Mirklis ar studentu. Kokosriekstu rīsi un labdarība, Jaunais gads Šrilankā
Taka Tanabe nāk no Šrilankas. Viņš ir pa pusei japānis un pa pusei šrilankietis. Viņa māte ir no Šrilankas, savukārt tēvs – no Japānas. Taka ir dzimis un uzaudzis Šrilankas galvaspilsētā Kolombo, kur viņš nodzīvoja 18 gadus. Tad ģimene pārcēlās uz Vjetnamu, kur viņi mitinājās 1,5 gadus. Tad Taka ieradās Rīgā, lai sāktu studijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU). Pašlaik viņš ir ceturtā gada medicīnas students.
/Student_Snapshot/taka_portrait.jpg)
/Student_Snapshot/taka_group.jpg)
Kā radās tava interese par medicīnu?
Mani vecāki ir inženieri. Mamma ir būvinženiere, bet tēvs – hidroloģijas inženieris. Pievērsos medicīnai, jo man interesē zinātne un aizrauj doma, ka spēšu profesionāli palīdzēt citiem cilvēkiem. Vēl viens iemesls, kāpēc izvēlējos medicīnu – bērnībā man bija diagnosticēta hroniska astma. Ārsts izrakstīja tradicionālās šrilankiešu zāles un mani simptomi izzuda!
Tagad varu darīt daudz, ko agrāk nevarēju, piemēram, sportot. Tagad saprotu, cik svarīga ir laba veselība.
Kāda medicīnas nozare tevi interesē?
Domāju, ka vēlētos būt ķirurgs vai specializēties otorinolaringoloģijā (LOR). Pašlaik svārstos starp ortopēdisko ķirurģiju, traumatoloģiju un otorinolaringoloģiju.
Ar kādu kultūru tu sevi asociē visvairāk? Kādas tradīcijas piekop mājās?
Kultūras ziņā vairāk esmu šrilankietis. Šī kultūra mani ietekmējusi visilgāk. Patlaban faktiski dzīvoju Japānā. Mani vecāki pārcēlās uz Japānu no Vjetnamas, kad sāku studēt, tāpēc varu teikt, ka dzīvoju Japānā un turp dodos brīvdienās. Tagad vairāk apgūstu japāņu kultūru.
Esmu budists tāpat kā mans tēvs, bet mana māte ir kristiete, tāpēc apmeklēju baznīcu un templi. Esmu ļoti atvērts dažādu kultūru un reliģiju iepazīšanai.
Kā tev pietrūkst no mājām?
Man pietrūkst ēdiena un laikapstākļu! Patiesībā mūsdienās Rīgā nav pārāk grūti dabūt šrilankiešu ēdienu. Daudzviet ir pieejamas garšvielas, gaļa, visi nepieciešamie produkti, bet, manuprāt, japāņu ēdienu šeit pagatavot joprojām ir mazliet sarežģīti.
Kāds bija lielākais kultūršoks, ierodoties Latvijā?
Šķiet, visvairāk mani pārsteidza tas, cik Rīga ir maza. Ne sliktā nozīmē. Savukārt Kolombo man vienmēr šķitusi diezgan rosīga un nesakopta pilsēta. Tur ir daudz cilvēku un aktīva satiksme. Biju jau pieradis pie cilvēku drūzmas, savukārt Rīga šķita ļoti jauka un mierīga pilsēta.
Vēl mani pārsteidza tas, ka daudzus jautājumus šeit iespējams atrisināt vieglāk nekā Šrilankā un Japānā.
Piemēram, mani pārsteidza, cik viegli Latvijā bija dabūt SIM karti un to aktivizēt. Interneta ātrums šeit ir labs.
Mājās šie jautājumi tiek risināti daudz sarežģītāk.
Kādas tradīcijas šajā laikā tiek piekoptas Šrilankā un Japānā?
