Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība

27. janvārī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas promocijas padomes atklātajā sēdē Maija Vikmane aizstāvēja promocijas darbu Sirds resinhronizācijas iekārtu implantācijas efektivitātes kritēriju izvērtējums pacientiem ar sirds mazspēju Latvijas populācijā.

Sirds mazspēja veidojas strukturālu vai funkcionālu sirds bojājumu dēļ, rezultātā pasliktinās sirds kambaru darbība, netiek nodrošināta pilnvērtīga asiņu cirkulācija un audu vielmaiņa. Tas būtiski ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un ievērojami palielina dzīvību apdraudošu aritmiju risku, kas var kļūt par nāves iemeslu.

Galvenais līdzeklis sirds mazspējas ārstēšanā ir medikamenti, taču ir situācijas, kad šī terapija nespēj novērst izveidojušos sirds kambaru nekoordinētu saraušanos, un tad papildus izmanto implantējamo sirds resinhronizācijas iekārtu, kas atjauno pienācīgu koordināciju starp sirds priekškambariem un kambariem un nodrošina saskaņotu abu sirds kambaru saraušanos.

Šis ir pirmais Latvijā veiktais pētījums par resinhronizācijas iekārtu izmantojumu, kas veikts, lai izprastu situāciju Latvijā un spriestu par tās efektivitāti, kā arī izvērtētu neefektivitātes iespējamos iemeslus.

Pasaulē medikamentozo ārstēšanu ar sirds resinhronizācijas ierīcēm papildina jau vairāk nekā desmit gadu, Latvijā šīs iekārtas implantē kopš 2006. gada. Pētījums veikts no 2009. līdz 2012. gadam, kad resinhronizācijas ierīču implantācija Latvijā notika intensīvāk.

Kopumā klīniskajā pētījumā tika iekļauti 50 pacienti. Visiem pacientiem tika implantēta resinhronizācijas iekārta, un pacientu subjektīvās un objektīvās pašsajūtas rādījumi tika izvērtēti pirms implantācijas un 12 un 24 mēnešus pēc implantācijas. Tika secināts, ka augstu sirds resinhronizācijas terapijas efektivitāti divu gadu laikā sasniedza gandrīz divas trešdaļas pētījumā iekļauto pacientu.

Pētījums apliecina, ka sirds resinhronizācijas iekārtas implantācija ir droša un efektīva sirds mazspējas ārstēšanas metode. Iekārta statistiski nozīmīgi uzlabo pacientu dzīves kvalitāti, ievērojami samazinot atkārtotu hospitalizācijas skaitu u. c. Pētījuma laikā netika novērotas ar ierīci saistītas komplikācijas un nelabvēlīgi kardiovaskulāri notikumi, piemēram, miokarda infarkts.

Darba gaitā izveidotā rekomendējamā sirds resinhronizācijas iekārtas potenciālās efektivitātes un pacientu atlases tabula var noderēt, atlasot pacientus sirds resinhronizācijas iekārtas implantācijai, kā arī prognozējot tās darbības efektivitāti.

Darba vadītāji: RSU prof. Oskars Kalējs un RSU prof. Aivars Lejnieks

Promocijas darbs veikts ar Eiropas sociālā fonda projekta Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē finansiālu atbalstu.