RSU eksperts: Latvijai ir vērts attīstīt ilgtermiņa instrumentus reģionālai sadarbībai

Tuvojoties ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm, kas norisināsies ceturtdien, 26. janvārī, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesors, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds iezīmē 2017. gada ārpolitisko kontekstu un iztirzā reģionāli būtiskus instrumentus, kurus Latvijai būtu vērts attīstīt šajā starptautiski trauksmainajā laikā.

Donalda Trampa nonākšana ASV prezidenta krēslā bijusi tikai prelūdija ārpolitiski trauksmainajam 2017. gadam. "Šis varētu būt gads, kad Rietumi beidz pastāvēt tādā formā, kā tos esam zinājuši līdz šim. Vēlēšanas Francijā un Vācijā varētu mainīt to Eiropas Savienību, kādā iestājāmies. Vēl vairāk – šis ir gads, kad Rietumi varētu beigt pastāvēt tādā formā, kādā tos pazīstam," uz šogad gaidāmajiem ārpolitiskajiem izaicinājumiem norāda profesors A. Sprūds.

"Ārlietu ministra ziņojuma un gaidāmo ārpolitikas debašu uzstādījumi, kuru fokusā ir drošības un labklājības jautājumi, ir absolūti saistīti ar 2017. gada ārpolitisko realitāti un trauksmaino pasauli, kurā dzīvojam – pasauli, kurā Latvija kā maza valsts nevar atļauties būt pasīva. Līdz šim mums ir bijuši daudz labu ārpolitiskās aktivitātes piemēru: 2015. gadā tā bija Latvijas prezidentūra ES Padomē, 2016. gadā iestāšanās OECD un attiecību kopšana ar Ķīnu – Rīgā vizītē ieradās Ķīnas premjers Li Kecjans, ir veicināta transporta koridoru izveide. Lai gan no vienas puses pie horizonta jau redzams 2018. gads, kad atzīmēsim sava valstiskuma simtgadi, jautājums ir par 2017. gadu un to, kādas iniciatīvas šogad varētu īstenot, parādot savu proaktivitāti."

Iniciatīva, kas palīdzētu audzēt Baltijas reģiona muskuļus un kuras izveidei jau izteikuši atbalstu virkne akadēmisko institūciju un kultūras jomas pārstāvju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, ir Baltijas fonds. Kā norāda profesors Sprūds, reģiona spēks augs tad, ja savstarpēji mijiedarbosies ne tikai politiķi, bet sabiedrība kopumā – akadēmiķi, kultūras darbinieki. Līdz šim Baltijas līmeņa sadarbība pastāvējusi atsevišķos projektos – tādos, kā Baltijas Aizsardzības koledža, tomēr visbiežāk Baltijas valstis līdz šim sadarbojušās "caur Eiropu, nevis tiešā veidā". Baltijas fonda konkrētas aprises varētu būt līdzīgas reģionāliem fondiem un iniciatīvām, kas jau darbojas citviet, piemēram, Ziemeļvalstu padomei Skandināvijā vai Višegradas fondam, kura priekšgalā ir Polija. "Baltijā šāda instrumenta iztrūkst – parasti smeļamies no ES fondiem; kā neliels atbalsts kalpo arī Baltijas Asambleja, tomēr iztrūkst ilgtermiņa instrumenta, kas apvienotu visas trīs Baltijas valstis." Fonda izveide līdz Latvijas simtgadei ilustrētu Latvijas reģionālo un starptautisko proaktivitāti un būtu pienesums nākotnei, uzsver profesors.