Jaunā pētniece: par viltus atmiņām
Kristīne Šneidere ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes profesionālā maģistra studiju programmas Veselības psiholoģija 1. kursa studente. Pirms studijām maģistrantūrā viņa studiju programmā Psiholoģija izstrādāja bakalaura darbu Dīza/Rēdigera-Makdermotas paradigmas adaptācija Latvijā, kura vadītāja bija Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras vadītāja asoc. prof. Kristīne Mārtinsone.
Savu bakalaura darba pētījumu Kristīne prezentēja Psiholoģijas dienās, piedaloties Latvijas Psihologu biedrības organizētajā jauno zinātnieku konkursā, kura mērķis bija veicināt sabiedrības izpratni par psiholoģiju kā zinātni, popularizēt jaunākos psiholoģijas zinātnes atklājumus Latvijā un izmantojumu dažādās sfērās, kā arī ieinteresēt ar savām idejām sabiedrību. Konkursā Kristīne ieguva otro vietu, un viņas darba apraksts vēlāk tika publicēts 2015. gada žurnāla Ilustrētā Zinātne decembra numurā.
Jāpiebilst, ka bakalaura darbs tika balstīts uz kursadarbu, kurā tika veikta Dīza/Rēdigera-Makdermotas paradigmas adaptācijas pirmais posms, kurš ieguva godalgotu pirmo vietu šā gada RSU starptautiskajā studentu zinātniskajā konferencē.
Viltus atmiņu izpēti savulaik aktualizēja atklāsme par atmiņas ietekmējamību, proti, eksistē dažādi mehānismi, kas var ietekmēt to, kā mēs interpretējam un pēc tam saglabājam informāciju. Viens no šādiem mehānismiem ir asociatīvās ilūzijas, kas balstās uz aktivācijas un novērošanas struktūras teoriju. Saskaņā ar šo teoriju, informācija smadzenēs ir saistīta semantiskajā tīklā, un, aktivizējot vienu tīkla posmu, tiek aktivizēts viss tīkls. Ilustrējot, dzirdot vārdu ledus, tiek aktivizēts semantiskais tīkls, kurā atrodas visi vārdi, kas ir saistīti ar kādu no "ledus" semantiskajām vai asociatīvajām īpašībām, piemēram, auksts vai ziema. Tīkla aktivizācijai seko novērošanas process, kura laikā tiek izvērtēts, kura informācijas vienība ir tā, kas tīklu aktivizēja. Dīza/Rēdigera-Makdermotas paradigma pēta tieši šo viltus atmiņu mehānismu.
Pētījuma ietvaros tika veikts eksperiments, kurā dalībniekiem tika atskaņoti 18 vārdu saraksti. Katrā sarakstā bija 15 savstarpēji asociatīvi vai semantiski saistīti vārdi. Pēc vārdu atskaņošanas dalībniekiem bija jāveic izgūšanas un atpazīšanas uzdevumi. Sākotnējais mērķis – viltus atmiņu izpēte – dalībniekiem netika atklāts. Rezultāti parādīja, ka gandrīz pusē gadījumu izgūšanas uzdevumā un 80 % gadījumu atpazīšanas uzdevumā dalībnieki norādīja vārdu, kas netika atskaņots, bet bija semantiski vai asociatīvi saistīts ar atskaņotajiem vārdiem, respektīvi, izveidojās viltus atmiņa. Tika salīdzināti divu grupu (psiholoģijas un vadības zinātņu studentu) rezultāti un tika secināts, ka viltus atmiņas izveidošanās varētu būt saistīta ne tikai ar vārdu savstarpējo asociatīvo stiprumu, bet arī ar personības īpašībām. Pētījuma apkopotie rezultāti norādīja arī uz novērošanas procesu kā faktoru viltus atmiņas izveidei.
