Audzēt spēku. RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa

Nākamais gads Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) definēts kā zinātnes izrāviena gads, un šajā jomā nosprausta virkne ambiciozu mērķu.

Kalendārā gada sākumā nāca ziņa par jūsu apstiprināšanu zinātņu prorektores amatā. Tagad, kad neliela ieskriešanās amatā jau ir bijusi, sakiet, ar kādām sajūtām gaidāt akadēmiskā gada sākumu?

Es teiktu, ar priecīgu satraukumu. Pirmie darba mēneši izvērtās par nopietnu ieskriešanās posmu, 80 % no šī laika bija tīrā mācīšanās – iepazīšanās ar organizāciju, tās cilvēkiem un procesiem, bet 20 % veltīju jaunradei, projektu un programmu rakstīšanai. Proti, patlaban ir vaļā vairāki projektu uzsaukumi. Esam gatavojuši studentu inovāciju platformas pieteikumu, pārvaldības pieteikumu, strādājuši ar pieteikumiem jaunu studiju programmu izveidei un personāla attīstībai. Tie ir pasākumi, kas sniegs mums resursus nopietnu ieceru īstenošanai.

Nedaudz jau ieskicējāt, bet sakiet, kurus jūs dēvētu par saviem prioritārajiem darbiem šajā amatā?

Ejot cauri darba intervijām uz šo pozīciju, gatavojot prezentāciju, atbildot uz vadības uzdotajiem jautājumiem, man bija pilnīgi skaidrs, ka runa ir par organizāciju, kurai ir skaidri stratēģiskie mērķi un kas ambiciozos tempos šos mērķus tiecas sasniegt. Augstskolas stratēģiskie mērķi ir zinātnes apjoma un jaudas palielināšana, studentu iesaiste pētniecībā un pētnieku iesaiste akadēmiskajā darbā, tāpat arī resursu piesaiste pētniecības darbam, proti, inovāciju sistēmas izveide augstskolā. Nākot šurp, gatavojos, ka man ir jāatrod veidi, kā šo visu īstenot.

Man ir arī savi mērķi, uz ko strādāju, un viens no būtiskākajiem – sniegt ikvienam RSU pētniekam, mācībspēkam, studentam iespēju pētīt, darboties radoši, nodoties jaunradei. Tas prasa apmaksātu laiku, un šādas iespējas sniegšanu, laika nopirkšanu esmu izvirzījusi par savu personisko mērķi.  

Kurus jūs sauktu par saviem trumpjiem šo ambiciozo mērķus sasniegšanā?  

Runājot par mani personīgi, tā, pirmkārt, ir interese par zinātni un ārpus Latvijas iegūtā pieredze zinātnes organizēšanas izpētē. Otrkārt, tie ir pieci iepriekšējie gadi, ko esmu vadījusi zinātnes rīcībpolitikas veidošanā. Gan pārzinu, gan esmu piedalījusies daudzu to programmu veidošanā, kuras finansē augstāko izglītību un zinātni. Visās šajās programmās mēs, to veidotāji, esam iestrādājuši iespējas studentiem piedalīties pētniecībā, pētniekiem saņemt normālu atalgojumu par savām pētniecības stundām, zinātnes bāzes finansējumā esam paredzējuši to, ka tas tiek rēķināts arī akadēmiskā personāla zinātniskajam darbam. Faktiski esam izveidojuši tādu institucionālo sistēmu, kas atbilst normālai pasaules praksei, saskaņā ar ko tiek finansētas labākās un sabiedrībai vajadzīgākās idejas un zinātnieku grupas, kas, iesaistot savā darbā jauno paaudzi, tās spēj īstenot.

Tomēr galvenais ir komanda un pati universitāte. Komandā esam ieguvuši jaunus kolēģus – Kasparu Bērziņu un Ilmāru Stonānu, kas katrs nāk ar atšķirīgu, taču papildinošu starptautisku pieredzi pasaules labākajās institūcijās. Viņi grib likt lietā savu pieredzi un zināšanas universitātē un ir jau labi sastrādājušies ar esošo RSU komandu. Mums ir jauna Doktorantūras skolas vadītāja, docente Larisa Umnova.

Ir ļoti svarīgi, ka RSU ir augstskola ar spēcīgām tradīcijām un eiropeiskām vērtībām, kas ir labs pamats, uz kā būvēt attīstību. Salīdzinājumā ar citām universitātēm mums ir pragmatiska attieksme un redzējums, ka konkurējam Eiropas līmenī ar sev līdzīgajiem.

Ko jūs dēvētu par savu lielāko IZM posmā sniegto pienesumu augstākās izglītības un zinātnes jomai?

Ja pavisam īsi, tad tās ir Latvijas zinātniekiem sagādātās iespējas. Ejot tehniskās detaļās, tie ir Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas caur finansējumu regulē mūsu darbu. Kamēr vadīju IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu, esam pārrakstījuši zinātnes bāzes finansējuma noteikumus tā, lai tie būtu vērsti uz attīstību. To ietvaros atalgojam tās institūcijas, kam ir jaudīgāks sniegums zinātnē. Sakārtots ir arī jautājums par to, kāda veida publikācijas mums ir svarīgi uzskaitīt. Visi struktūrfondu finansēšanas noteikumi augstākajā izglītībā un zinātnē ir vērsti uz attīstību, un spēles noteikumi tajos ir iestrādāti tādi, kas ļauj strādāt labi. Tas viss īstenots, pārvarot pretestību un sabalansējot ļoti lielu interešu kopumu.

