Pārlekt uz galveno saturu

Medicīnas socioloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:30:02
Par studiju kursu
Kursa kods:HZK_003LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:SocioloģijaMērķauditorija:Ārstniecība
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Uldis Vēgners
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)6Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas12
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nav nepieciešamas priekšzināšanas.
Mērķis:
Palīdzēt studentiem sasaistīt medicīnas teoriju ar sociologu iegūtajiem empīriskajiem datiem par individuālajiem un sociālajiem faktoriem, kas ietekmē veselības uzvedību un dzīves stila izvēli.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Socioloģijas zinātnes un medicīnas socioloģijas raksturojums. Socioloģiskās izpētes metodes.Lekcijas1.00auditorija
2Ieskats medicīnas socioloģijas vēsturē un teorētisko perspektīvu raksturojums.Lekcijas1.00auditorija
3Veselības un slimības jēdziena interpretācijas.Lekcijas1.00auditorija
4Kultūras jēdziens socioloģijā. Socializācijas un internalizācijas teorijas, deviance un sociālā kontrole. Stigmatizācija.Lekcijas1.00auditorija
5Sociālās stratifikācijas un mobilitātes jēdziens. Sociālā nevienlīdzība un atstumtība.Lekcijas1.00auditorija
6Sociālās izmaiņas un mūsdienu izaicinājumi medicīnā.Lekcijas1.00auditorija
7Socioloģijas zinātnes atbildes uz medicīnas jautājumiem.Nodarbības1.00auditorija
8Garīgo slimību interpretācija socioloģijā.Nodarbības1.00auditorija
9Ķermeņa izpratne socioloģijā. Slimības un sāpju pieredze. Paliatīvā aprūpe.Nodarbības1.00auditorija
10Dzīves stilu socioloģiskā interpretācija, veselības uzvedības sociālā determinētība.Nodarbības1.00auditorija
11Sociālās nevienlīdzības izpausmes medicīnā. Sociālo faktoru analīze.Nodarbības1.00auditorija
12Sociālās nevienlīdzības izpausmes medicīnā. Sociālo faktoru analīze.Nodarbības1.00auditorija
13Alternatīvās medicīnas sociālie aspekti.Nodarbības1.00auditorija
14Veselības aprūpes sistēmas. Veselības aprūpes pieejamība.Nodarbības1.00auditorija
15Mūsdienu izaicinājumi veselības aprūpē un medicīnā I.Nodarbības1.00auditorija
16Mūsdienu izaicinājumi veselības aprūpē un medicīnā II.Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Gatavošanās uz semināriem, lasot semināru tekstus pirms semināru sākšanās. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Zināšanas tiek vērtētas 10 ballu sistēmā: atbildes semināros - 60%, eksāmens - 40%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj definēt veselības un slimības jēdzienus, aprakstīt biomedicīnisko un biopsihosociālo veselības modeļus, raksturot slimību sociālos cēloņus un veselību ietekmējošos faktorus, medikalizāciju, profesionalizāciju, aprakstīt veselību un novecošanas procesa stratēģijas, ārsta un pacienta attiecību socioloģiju, ķermeņa socioloģiju, veselības veicināšanas stratēģijas.
Prasmes:Studenti pratīs identificēt svarīgākās socioloģijas teorijas, kas skaidro veselības uzvedību, vērtēt dažādu veselības un medicīnas socioloģisko pētījumu metožu priekšrocības, raksturot slimības pieredzes un stigmatizācijas problemātiku, analizēt ārsta un pacienta attiecību socioloģiskos aspektus, izskaidrot konkrētu veselības dzīves stilu ietekmējošus dzīves kvalitātes faktorus, izvērtēt dažādus veselības aprūpes sistēmas modeļus.
Kompetences:Kognitīvā kompetence – spēja nošķirt būtisko no nebūtiskā rakstveidā (kopsavilkumi) un mutiski, un komunikatīvi verbālā – spēja uzstāties ar prezentācijām un piedalīties diskusijās par semināru tematiku.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Annendale, E. (1998). The Sociology of Health and Medicine: A Critical Introduction. Cambridge: Polity Press.
2Bowling, A. (2002). Research Methods in Health: Investigating Health and Health Services. Philadelphia: Open University Press.
3Cockerham, W. C., (1999). Health and Social Change in Russia and Eastern Europe. London: Routledge.
4Davis, K., (1995). Reshaping the Female Body. The Dilemma of Cosmetic Surgery. London: Routledge.
5Lupton, D. (2003). Medicine as Culture. 2nd ed. London: Sage Publications.
6Nettleton, S. (2006). The Sociology of Health and Illness, 2nd ed. Cambridge: PolityPress.
7Nettleton, S. and Gustafsson, U. (eds.) (2002). The Sociology of Health and Illness Reader. Cambridge: PolityPress.
8Sīlis, V. (2006 b). Rūpes par veselību un dzīves kvalitāte. Grām.: Dzīves kvalitāte Latvijā. Rīga: Zinātne, 179.–216. lpp.
Papildu literatūra
1Burdjē, P. (2004). Praktiskā jēga. Rīga: Omnia Mea.
2Vēbers, M. (1905/2004). Reliģijas socioloģija. Rīga: FSI.
Citi informācijas avoti
1RSU bibliotēkas materiāli.