.
Vides veselība I
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:13.09.2021 10:16:09
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | AUVMK_004 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 4.00 | ECTS: | 6.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība | Mērķauditorija: | Sabiedrības veselība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Darja Kaļužnaja | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Aroda un vides medicīnas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Dzirciema iela 16, avmk rsu[pnkts]lv, +371 67060816 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 4 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 8 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 8 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 24 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Pilns laiks - 2. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 2 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 4 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 7 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 28 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Nepieciešamas priekšzināšanas ķīmijā, bioķīmijā, fizikā, mikrobioloģijā, fizioloģijā. | ||||||||
| Mērķis: | Studiju kursa mērķis ir apgūt vides veselības teorētiskos pamatus un praktiskās metodes par gaisa vides nozīmi, piesārņojumu, nelabvēlīgiem un kaitīgiem faktoriem, to ietekmi uz veselību, identificēšanu, novērtēšanu, kontroli, novēršanu vai samazināšanu. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Globālās vides veselības problēmas Latvijā un pasaulē. Vides medicīna kā zinātnes nozare. Vides piesārņojuma galvenie iedarbības veidi uz cilvēka organismu. Vides slimības. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Vides veselības metodoloģija un novērtēšanas principi. Biomonitorings, t.sk. urīna un asins analīzes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Vides riska faktoru novērtēšanas metodes. Iekštelpu gaisa piesārņojuma problēma. Slimo ēku sindroms. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Vides fizikālais piesārņojums. Jonizējošais starojums, tā ietekme uz cilvēka organismu. Japānas atombombardēšanas un Černobiļas avārijas pieredze. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Atmosfēras spiediens. Mikroklimats. Gaisa temperatūra, tās noteikšanas metodes. Siltumradiācija. Gaisa mitrums, tā rādītāji. Gaisa kustība. Anemometrija. Gaisa fizikālo īpašību ietekme uz cilvēka organismu. Siltumapmaiņa starp organismu un vidi. Praktiskie darbi. Atmosfēras spiediena un mikroklimata rādītāju analīze. Vēja rozes konstruēšana un analīze. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 6 | Gaisa ķīmiskais un bioloģiskais piesārņojums. Piesārņojuma ietekme uz veselību. Ogļskābā gāze kā telpas gaisa tīrības rādītājs. Gaisa apmaiņa telpās. Infiltrācija. Mākslīgā ventilācija. Praktiskie darbi. Ogļskābās gāzes koncentrācijas noteikšana telpas gaisā dinamikā. Gaisa kuba aprēķināšana. Gaisa apmaiņas biežuma noteikšana. Situācijas uzdevumi par iekštelpu gaisa kvalitāti. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 7 | Saules radiācija. Gaisma. Apgaismojums. Apgaismojuma rādītāji. Praktiskie darbi. Telpas dabīgā vispārīgā apgaismojuma novērtēšana. Vietējā apgaismojuma rādītāju aprēķināšana. Logu stiklu absorbcijas noteikšana. Mākslīgā apgaismojuma mērīšana. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 8 | Seminārs par gaisa vides fizikālajiem faktoriem (vides troksnis, vibrācija, nejonizējošais, jonizējošais starojums). Studentu prezentācijas, diskusija. Ieskaite. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 9 | Gaisa piesārņojums, emisiju noteikšana apkārtējā vidē saistībā ar emisiju avotiem. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 10 | Gaisa paraugu ņemšanas metodes vides analīzēm. Galvenie principi un aparatūra. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 11 | Biežāk lietotās analītiskās metodes vides piesārņojuma novērtēšanā, to pamatprincipi. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 12 | Datu statistiskais novērtējums un prasības vides piesārņojuma analīzēm, mērījumu validitāte. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 13 | Gaisa ķīmiskais piesārņojums – iedalījums, monitorings, novērtēšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 14 | Gaisa ķīmiskais piesārņojums – analīzes metodes, koncentrāciju aprēķini. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 15 | Darba drošība laboratorijas darbu izstrādē. Praktisko uzdevumu aprēķini. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 17 | Pārbaudes darba par iepriekšējā gadā apgūtām tēmām par gaisa piesārņotāju novērtēšanas principiem un metodēm apspriede. Fotometriskās novērtēšanas metodes – laboratorijas darbs ar protokolu. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 18 | Fotometriskās novērtēšanas metodes – darbs laboratorijā. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 19 | Atomabsorcijas metodes (liesma, grafīta kivete) – metālu noteikšana, darbs ar analīžu izdrukām. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 20 | Hromatogrāfiskās metodes – gaistošo organisko piesārņotāju noteikšanas iespējas. Biomonitorings. Iekštelpu gaisa kvalitātes indekss. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 21 | Gāzu hromatogrāfiskā analīze – gaistošo organisko savienojumu koncentrāciju aprēķini, darbs ar analīžu izdrukām. