Pārlekt uz galveno saturu
Pētniecība

Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar Islandes Agireiri Universitāti (University of Akureyri) ir realizējusi Nordplus projektu, apzinot un pētot latviešu kopienu Islandē un tādā veidā paplašinot izpratni par migrāciju, tās iemesliem un nozīmi mūsdienu pasaulē.

"2017. gada jūnijā astoņi RSU komunikācijas, multimediju un fotogrāfijas studenti un es devāmies ekspedīcijā uz vairākām Islandes pilsētām, lai tiktos ar tur dzīvojošajiem latviešiem un dokumentētu viņu stāstus un pārdomas," stāsta RSU Komunikācijas fakultātes asociētā profesore Ilva Skulte.

Pētnieku grupa Islandē pavadīja astoņas dienas, pusi laika esot galvaspilsētā Reikjavīkā, pēc tam dodoties uz Agireiri Islandes ziemeļu daļā.

Islande_Renate_Snore00-lead.jpg

Foto: Renāte Šnore

Pētnieciskais darbs tika veikts, daloties grupās, tādēļ vienlaikus notika gan intervijas, gan fokusgrupu diskusijas, gan filmēšana. "Mēs paguvām, izmantojot visdažādākos medijus, nointervēt vairāk nekā 20 latviešus, kas dalījās pieredzē par dzīvi, darbu, ģimeni, kultūru Islandē, skaidroja savus prombraukšanas iemeslus, kā arī ziemeļu dzīves patīkamos, pārsteidzošos un negatīvos aspektus," stāsta projekta dalībnieces.

Braucienā piedzīvoto fotogrāfijās iemūžināja divas RSU studiju programmas Fotogrāfija absolventes Adelīna Darviņa un Renāte Šnore, kā arī šīs programmas studente Linda Ansone. Video intervijas taisīja studiju programmas Multimediju komunikācija absolvente Liliāna Sustrupe un šīs programmas students Kristaps Pēkalis. Ar Islandes latviešiem runāja un stāstus pierakstīja studiju programmas Žurnālistika absolvente Elīna Vilciņa, asoc. prof. Ilva Skulte un studiju programmas Fotogrāfija absolvente Aleksandra Rosa. Savukārt maģistra studiju programmas Komunikācija un mediju studijas absolvente Līga Felta savāca materiālu un veidoja dizainu blogam, kurā apkopoti pētījuma materiāli.

Tā kā Islandes latvieši nav uzskaitīti nevienā datubāzē, intervējamie tika atrasti, apjautājot paziņas un draugus, kā arī rakstot svešiem cilvēkiem Facebook grupās. Galu galā pētījumā piedalījās ne vien latvieši Reikjavīkā, bet arī Agireiri un Dalvikā, kur tika sastaps visvairāk tautiešu.

Islande_Adelina_Darvina02-lead.jpg

Foto: Adelīna Darviņa

"Jau nākamajā dienā pēc atbraukšanas mums bija ieplānotas vairākas tikšanās, tostarp sarunas ar Reikjavīkas Līgo svētku organizatoriem un Islandes latviešu skoliņas izveidotāju," ceļojuma dienasgrāmatā blogā Leduszeme, kas tapa pēc brauciena uz Islandi, raksta pētnieki.

RSU studentiem un absolventiem Islandē palīdzēja Agireiri Universitātes profesors Markuss Hermans Mekls (Markus Hermann Meckl), kurš lasa lekcijas un vada nodarbības komunikācijas un mediju studiju kursos, kā arī pēta emigrantu pieredzi Agireiri. "Viņa zināšanas šajā jomā un palīdzīgā roka Islandes latviešu meklēšanā bija ārkārtīgi noderīgi mūsu projektam. Tieši profesors deva norādes par to, kur vērsties Agireiri un Dalvikā un ar ko būtu visinteresantāk aprunāties."

Islande_Adelina_Darvina00-lead.jpg

Foto: Adelīna Darviņa

Pētījuma Latvieši Islandē rezultāti tika prezentēti 2018. gada 20. februārī Kalnciema kvartālā un ir pieejami Komunikācijas fakultātes studentu izveidotajā blogā Leduszeme, kurā apkopotas intervijas un citi materiāli par latviešu kopienu Islandē.

Pasākumā bija skatāma arī Adelīnas Darviņas, Renātes Šnores un Lindas Ansones fotogrāfiju izstāde, kurā dokumentēta Islandes ainava, sadzīve un latvieši Islandē, un notika Komunikācijas studiju katedras antropologu diskusija par migrāciju mūsdienu pasaulē, kurā piedalījās RSU Komunikācijas studiju katedras maģistra studiju programmas Sociālā antropoloģija doc. Agita Lūse un pasn. Ieva Puzo, studente Adelīna Darviņa un Islandes latviete, sociālā darbiniece Zane Brikovska.

"Diskusijā studenti kopā ar antropologiem sprieda par to, vai pētījuma rezultāti apstiprina sabiedrībā izplatītos stereotipus par migrāciju un tās iemesliem," stāsta asoc. prof. Ilva Skulte.

"Migrācija – tā ir daļa no pašreizējās realitātes. Tas ir normāli, ka mēs ceļojam un kustamies no vietas uz vietu. Ir muļķīgi domāt, ka kādam var piederēt viņa valsts un ka kāds var atņemt tavu identitāti. Tu vari tikai pats pazaudēt savu identitāti!" uzskata Gundega Šķēle, kura Islandē strādā tūrisma jomā un kuru intervēja RSU pētnieces.

Šogad aprīlī gaidāma Islandes studentu atbildes vizīte Latvijā. Viņi pētīs islandiešu dzīvi Latvijā.

Islande_Renate_Snore02-lead.jpg

Foto: Renāte Šnore