RSU meklē risinājumus pēcdzemdību depresijas aprūpes uzlabošanai

Pasaulē vidēji viena no septiņām sievietēm cieš no pēcdzemdību depresijas, tomēr 50 % no šīm sievietēm netiek diagnosticētas un ārstētas. Viens no iemesliem ir simptomu neapzināšana un uzskats, nav jau vēl tik slikti. Līdzīgi kā pasaulē arī Latvijā jaunās māmiņas nepievērš pietiekamu uzmanību savai psihiskajai veselībai, tādējādi nodarot kaitējumu gan sev, gan mazulim.  

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektore PhD Elīna Zelčāne stāsta par vērtīgiem atklājumiem pētījumā. Pērn RSU sāka realizēt projektu Pēcdzemdību depresijas aprūpes attīstība Latvijā, kura mērķis ir validēt depresijas skrīninga skalas un noskaidrot iespējamos riska faktorus pēcdzemdību depresijai, lai agrīni to konstatētu un uzlabotu ārstēšanas pieejamību.

Projekta laikā visām sievietēm, kuras veica regulāro ginekologa vizīti 4.–6. nedēļā pēc bērniņa dzimšanas Rīgas Dzemdību nama ambulatorajā nodaļā, tika piedāvāts aizpildīt skrīninga anketas, lai identificētu iespējamos riska faktorus pēcdzemdību depresijai un ģeneralizētajai trauksmei. Ja skrīninga rezultāti norādīja uz paaugstinātu risku, sievietes nākamo divu nedēļu laikā tika aicinātas uz attālinātu psihiatra interviju, kurš izvērtēja iespējamo diagnozi. Četrus mēnešus vēlāk, balstoties uz brīvprātības principu, daļa sieviešu tika uzaicinātas uz padziļinātām kvalitatīvajām intervijām, lai dalītos savā pēcdzemdību perioda pieredzē. 

Lai gan pētījums vēl turpinās, līdzšinējie rezultāti atklāj satraucošu tendenci – neviena no sievietēm, kurām tika diagnosticēti traucējumi un kuras vēlāk tika intervētas, nebija vērsusies pēc palīdzības pie psihiatra. Starp galvenajiem iemesliem minēts atbalsta trūkums bērna pieskatīšanā, loģistiskas grūtības nokļūt uz vizīti, sociālā stigma, kā arī mātes tendence upurēt savas vajadzības, koncentrējoties vienīgi uz bērnu.

Šie rezultāti uzsver nepieciešamību stiprināt ģimenes ārstu lomu pēcdzemdību psihiskās veselības aprūpē, veicinot viņu proaktīvu iesaisti – uzrunājot sievietes, sniedzot informatīvu atbalstu un, nepieciešamības gadījumā, palīdzot nodrošināt piekļuvi speciālistiem. Tāpat būtiski ir iekļaut psihiskās veselības tēmas dzemdību sagatavošanas kursu saturā, sniedzot topošajām māmiņām zināšanas par iespējamajiem emocionālajiem izaicinājumiem. Vienlaikus jāapsver arī rutīnas psihiskās veselības skrīninga ieviešana, lai savlaicīgi identificētu traucējumus arī tām sievietēm, kuras pašas tos neapzinās vai neuzdrošinās meklēt palīdzību.