Politikas zinātnes katedras biroja administratore Ilze Speķe: "Darbs ar studentiem iedvesmo!" Pārlekt uz galveno saturu
Jubilejas
Sociālajām zinātnēm – 20
Intervijas

Viens no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālo zinātņu bloka labajiem gariņiem ir Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras biroja administratore Ilze Speķe, kuras ikdiena paiet starp studentiem. “Esmu viņiem psihoterapeits, detektīvs un mamma vienā personā,” smejas Ilze un atzīst, "ja man nepatiktu darbs ar studentiem, droši vien es te nestrādātu.”

ilze-speke.jpgArī bijusī Eiropas studiju fakultātes dekāne profesore Ilga Kreituse, ar kuru kopā Ilze ir nostrādājusi visilgāk, stāsta: “Mums šajos gados izveidojies brīnišķīgs līdzsvars – ja es kādu saraudinu, tad Ilze nomierina, apčubina.” Profesore I. Speķi (attēlā) raksturo kā ļoti punktuālu un profesionālu: “Es to vienmēr esmu ļoti novērtējusi un paļāvusies, ka viss būs izdarīts. Kad viņa atļāvusies man pateikt ko kritisku, esmu vienmēr ieklausījusies un ņēmusi vērā, jo viņa to dara ļoti reti, bet pamatoti.”

Kā sākāt darba gaitas RSU?

Kad 1998. gadā nodibināja Sociālo zinātņu fakultāti, mani uzaicināja strādāt par sekretāri. Darba intervija man bija pie toreizējās dekānes docentes Ilzes Ostrovskas, un es sāku strādāt uzreiz divās katedrās – gan Politikas zinātnes, gan Reģionālās ekonomikas un biznesa katedrā. Toreiz RSU centrālajai ēkai tikko bija uzcelts jaunais korpuss, kurā bija arī mans darba kabinets.

Mana darba diena paiet starp studentiem, jo viņi nāk uz katedru nodot kopsavilkumus un esejas. Pazīstu gandrīz visus studentus un varu nosaukt vārdā, pat ja pagājuši daudzi gadi. Darbs ar studentiem ir interesants, un atmiņā paliek gan tie čaklākie, gan arī ne tik uzcītīgie.

Strādāju kopā nu jau ar ceturto fakultātes dekānu, un jāatzīst, ka jūtos starp kolēģiem kā vienā lielā draudzīgā saimē – savādāk nevar, jo darbā taču paiet lielākā dzīves daļa.

Kā šo gadu laikā mainījušies jūsu darba pienākumi?

Pirmajos gados biju viena sekretāre divām katedrām, jo studentu bija salīdzinoši maz – ap 25 vienā studiju gadā. Vēlāk studentu skaits un līdz ar to arī darba apjoms palielinājās, katrai katedrai bija sava sekretāre, un es paliku Politikas zinātnes katedrā. Strādāju ne tikai ar studentiem, bet arī ar docētājiem, palīdzot sagatavot mācību materiālus. Tā kā mums ir moduļu sistēma, tad ne tikai sesiju laikā, bet katru mēnesi ir spraigs darbs un eksāmeni. Tagad vairāk strādāju ar docētājiem un maģistrantūras studentiem, kuriem nodarbības ir piektdienu vakaros un sestdienās.

Šo 20 gadu laikā augstskola ir mainījusies un augusi, strauji ienākušas jaunās tehnoloģijas un darba formas. Lielākais izaicinājums manā darbā ir sekot līdzi visām novitātēm, kas tiek ieviestas RSU, piemēram, e-studijas, Studējošo informācijas sistēma – tas vienlaikus gan liek apgūt jaunas iemaņas, gan arī atvieglo ikdienas darbu. Ja šodien ikdienu nevaram iedomāties, piemēram, bez e-pasta, tad pirms 20 gadiem to izmantoja retāk, komunikācija notika klātienē vai pa telefonu, iesniegumus rakstījām papīra formātā. Toreiz izmantojām tehnoloģijas, kuru tagad vairs nav, piemēram, kodoskopus, uz kuriem lika plēves ar uzrakstītu informāciju. Ja lekcijā vai nodarbībā vajadzēja datoru un projektoru, par katru lekciju vajadzēja rakstīt iesniegumu. Agrāk visu mācību literatūru mēs kopējām, tas bija laikietilpīgs un fiziski smags darbs, bet skenēšanas ieviešana ļoti atviegloja šo procesu. Studentiem materiāli kļuva pieejamāki – nepieciešamā mācību literatūra tagad ir pieejama elektroniski un RSU bibliotēkas piedāvātajās datubāzēs. Arī studentiem vairs nav savi darbi jādrukā, tos var iesniegt e-studijās. Studiju process ir kļuvis dinamiskāks, koncentrētāks un videi draudzīgāks, jo vairs nav jātērē papīru kalni.

