Iemiesotība. Veselība. Vide

Veselības humanitārās zinātnes ir starpdisciplināra joma, kas kritiski aplūko veselības aprūpes organizāciju. Šī pieeja ņem vērā kultūras, politisko, sociālo, morālo, reliģisko un ekonomisko kontekstu, kura ietvaros cilvēki saņem un sniedz veselības aprūpi, un cenšas atsvērt valdošās tendences medicīnā un veselības aprūpē.

Veselības humanitāro zinātņu ietvaros mūsu pētnieku grupa specializējas fenomenoloģijā, kas analizē indivīda iemiesoto un sociāli pastarpināto pieredzi veselības aprūpes, vides veselības, digitālās veselības un sabiedrības veselības kontekstā. Mūsdienu zinātniski un tehnoloģiski ievirzītajā veselības aprūpes vidē, fenomenoloģija ļauj saklausīt šajā vidē iesaistīto personu (pacientu, pacientu pārstāvju, veselības aprūpes profesionāļu, aktīvistu un neformālās aprūpes speciālistu) balsis, sniedzot kritisku perspektīvu uz veselības aprūpes jomu.

Grupas dalībnieki

doc. Dr. phil. Māra Grīnfelde

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte

Specializējas fenomenoloģijā, apvienojot fenomenoloģiskās filozofijas jēdzienisko aparātu ar kvalitatīvo pētniecību. Galvenās pētniecības intereses ir veselības un slimības fenomenoloģiska izpratne, veselības uzvedības iemiesoto motivāciju analīze un tehnoloģijas lomas izpēte pacientu un veselības aprūpes profesionāļu iemiesotajā pieredzē.

doc. Dr. phil. Uldis Vēgners

Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

Specializējas fenomenoloģijā. Galvenās pētniecības kompetences ir agrīnās fenomenoloģijas vēsture, laika fenomenoloģija, ekofenomenoloģija un fenomenoloģiskā psihopatoloģija.

lekt. p. i. Dr. phil. Andrejs Balodis

Docētājs, Sociālo zinātņu fakultāte
Pētnieka p. i., Sociālo zinātņu fakultāte

Specializējas fenomenoloģijā un ideju vēsturē. Galvenās pētniecības intereses ietver laika filozofiju, atmiņas teorijas un normalitātes izpratni medicīnā, socioloģijā un humanitārajās zinātnēs.

lekt. p. i. Mg. phil. Laura Bitiniece

Docētāja, Sociālo zinātņu fakultāte

Interesē veselības komunikācijas nozīme veselības aprūpes rezultātos un pacientu drošībā, kā arī bioētikas un veselības komunikācijas saaušana veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā un veids, kā veselības aprūpes speciālistu izglītošana korelē ar atšķirībām veselības aprūpes kvalitātē. Viņas pētniecību par cilvēku tiekšanos pēc laimes, veselības un labbūtības papildina zināšanas antīkajā filosofijā.

Dr. phil. Agita Misāne

Viespētniece, Sociālo zinātņu fakultāte

Reliģiju zinātniece un ideju vēsturniece.

Zinātniskās intereses – latviešu nacionālisms, mūsdienu Latvijas reliģiskā daudzveidība, tanatoloģija.

Grupas mērķi

• Izmantojot humanitāro zinātņu potenciālu, īpaši filozofijas, radīt pieredzē balstītas zināšanas, kas būtu noderīgas 
  • teorētisku jautājumu risināšanā
  • veselības aprūpes, veselības izglītības, veselības komunikācijas un veselības politikas veidošanā un uzlabošanā
• Veidot sadarbību ar sociālās, medicīnas un veselības zinātnēm
   

Galvenie zinātniskās darbības virzieni

• Medicīnas fenomenoloģija
• Fenomenoloģiskā bioētika
• Ekofenomenoloģija
• Fenomenoloģiskā psihopatoloģija
• Kritiskā fenomenoloģija

