU Lietišķās farmācijas katedras laboratorija

Vaicāta, vai dermokosmētikas tirgū jau nav krēmi ar līdzīgu sastāvu, pētniece atbild, ka šis krēms ir īpašs ar to, ka bāzēts uz pētījumu par ādas izmaiņām metabolā sindroma gadījumā un kompleksi risina ādas problēmas, kas raksturīgas šī sindroma pacientiem. Tās ir ādas priekšlaicīga novecošana, kas izpaužas kā ādas sausums, lobīšanās, pigmentācija. “Ir radīti krēmi ar selēna savienojumiem, bet

mūsu unikālais veikums ir tieši šāda kombinācija ar citām sastāvdaļām.

Metabolā sindroma gadījumā nevar lietot klasiskos mitrinošos un barojošos krēmus, tāpēc šis sastāvs ir veiksmīgs ar to, ka nodrošina abas šīs funkcijas un veicina arī ādas epitēlija atjaunošanu,” uzsver J. Voicehovska. “Abiem krēmiem veicām klīniskos pētījumus, un rezultāti bija ļoti labi.

Piemēram, lietojot pirmās formulas krēmu, jau divu nedēļu laikā metabolā sindroma pacientiem par 40 % palielinājās ādas mitrums un par 57 % samazinājās pigmentācija, bet praktiski veseliem pacientiem – attiecīgi par 48 % un 71 %.”

Lai krēms nonāktu pie lietotāja

RSU šī ir pirmā pieredze, kad tiek radīts kosmētikas līdzeklis tik plaša mēroga lietošanai.

“Domāju, ka mūsu krēmiem ir nākotne,”

uzskata J. Voicehovska. “Potenciālo patērētāju skaits ir diezgan liels –

vismaz trešdaļai pieaugušo pasaules iedzīvotāju ir metabolajam sindromam raksturīgās ādas problēmas, kuras varētu atrisināt vai vismaz ievērojami uzlabot stāvokli, izmantojot šo krēmu.

Plānojam pētījumus turpināt un strādāt arī pie citiem dermokosmētikas līdzekļiem ādas aizsargfunkcijas atjaunošanai.”

rsu_krems_darba_grupa7.jpgProjekta darba grupas tikšanās

Par plāniem krēmus palaist kosmētikas tirgū stāsta Dace Zamerovska: “Abas krēma formulas ir patentētas, un janvāra beigās notiks izsole. Ceram, ka mūsu izstrādātās krēmu receptes nokļūs pie ražotājiem un drīz šos produktus varēs nopirkt. Šis ir lielisks piedāvājums uzņēmumiem iegūt gatavas formulas ar pierādītiem efektivitātes rezultātiem. Mums ir svarīgi, lai šie uzņēmumi būtu spējīgi ražot augstas kvalitātes dabisko kosmētiku. Jau pašā sākumā projekta komercializācijas eksperta asoc. profesora Vladimira Voicehovska vadībā meklējām šādus uzņēmumus ne tikai Latvijā un citur Eiropā, bet arī ASV, Kazahstānā un citās valstīs. Vairāki uzņēmumi ir apstiprinājuši, ka ir ieinteresēti mūsu izgudrojumā.”