Tehnoloģiju ziņā pārmaiņas ir milzīgas, arī visas augstskolas attīstība ir gājusi uz priekšu lieliem soļiem, centrālā ēka ir paplašināta, ir nākušas kāt telpas sociālo zinātņu studijām. Skats pa manas katedras logu tagad ir ļoti skaists – sakopts pagalms, dienesta viesnīca, bet agrāk te bija būvlaukums, jo cēla aulu.

Kas jums ir lielākie gandarījuma brīži, strādājot ar studentiem?

Katram ir patīkami saņemt paldies vārdus, un es arī varu teikt, ka tie ir neaizmirstami brīži, kad izlaidumā atnāk students un saka: “Paldies, ja nebūtu tevis, es jau sen būtu pametis studijas!” Ir gandarījums, ka mans darbs tiek novērtēts. Ja man nepatiktu darbs ar studentiem, droši vien es te nestrādātu. Šo gadu laikā esmu mēģinājusi uzklausīt studentus un rast risinājumu viņu problēmām – reizēm esmu gan psihoterapeits, gan mamma vienā personā. To arī vienmēr piekodinām pirmkursniekiem, ka ir jānāk un jārunā, ja ir kādas neskaidrības.

Kādi bija studenti pirms 20 gadiem un kādi ir tagad?

Studentu skaits pēc demogrāfiskās bedres ir nostabilizējies: vidēji 40 studentu katrā studiju gadā. Vērojot jauniešus šo gadu laikā, esmu secinājusi, ka agrāk studenti uz augstskolu nāca nobriedušāki un pieaugušāki. Domāju, tas lielā mērā saistīts arī ar vidusskolas izglītības sistēmu un spēju pielāgoties vai drīzāk nepielāgoties mūsdienu prasībām, arī studijām augstskolā. Gandrīz vienmēr jau pirmajos studiju mēnešos ir labi redzams, vai jaunietis izturēs un finišēs. Bet vislielākais prieks ir par studentiem, kuriem sākumā klājies grūti, bet ir spējuši saņemties un sekmīgi pabeigt studijas. Ir liels gandarījums redzēt, kā jaunieši studiju laikā pieaug un kļūst par personībām un savas jomas speciālistiem. Domāju, ka visas Eiropas studiju fakultātes studiju programmas ir konkurētspējīgas Latvijas tirgū, jo mūsu absolventi ir pieprasīti un jau prakses laikā tiek izķerti.

Smejamies, ka Ārlietu ministrija ir RSU filiāle, jo tur strādā daudz mūsu absolventu.

Uz pārējo augstskolu studentu fona mūsējie izceļas ar to, ka spēj ātri strādāt ar lielu informācijas apjomu, un tas viņiem noteikti palīdz profesionālajā dzīvē.

Pirmais sociālo zinātņu studentu izlaidums bija 2002. gadā, un kopš tā laika jau bijis 17 izlaidumu. Politikas zinātnes katedras īstenoto studiju programmu absolventu skaits tuvojas tūkstotim.

Vai zināt par savu absolventu gaitām?

Mums ir absolventi, kas pēc studiju beigšanas palikuši strādāt mūsu augstskolā, piemēram, Māris Cepurītis, Mārtiņš Daugulis, Māris Andžāns – viņi ir izgājuši pilnu studiju ciklu no bakalaura studijām līdz doktorantūrai. Lepojamies un priecājamies, ka viņi universitātē saredz karjeras attīstības un izaugsmes iespējas. Absolventus arī cenšamies piesaistīt pie dažādu moduļu studiju kursu lasīšanas. Prieks arī par tiem absolventiem, kuri izvēlējušies RSU kā savu darba vietu un strādā citās RSU struktūrvienībās. Mūsu bijušo studentu darba lauks ir plašs – viņi strādā ministrijās, pašvaldību iestādēs, starptautiskos uzņēmumos un nevalstiskajās organizācijās.

Šogad par godu RSU sociālo zinātņu studiju 20 gadu jubilejai 19. oktobrī notiks absolventu vakars Kopsavilkums. Ko jūs gribētu tajā redzēt?

Es ļoti priecātos, ja absolventi atnāktu kuplā pulkā, un it sevišķi vēlētos satikt pirmos absolventus. Gribētu, lai viņi redz, kā ir izaugusi mūsu universitāte. Ceru, ka viņiem tā būs lieliska iespēja satikt savus bijušos kursabiedrus un pakavēties atmiņās par studiju laikiem mūsu augstskolā!

esf-izlaidums.jpg

Ilze Speķe (pirmajā rindā centrā, gaišajā žaketē) kopā ar fakultātes mācībspēkiem un absolventiem Eiropas studiju fakultātes 2014. gada vasaras izlaidumā