Pētāmie jautājumi

• Kas ir slimība un veselība?
• Kādas ir veselības, laimes, labbūtības un labas dzīves attiecības?
• Kā veselības pieredzi veido sociālie, politiskie un kultūras nosacījumi? Kādas ir iemiesotās pieredzes un varas attiecības?
• Kāda ir jauno tehnoloģiju loma veselības/slimības pieredzē un ārsta-pacienta saskarsmē? 
• Kā pacienti pieredz konkrētas slimības?
• Kā cilvēki pieredz aprūpi, kas tiek sniegta dzīves beigās? Kā tehnoloģiju lietojums ietekmē šo pieredzi?
• Kāda ir indivīda iemiesotās motivācijas loma ar veselību, slimību un profilaksi saistītu lēmumu pieņemšanā?
• Kādas ir iemiesotības, vides un veselības attiecības?
• Kā iemiesota perspektīva uz vidi var palīdzēt risināt ar sabiedrības veselību saistītus jautājumus?
• Kā veselības aprūpes speciālistu izglītošanas saturs un metodes ietekmē veselības aprūpes kvalitāti? 
• Kā pieredzē-balstītas zināšanas var palīdzēt veidot veselības komunikāciju un veselības izglītību?
• Kāda ir reliģijas un garīguma loma veselības aprūpes kontekstā?

Projekti

LZP projekts “Nogaidošie ķermeņi: vilcināšanās vakcinēties ķermeniskās pieredzes fenomenoloģiska analīze”, kuru īsteno Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (01.01.2022.–31.12.2024.)

ERAF, LU un Valsts budžeta finansēts pēcdoktorantūras pētniecības projekts “Attālināta ārstēšana: pacienta ārstnieciskās tikšanās pieredzes telemedicīnā fenomenoloģiska analīze” (1.1.1.2/VIAA/4/20/622), ko īsteno Māra Grīnfelde Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā (01.01.2021.–30.06.2023.)

LZP projekts “Memento Mori: Dzīves noslēgums, nāve un iztēlotā pēcnāve mūsdienu Latvijas iedzīvotāju dzīvespasaulē”, kuru īsteno RSU (01.01.2020.–31.12.2023.)

Publikācijas

Grīnfelde, M. 2023. The Saturated Phenomenon of Flesh and Minenness and Otherness of the Body in Illness. The Journal of Medicine and Philosophy, vol. 48(2), pp. 184–193

Grīnfelde, M. 2023. Body objectified? Phenomenological perspective on patient objectification in teleconsultation. Medicine, Health Care and Philosophy

Rakhra, D. & Grīnfelde, M. 2023. Prevention of Disease and the Absent Body: A Phenomenological Approach to Periodontitis. The Journal of Medicine and Philosophy, vol. 48(3),pp. 299–311

Grīnfelde, M. 2022. Face-to-Face with the Doctor Online: Phenomenological Analysis of Patient Experience of Teleconsultation. Human Studies 45, 673–696

Grīnfelde, M. 2019. Illness as the Saturated Phenomenon: the Contribution of Jean-Luc Marion. Medicine, Health Care and Philosophy, vol, 22, 71–83

Misāne, A., Neiders, I., Rungule, R., & Seņkāne, S. 2022. Thou Shalt Not Kill Except. Abortion, Euthanasia, Suicide and the Death Penalty – Justification in Religious and Secular Populations of Latvia. Reliģiski-Filozofiski Raksti, 33

Vēgners, Uldis. 2022. The Phenomenology of the Coronavirus and the Uncanny World of the Pandemic. Analecta Husserliana, vol.  CXXI, Eco–Phenomenology: Life, Human Life, Post–Human Life in the Harmony of the Cosmos. Springer International publishing, 229-241

Vēgners, Uldis. 2021. Husserl and Dimensions of Temporality: A Framework for the Analysis of Temporal Experience. Horizon. Studies in Phenomenology 10 (1): 186–211