Pēcdzemdību depresijas skrīnings – jauns un nepieciešams posms mātes veselības aprūpē Latvijā

Pēcdzemdību periods sievietes dzīvē bieži tiek saistīts ar prieku un jaunu sākumu, taču realitātē daļai jauno māmiņu tas ir arī psiholoģiski sarežģīts laiks. Vēl pirms neilga laika Latvijā pēcdzemdību depresija kā sabiedrības veselības problēma bija nepietiekami pētīta un praksē atpazīta fragmentāri. Sabiedrības redzeslokā uzmanība jaunās mātes psihiskai veselībai visbiežāk pievēršas tikai smagos vai krīzes gadījumos, taču daudz biežāk emocionālās grūtības norit nemanāmi un bez savlaicīgas palīdzības. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors un vadošais pētnieks Elmārs Rancāns ir vēl tiešāks: "Līdz šim Latvijas veselības aprūpes sistēmā galvenā uzmanība pēc dzemdībām tika veltīta mazulim, bet jaunās mammas psihiskā veselība un pašsajūta, labākajā gadījumā, paliek otrajā plānā."

RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras īstenotais pētījums, sadarbojoties ar Rīgas Dzemdību namu, ir būtiski mainījis šo situāciju, liekot pamatus pirmajam sistemātiskajam pēcdzemdību depresijas pētījumam un skrīninga ieviešanai mātes veselības aprūpē.

Nepamanīta, bet izplatīta

RSU pētījums pirmo reizi zinātniski pamatoti izgaismoja problēmas apmēru Latvijā. 12 mēnešu laikā tika apkopoti dati no 272 sievietēm vecumā no 18 līdz 49 gadiem, aptverot vairāk nekā 80 % no sievietēm, kuras 4–6 nedēļu laikā pēc dzemdībām apmeklēja ginekologu obligātajā pēcdzemdību vizītē Rīgas Dzemdību namā. Sākotnējais skrīnings parādīja, ka apmēram 18 % sieviešu uzrādīja depresijas pazīmes, savukārt turpmākajā padziļinātajā izvērtēšanā tika noskaidroti pēcdzemdību depresijas asociētie (riska) faktori.

Padziļinātajā izvērtēšanā tika identificēti arī vairāki ar pēcdzemdību depresiju saistīti riska faktori. Lielāks saslimšanas risks bija sievietēm ar dzemdību sarežģījumiem, miega traucējumiem pēc dzemdībām, augstu stresa līmeni grūtniecības laikā, citiem psihiskiem traucējumiem, kā arī tām, kurām trūka emocionāla atbalsta no partnera vai tuviniekiem. Nozīme bija arī zemākai pašpārliecībai mātes lomā, neapmierinātībai ar saņemto aprūpi un zemākam jaundzimušā svaram, savukārt praktisks atbalsts no partnera vai ģimenes kalpoja kā aizsargājošs faktors.

Šie rezultāti apliecina, ka pēcdzemdību depresija Latvijā nav reti sastopama parādība un tās izplatība ir līdzīga citām Eiropas valstīm, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc agrīnas atpazīšanas ikdienas aprūpē.

Pētījuma pieeja pielāgota jaunajām māmiņām

Pētījuma metodoloģija tika veidota, ņemot vērā sieviešu ikdienas realitāti pēcdzemdību periodā. Skrīnings tika integrēts ginekoloģiskajās pēcdzemdību vizītēs, izmantojot īsas pašvērtējuma anketas depresijas un trauksmes simptomu noteikšanai. Sievietēm ar paaugstinātiem rādītājiem tika piedāvātas padziļinātas intervijas ar speciālistiem, kas lielākoties notika attālināti.

Kā intervijā uzsver pētījumā iesaistītā psihiatre Marija Lazareva, attālinātās intervijas ļāva samazināt barjeras dalībai pētījumā un pielāgoties sieviešu noslogotajai ikdienai, kad došanās uz klātienes vizītēm ar jaundzimušo ne vienmēr ir iespējama.

Divi zinātniski pamatoti skrīninga instrumenti pielāgoti situācijai Latvijā

Viens no nozīmīgākajiem pētījuma rezultātiem ir divu pēcdzemdību depresijas skrīninga instrumentu pielāgošana jeb validācija Latvijas populācijā. Līdz šim Latvijā nebija neviena depresijas skrīninga rīka, kas būtu specifiski pielāgots pēcdzemdību depresijas simptomu smaguma novērtēšanai. Pētījuma gaitā Latvijas apstākļiem tika pielāgota Edinburgas pēcdzemdību depresijas skala (EPDS), kurai pētnieki noteica Latvijai specifisku robežvērtību – 11 un vairāk punktu. Tāpat tika validēts arī Pacienta veselības novērtējums – 9 (PHQ-9), kur nopietnu depresiju norāda astoņi un vairāk punkti.

Pētījums parādīja, ka abas skrīninga anketas ir viegli lietojamas, ātri aizpildāmas un būtiski nepalielina ārstu noslodzi rutīnas vizīšu laikā. Šo instrumentu praktiskā pieejamība ir būtisks priekšnoteikums tam, lai skrīnings kļūtu par regulāru mātes veselības aprūpes sastāvdaļu un palīdzētu savlaicīgi atpazīt sievietes, kurām nepieciešams papildu atbalsts.

Multidisciplināra sadarbība un sistēmisks skatījums

Pētījuma īstenošanā bija iesaistīta plaša multidisciplināra komanda – ginekologi, psihiatri, psihologi un pētnieki, cieši sadarbojoties ar Rīgas Dzemdību namu. Šāda sadarbība ļāva ne tikai apkopot datus, bet arī modelēt aprūpes pieeju, kurā ginekologi var savlaicīgi identificēt sievietes ar paaugstinātu risku un ieteikt tālāku speciālistu atbalstu.

Nozīmīga pētījuma daļa bija arī sieviešu viedokļa noskaidrošana par potenciālu jaunu aprūpes modeli. Aptaujātās dalībnieces kopumā to novērtēja atzinīgi un uzsvēra, ka koordinēta sadarbība starp ginekologiem, ģimenes ārstiem, vecmātēm un psihiatriem varētu palīdzēt savlaicīgāk atpazīt grūtības un nodrošināt nepieciešamo atbalstu. Vienlaikus sievietes sniedza arī vērtīgus ieteikumus, kā šo pieeju pielāgot Latvijas veselības aprūpes sistēmai.

Vienlaikus pētījums izgaismoja arī izaicinājumus – daļa sieviešu, pat atzīstot depresijas simptomus, atteicās no turpmākas konsultācijas. Tas norāda uz nepieciešamību stiprināt sabiedrības izpratni un mazināt stigmu saistībā ar mentālo veselību pēcdzemdību periodā.

Ceļš uz ilgtspējīgām pārmaiņām

RSU pētnieku darbs jau ir prezentēts sešās starptautiskās konferencēs, kā arī atspoguļots trīs zinātniskajās publikācijās. Ar pētījuma rezultātiem iepazīstināti Veselības ministrijas un Valsts kancelejas pārstāvji, veidojot pamatu turpmākai skrīninga pieejas attīstībai. Pētījums iezīmē jaunu posmu mātes veselības aprūpē Latvijā – no fragmentāras problēmas atpazīšanas uz strukturētu, pierādījumos balstītu skrīningu, kas ļauj savlaicīgi pamanīt sievietes, kurām nepieciešams papildu atbalsts.

Pētnieku komanda

Par pētījumu RSU Zinātnes portālā

Pētījuma problēmas aktualizēšana publiskajā telpā

Delfi Plus
Cilvēkjauda