Ja viss šādi turpināsies – politikas veidošanā nebūs radikālu pārmaiņu, dramatisku atsitienu –, tad šai izveidotajai sistēmai ir jānes labi rezultāti. Ministrijā darbojas jaudīga komanda, un ceram, ka tā šo uzņemto kursu noturēs. Protams, daudz atkarīgs no kopējā naudas apjoma, kas zinātnei tiks piešķirts. Pašreiz tas mūsu valsts attīstības vajadzībām ir neadekvāti zems, un diemžēl neviena no līdzšinējām valdībām nav apzinājusies, kādas tam ir sekas ilgtermiņā. Tāpēc mums no savas puses skaidri jāapzinās, ka zinātnieki nevar sēdēt ziloņkaula tronī, apvainojušies uz visu pasauli, ka finansējums nav pietiekams. Mums aktīvi jāpiedāvā pasaulei sevi, vairāk jāizglīto sabiedrība, lai tā saprastu zinātnes vērtību un pienesumu un to pieprasītu. Tas ir tāds misijas darbs. Tikai ar docētāju un pētnieku ieguldījumu zinātnes komunikācijā, sabiedrības izglītošanā, būtisku pētniecības jautājumu aktualizēšanā mēs varēsim mainīt apkārtējo, tostarp politiķu, izpratni.

Šiem nolūkiem, pieļauju, kalpos arī nākamā gada jaunieviesums – Zinātnes nedēļa. Par spīti vasarai un atvaļinājumiem, esat jau paspējusi mobilizēt mūsu akadēmiķus šī pasākuma, īpaši – RSU konferences, norisei.

Jā, tas ir bijis viens no darbiem, kas noritēja paralēli fondu programmu sagatavošanai, un gribu pateikt milzu paldies visai zinātniskajai komitejai, no kuras liela daļa pat atvaļinājumā domāja par to, kādās darba grupās zinātnes konferenci organizēt, kādas sekcijas rīkot, kādus ārvalstu ekspertus aicināt. Tūdaļ arī startēsim ar uzsaukumu dalībai RSU konferencē.

Nākamgad, ko rektors jau definējis kā zinātnes izrāviena gadu, visus ar to saistītos centrālos notikumus strukturēsim zem viena jumta. Laikposmā no 1. līdz 5. aprīlim noritēs gan RSU starptautiskā konference veselības aprūpes un sociālajās zinātnēs, gan RSU starptautiskā studentu zinātniskā konference un papildinošie pasākumi, tostarp radoši inovāciju pasākumi.

Kādi vēl zinātniekiem būtiski notikumi gaidāmi nākamgad?

Viens būtisks atskaites punkts būs zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums, kam mums ļoti rūpīgi jāgatavojas jau tagad. Ir jāpieņem virkne svarīgu lēmumu, jāsaprot, kā strukturēsim savas zinātnes vienības augstskolas ietvaros, jo uz RSU kopumā skatās kā uz vienu zinātnisko institūtu. Jaunie MK noteikumi paredz, ka vērtējamo vienību skaits nevar pārsniegt augstskolas fakultāšu skaitu, un te mums būs jāsaprot, kādās platformās grupēsimies – vai vērtēsim visas sociālās zinātnes kopā, vai drīzāk fakultāšu griezumā un institūtus grupēsim kopā pēc fakultāšu piederības. Te veicams gan analītiskais, gan stratēģiskais darbs, lai saprastu, kā iespējami pilnīgāk mobilizēt savus spēkus, palielināt zinātnisko jaudu, darīt vairāk un citā kvalitātē. Analītisko darbu zinātnes pārvalde jau ir veikusi kopš pavasara, un esam gatavi piedāvāt savu redzējumu.

Patlaban, pieļauju, tas paņem lauvas tiesu no 24 stundām jūsu diennaktī, bet sakiet, kādos vaļaspriekos smeļaties spēku, lai turpinātu?

Pēdējos piecos gados, ko veltīju darbam valsts pārvaldē ar mērķi paveikt iespējami vairāk neatgriezenisku pārmaiņu, nenodarbojos ne ar ko citu kā vien sezonālu sēņošanu un centieniem iekopt dārzu piejūras zemē. Tas darbs bija kā piektās kategorijas krāces, kur ūdens ar savu masu un jaudu triecas tā, ka spēj tikai navigēt. Hobijiem un ideju attīstīšanai daudz laika nepalika.

Tagad gan gribu vairāk lasīt profesionālo literatūru un audzēt savus akadēmiskos muskuļus, iesaistoties arī pētniecībā. Patlaban RSU man ir sajūta, ka esmu trešās kategorijas krācēs, kas ir mana komforta zona. Jāatzīstas gan, ka straujūdens kajakā neesmu sēdējusi vismaz pēdējos trīs gadus, bet, kad tam nodevos, tad tieši trešā kategorija bija man tuvākā. Tā, protams, ir ar izaicinājumiem – upe vispirms labi jāizlūko, jāizzina straumes, jāsaprot, kur vislabāk būtu laist laivu ūdenī. Latvijā tādas sastopamas vien palu laikā Amatā.

Gribētos arī beidzot atgriezties pie sudraba kalšanas – zāģis, vīle un citi instrumenti ļoti sen gaida savu kārtu. Tāpat gribētos vairāk sportot, jogot, un darīt to ar tādu regularitāti, par kādu RSU fizioterapeiti mani uzslavētu.

Agrita Kiopa, RSU zinātņu prorektore kopš 2018. gada 2. jūlija

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore, valsts sekretāra vietniece (2013–2018)
Doktorantūra Džordžijas Tehnoloģiju institūtā, ASV (2007–2013)
Master of Public Administration Sirakūzas universitātē, ASV (2005–2006)
Inženierzinātņu bakalaurs (apģērbu tehnoloģijas) RTU (1989–1994)