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| 22 | Referāti par gaisa ķīmiskajiem piesārņotājiem. | Nodarbības | 1.00 | laboratorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Paplašināta papildus zināšanu, prasmju, kompetenču iegūšana no studiju apmācības materiāliem, no prezentācijām, diskusijām par studentu izstrādātajiem problēmreferātiem un pētnieciskajiem darbiem. Problēmreferātu izstrādāšana un prezentēšana. Studiju semestra beigās (1. studiju gadā - pavasara semestris un 2. studiju gadā – rudens semestris) studiju kursa novērtējuma anketu aizpildīšana. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Praktisko darbu laikā notiek arī teorētisko zināšanu pārbaudes, situācijas uzdevumu risināšana, diskusijas par tiem un kursa nobeigumā – eksāmens. Studentu zināšanas tiek vērtētas ņemot vērā katra studenta aktivitāti un darba kvalitāti visa studiju kursa laikā: • piedalīšanās un aktivitāte praktisko nodarbību darbā, diskusijās (10%); • praktisko darba protokolu (t.sk. situāciju uzdevumu) aizpildīšanas kvalitāte (30%); • patstāvīgā darba satura un prezentācijas kvalitāte (30%); • teorētisko zināšanu par vides veselības jautājumiem pārbaude eksāmenā (30%). Pārbaudes metode: kumulatīvais eksāmens. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Mutisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj: • raksturot vides veselības nozīmi, principus, virzienus, uzdevumus; • raksturot iekštelpu gaisa mikroklimata parametrus, iekštelpu CO2 līmeni kā gaisa kvalitātes rādītāju, ventilācijas veidus un ventilācijas efektivitātes novērtēšanas paņēmienus, apgaismojuma rādītājus; • nosaukt mikroklimata, iekštelpu CO2 līmeņa, gaisa kuba, apgaismojuma rādītāju līmeņus, kas ir noteikti likumdošanā vai rekomendēti vadlīnijās; • nosaukt gaisa fizikālos vides faktorus, to avotus, piemērus apkārtējā vidē, iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību; • nosaukt cilvēka organisma termoregulācijas mehānismus atkarībā no vides apstākļiem; • nosaukt vides veselības politikas pamatprincipus un to nozīmi ķīmiskā piesārņojuma samazināšanā; • raksturot gaisu kā vides ekoloģisko sastāvdaļu, nosaukt piesārņojuma un preventīvo pasākumu piemērus piesārņojuma mazināšanā; • raksturot analītiskās metodes gaisa ķīmiskā piesārņojuma noteikšanai; • atsaukties uz Latvijas un Eiropas Savienības vides gaisa kvalitātes standartiem un vadlīnijām atbilstoši nodarbībās apgūstamajām tēmām. | ||||||||
| Prasmes: | Studiju kursa apguves rezultātā students iegūs prasmes: • patstāvīgi, kritiski analizēt, pielietot ekoloģisku argumentāciju sava viedokļa pamatošanai un novērtēt vides veselības kā vides zinātnes un medicīnas preventīvu nozari cilvēka veselības saglabāšanā un nostiprināšanā; • noteikt un novērtēt mikroklimata, CO2 līmeņa, ventilācijas efektivitātes, dabiskā un mākslīgā apgaismojuma rādītājus, sniegt ieteikumus apstākļu uzlabošanai; • noteikt galvenos cilvēka organisma termoregulācijas mehānismus atkarībā no vides apstākļiem; • praktiski darboties ar analītiskajām iekārtām un veikt analītiskos aprēķinus ķīmisko vielu noteikšanā gaisa vidē; • izvērtēt vides politikas pasākumus un tos ieviest sabiedrības veselības uzlabošanai; • prezentēt savu viedokli par vides gaisa fizikālā un ķīmiskā piesārņojuma problēmām Latvijā un pasaulē. | ||||||||
| Kompetences: | Iegūtā kompetence ļauj: • saskatīt cilvēka veselības stāvokļa saistību ar apkārtējās vides apstākļiem; • pielietot argumentācijas, loģikas un retorikas pamatu zināšanas, lai analizētu praktiskas situācijas; • izstrādāt rekomendācijas, pasākumus vides kaitīgo riska faktoru novēršanā vai samazināšanā, nodrošinot cilvēka organisma un vides optimālu mijiedarbību; • uzņemties atbildību un demonstrēt vadīšanas prasmes gadījumos, kad to prasa vides drošības, indivīda vai visas sabiedrības intereses; • pielietot zināšanas un prasmes vides veselības problēmu risināšanā savā profesionālajā darbībā. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Vides veselība. - RSU, 2008. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Iekštelpu gaisa fizikālās īpašības un ventilācijas efektivitāte (1.-6. avoti): 1. HEVAC Humidity Group. Humidity and its Impact on Human Comfort and Wellbeing in Occupied Buildings. 2016. | ||||||||
| 2 | 2. Barry S.L. et al. Occupational and Environmental Health: Recognizing and Preventing Disease and Injury. 2011 | ||||||||
| 3 | 3. Nadvorniy M. et al. General Hygiene & Environmental Health. 2005. | ||||||||
| 4 | 4. Operating Room Design Manual. Kamal M. Room Ventilation Systems. 2012 | ||||||||
| 5 | 5. CO2 ASHRAE Standard 62.1-2013 | ||||||||
| 6 | 6. Prill R. Why Measure Carbon Dioxide Inside Buildings? | ||||||||
| 7 | Gaisa ķīmisko rādītāju novērtēšana (7.-11. avoti): 7. Ministru Kabinets. 17.11.2009. Noteikumi par gaisa kvalitāti: MK noteikumi Nr. 1290. Latvijas Vēstnesis. 182. | ||||||||
| 8 | 8. VARAM. Normatīvā akta projekts. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plāns 2019. - 2030. gadam. | ||||||||
| 9 | 9. IPCC ziņojumi par klimata pārmaiņām: AR6 Climate Change 2021: The Physical Science Basis. | ||||||||
| 10 | 10. Evolution of WHO air quality guidelines: past, present and future (2017). | ||||||||
| 11 | 11. Methods for sampling and analysis of chemical pollutants in indoor air: supplementary publication to the screening tool for assessment of health risks from combined exposure to multiple chemicals in indoor air (2020). | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājas lapa | ||||||||
| 2 | Veselības ministrijas mājas lapa | ||||||||
| 3 | Pasaules Veselības organizācijas mājas lapa | ||||||||
| 4 | Klimata pārmaiņu starpvaldību padome | ||||||||
