RSU pētnieki uzlabo fibromialģijas diagnostiku

RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts pievērsies fibromialģijas (FM) autoimūno dimensiju izpētei un pēta unikālo mijiedarbību starp dažādiem biomarķieriem fibromialģijas pacientiem. Pētījuma mērķis ir uzlabot diagnostikas un prognozēšanas precizitāti, veicinot efektīvas un personalizētas fibromialģijas ārstēšanas pieejas. Pilotpētījuma ietvaros izstrādāta īpaša vingrojumu programma, kas fibromialģijas pacientiem uzlabo veselības stāvokli.

Fibromialģija ir līdz šim maz pētīta, neskaidras izcelsmes slimība, kam raksturīgas hroniskas sāpes, nogurums, miega traucējumi un kognitīvās grūtības (t. s. fibro migla), kas var atgādināt depresiju vai trauksmi. Lai atklātu šo diagnozi, var paiet līdz pat sešiem gadiem. Atkarībā no šīs slimības diagnostikai izmantotajiem kritērijiem fibromialģijas izplatība svārstās no 0,4 līdz 8,8 %, ar vidējo globālo izplatību 2,7 %.

“Pētījuma hipotēze paredz, ka atšķirīga mijiedarbība starp izmainītu citokīnu profilu, zarnu mikrobioma daudzveidību, vienlaicīgām vīrusu infekcijām, autoantivielām un imūnglobulīnu klasēm fibromialģijas pacientiem veido unikālu kombināciju, kas var kalpot par pamatu diagnostisko biomarķieru identificēšanai un uz pacientu vērstu slimības pārvaldības pieeju izstrādei,” pētījuma zinātnisko novitāti raksturo tā vadītāja Dr. med. Zaiga Nora-Krūkle.

Ieguvumi un ieguvēji

Pētījumi liecina, ka fibromialģiju bieži jauc ar depresiju, trauksmi vai citiem hronisku sāpju sindromiem, un tas var aizkavēt slimības diagnosticēšanu un ārstēšanu par vairākiem gadiem. RSU projektā pirmo reizi tiek pētīta vīrusu iespējamā klātbūtne fibromialģijas pacientu eksosomās jeb mikrovezikulās un to iespējamā loma fibromialģijas attīstībā. Biomarķieru identificēšana uzlabos fibromialģijas diagnostikas kritērijus. Tas veicinās savlaicīgu slimības konstatēšanu, samazinot diagnozes saņemšanai nepieciešamo laiku, un laicīgi uzsāktu, mērķtiecīgu ārstēšanu. Turklāt tas palīdzēs izveidot personalizētu, uz pacientu vērstu fibromialģijas terapiju.

Fibromialģijas pacienti bieži sastopas ar ilgstošu diagnostikas procesu (vidēji līdz sešiem gadiem), kas ietekmē viņu dzīves kvalitāti un darba spējas. Fibromialģija biežāk piemeklē sievietes darbaspējīgā vecumā, un slimības ietekme uz nodarbinātību ir būtiska. Kamēr tiek diagnosticēta šī slimība, var tikt zaudētas darba spējas.  

Pateicoties RSU iniciētajai diskusijai, fibromialģijas pacienti ir izveidojuši savstarpēju atbalsta tīklu. RSU organizētie tīklošanās pasākumi un starptautiskais simpozijs ar ekspertiem no Šebas medicīnas centra Izraēlā ir veicinājuši pacientu savstarpēju saziņu, un ir rasti nepieciešamie kontakti fibromialģijas pacientu asociācijas izveidei. Plānots, ka šī asociācija nākotnē varētu apvienot fibromialģijas pacientus, nodrošinot atbalstu, interešu aizstāvību un plašāku informētību par slimības ārstēšanas iespējām. Pacientu asociācijas un atbalsta grupas kļūst arvien nozīmīgākas, jo tās palīdz veicināt slimības atpazīstamību, piedāvā emocionālu un informatīvu atbalstu, kā arī sadarbojas ar medicīnas iestādēm un politikas veidotājiem, lai uzlabotu ārstēšanas pieejamību.

Ietekme

Šā pētījuma ietvaros RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts ir izstrādājis unikālu, fibromialģijas pacientiem pielāgotu vingrojumu programmu. Programmas rezultāti rāda, ka 80 % dalībnieku ir novērojams muskuļu sāpju samazinājums, savukārt 70 % pacientu ziņo par uzlabotu fizisko izturību un labāku miega kvalitāti. Šī programma tiek uzskatīta par nozīmīgu terapeitisku papildinājumu medikamentozajai ārstēšanai, palīdzot pacientiem uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Pašlaik no pētījumā iesaistītajiem fibromialģijas pacientiem ir paņemti viņu asins un fēču paraugi pirms vingrošanas un pēc astoņu nedēļu vingrošanas programmas, lai noteiktu specifiskus laboratoros marķierus un izvērtētu fizisko aktivitāšu efektivitāti un ietekmi uz zarnu mikrofloru un caurlaidību, kas ir viens no hronisko iekaisumu uzturošajiem faktoriem. Pirmie rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci, ko apstiprina pacientu aizpildītās skalas par sāpēm, nogurumu un kognitīvajām spējām. Pacienti atzīst, ka jūtas sadzirdēti un gandarīti par viņu iesaisti pētījumā un iespēju tikt uzklausītiem.

Veselības aprūpes sistēmā joprojām trūkst specializētu ārstniecības programmu fibromialģijas pacientiem, un ārstēšana nereti balstās uz pieņēmumu, ka simptomi ir saistīti tikai ar mentālās veselības traucējumiem. Tāpēc RSU aktīvi piedalās arī fibromialģijas diagnostikas vadlīniju uzlabošanā, lai veicinātu ārstu izpratni par fibromialģijas specifiskajiem simptomiem. Veselības politikas veidotājiem būs jānodrošina atbilstošu ārstēšanas vadlīniju izstrāde un to integrēšana veselības aprūpes sistēmā, lai pacienti savlaicīgi saņemtu adekvātu palīdzību.