Šrilankā Ziemassvētki tiek svinēti – rīkojam Ziemassvētku ballītes, notiek koru koncerti, skan dziesmas, pulcējamies pie vakariņu galda, dodamies uz dievkalpojumu un tā tālāk. Savukārt Japānā Ziemassvētki netiek plaši svinēti. Brīva ir tikai puse dienas. Japānā ir arī atsevišķa reliģija, ko sauc par sintoismu.
Cilvēki dodas uz templi, aizdedzina sveces. Vecgada vakarā norisinās Zvanu ceremonija, kuras laikā pirms pusnakts 108 reizes skan īpašs zvans, simboliski sagaidot Jauno gadu. To uzskata par labklājības simbolu, lai nestu veiksmi nākamajā gadā.
/Student_Snapshot/taka_xmas.jpg)
/Student_Snapshot/taka_taka.jpg)
Kā tu praktizē budismu Latvijā?
Manā skatījumā budisms ir sava veida filozofiska pieeja dzīvei. Tā nav reliģija kā tāda. Piemēram, pirms eksāmena vai kāda svarīga notikuma skaitu lūgšanas vai saku noteiktus vārdus. Man budisms nozīmē pašapzināšanos, spēju apzināties brīdi. Budisti ciena citus un viņu viedokli. Neapmeklēju konkrētu svētvietu. Ja būtu pieejams kāds templis, es turp ietu un lūgtos, bet tas netraucē man praktizēt savu reliģiju.
Budisms katram cilvēkam ir atšķirīgs. Vērtības un pamatprincipi ir vienādi, bet praktizēšana ir atkarīga no katra individuālās pieejas dzīvei.
Kā svinēsi Vecgada vakaru?
Vecgada vakarā sekošu Šrilankas tradīcijām. Parasti 1. janvārī mēs vārām kokosriekstu pienu un gatavojam rīsus ar kokosriekstu pienu. To sauc par kiribatu. Mēs to gatavojam un cienājam draugus un ģimeni, kas gada pirmajā dienā ierodas ciemos. Mēs arī iededzam īpašu misiņa eļļas lampu. Ja tās nav, noderēs arī svece vai kas tamlīdzīgs.
Arī Šrilankā dzīvo sinhalieši, un aprīlī svinam tamilu Jauno gadu ar dažādiem tradicionāliem pasākumiem, dejām un ēdieniem.
/Student_Snapshot/taka_kiribath.jpg)
Kā gatavo kiribatu?
Vāra rīsus, pievienojot nedaudz vairāk ūdens. Tad pievieno kokosriekstu ūdeni. Pēc pagatavošanas rīsi kļūs viendabīgi un biezi. Ēdienu bauda kopā ar garšvielām vai, piemēram, čatniju un citām piedevām. Šos rīsus var ēst arī kariju, piemēram, zivju kariju vai sojas pupiņu kariju. Mēs to ēdam arī kopā ar dažādiem šrilankiešu saldumiem, saldiem, kraukšķīgiem, fritētiem ēdieniem un cepumiem. Kā piedevu var izmantot banānus.
Vai piekopjat arī kādus ar Jauno gadu saistītus rituālus?
Katrā ģimenē tie atšķiras. Mēs vārām kokosriekstu pienu īpašā māla traukā, ko pēc tam novietojam ārā pie durvīm, vai arī piekarinām vai arī noliekam uz grīdas. Tas nav paredzēts patēriņam, bet gan kā veiksmes simbols.
Jaunā gada pirmajā dienā ir noteikti jāveic darījumi ar naudu. Dažreiz mēs dodamies uz banku un iemaksājam naudu, jo uzskatām, ka tas nes veiksmi – gan finansiālajā, gan arī citās jomās.
Latvijā es ziedoju naudu. Esmu atklājis tīmekļa vietni ziedot.lv, un katru gadu 1. janvārī veicu ziedojumu. Es to daru gan labdarības nolūkā, gan pieminot tradīcijas, ko piekopām mājās Šrilankā.
Vai esi izvēlējies mērķi, kam ziedosi?
Es vienmēr ziedoju ar veselību saistītiem mērķiem. Piemēram, cilvēkiem, kuriem ir grūtības apmaksāt medicīnas izdevumus, vai cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām.
