.
Tiesību filozofija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:30:41
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | JF_028 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Tiesību zinātnes; Civiltiesības | Mērķauditorija: | Tiesību zinātne | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Kristaps Zariņš | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 10 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 20 | ||||
Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 4 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 8 | ||||
Nodarbības (skaits) | 1 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 2 | ||||
Kopā kontaktstundas | 10 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Tiesību teorija, Latvijas tiesību vēsture, Loģika. | ||||||||
Mērķis: | Sniegt studentiem ieskatu tiesību filozofijas pamatjēdzienos un problēmjautājumos, apskatot antīkās pasaules domātāju darbus un salīdzinot tos ar mūsdienu aktualitātēm tiesību filozofijas domātāju vidū. Tai skaitā aplūkojot dažādās tiesību filozofiskās izpratnes tradīcijas, parādot tiesību filozofijas izmantojamību mūsdienu sabiedrības procesu izpētē un analīzē. To vietu juridiskajā zinātnē un pētnieciskajos darbos. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievads tiesību filozofijā. Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību nepieciešamība, izpratne un būtība. Līdztiesības, brīvības un taisnības jēdzieni. I. Kants un neokantisms. Tiesību drošība, obstrukcija un plurālisms. Tiesības filozofijas skolu apskats. Sociāli ētiskie principi, reliģijas ietekme un paražu tiesības. Tiesību ontoloģija, aksioloģija, gnozeoloģija. | Lekcijas | 3.00 | auditorija | |||||
2 | Dabisko tiesību skola. Dabiskās tiesības senajā Grieķijā un Romā. Dabiskās tiesības viduslaikos un jaunajos laikos. Sava laika spilgtākie pārstāvji. Tiesību iedalījums tiesību lokos. Galvenie no tiem – kontinentālās Eiropas tiesību loks (romāņu-ģermāņu), anglo-amerikāņu, sociālistiskais tiesību loks, kristietība un islams, Austrumāzijas u.c. tiesību loki. | Lekcijas | 3.00 | auditorija | |||||
Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||||
3 | Vispārējais labums kā tiesību filozofijas kategorija. Noliedzošais un sadalošais taisnīgums. Valsts tiesiskā misija. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
4 | Izpratne par dabisko tiesību skolu. Pārskats, kas sevī ietver redzamākos šīs skolas filozofus un domātājus. XX gs. tiesību filozofijas aktualitātes. Neopozitīvisms, elitu teorija, eksistenciālisms. Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
5 | Tiesību filozofija un mūsdienu sabiedrība. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
6 | Tiesību filozofijas turpmākās izpausmes forma nākotnē. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Ievads tiesību filozofijā. Tiesību filozofijas jēdziens, mērķis un uzdevumi. Tiesību nepieciešamība, izpratne un būtība. Līdztiesības, brīvības un taisnības jēdzieni. I. Kants un neokantisms. Tiesību drošība, obstrukcija un plurālisms. Tiesības filozofijas skolu apskats. Sociāli ētiskie principi, reliģijas ietekme un paražu tiesības. Tiesību ontoloģija, aksioloģija, gnozeoloģija. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
2 | Dabisko tiesību skola. Dabiskās tiesības senajā Grieķijā un Romā. Dabiskās tiesības viduslaikos un jaunajos laikos. Sava laika spilgtākie pārstāvji. Tiesību iedalījums tiesību lokos. Galvenie no tiem – kontinentālās Eiropas tiesību loks (romāņu-ģermāņu), anglo-amerikāņu, sociālistiskais tiesību loks, kristietība un islams, Austrumāzijas u.c. tiesību loki. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Vispārējais labums kā tiesību filozofijas kategorija. Noliedzošais un sadalošais taisnīgums. Valsts tiesiskā misija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Izpratne par dabisko tiesību skolu. Pārskats, kas sevī ietver redzamākos šīs skolas filozofus un domātājus. XX gs. tiesību filozofijas aktualitātes. Neopozitīvisms, elitu teorija, eksistenciālisms. Tiesību filozofijas kursa kopsavilkums un galvenās atziņas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Noslēguma referāts – iesniedzams pēdējā lekcijā vai eksāmena dienā elektroniski un papīra formātā plaģiātisma pārbaudei (referāta apjoms 10 – 15 lapas, citāti nepārsniedz ¼ daļu no darba kopējā apjoma, referāts izstrādāts, ievērojot RSU darbu noformēšanas prasības, izmantoti ārvalstu un nacionālie avoti). Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Referāts tiek vērtēts 10 ballu sistēmā. Galvenie vērtēšanas kritēriji: 1) tēmas aktualitāte, izvēles pamatojums (max. 3 balles); 2) autora argumentēšanas prasme (max. 3 balles); 3) secinājumi, izmantotie informācijas avoti (max. 3 balles); 4) noformējums, atbilstoši RSU prasībām (1 balle). Eksāmens. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | "Tiesību filozofijas" kursa apguves rezultātā studējošais būs guvis pamatzināšanas par tiesību rašanos tiesību filozofijas kontekstā, spēs izskaidrot ar padziļinātu izpratni tiesību filozofijas aptverošos būtiskākos jēdzienus, kā arī būs guvis zināšanas kā senatni sasaistīt ar mūsdienām, veidojot likumsakarības. Students būs guvis zināšanas, kā kritiski vērtēt laikmetu griezumā uzkrāto informāciju, kā atlasīt būtisko un lietderīgo. | ||||||||
Prasmes: | Studējošais, apgūstot studiju kursu "Tiesību filozofija", iegūtās zināšanas varēs sekmīgi izmantot turpmākajā profesionālajā darbībā, problēmjautājumus risināt ar izpratni, tos skatot gan no filozofiska, gan tiesību aspekta, līdz ar to studējošais būs apguvis prasmi secīgi risināt problēmas no atšķirīgiem skatpunktiem. Studējošais būs apguvis spēju strukturēt savu mācību procesu, pieņemt neordinārus lēmumus, tos zinātiski pamatojot, aizstāvēt savu viedokli kā savas jomas profesijas pārstāvju vidū, tā arī citviet. Studējošais kursa ietvaros attīstīs prasmi strādāt ne tikai individuāli, bet arī komandas darbā, kur jāsaskaras ar atšķirīgiem uzskatiem un viedokļiem par valdošajiem procesiem sabiedrībā. | ||||||||
Kompetences: | Studējošais kursa noslēgumā būs kompetents sniegt argumentētu viedokli jautājumos, kas skar tiesību filozofiju. Spēs izvērtēt sava profesionālā ieguldījuma ietekmi uz tiesību filozofiju kā tiesību nozari. Studējošā iegūtās zināšanas tiesību filozofijā būs kā pamats, lai attīstītu tiesību filozofijas izpratni mūsdienās. Studējošais spēs patstāvīgi turpmāk veikt informācijas apkopošanu un tās analīzi, saistot to ar tiesību filozofijas virzienu. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Cipeliuss R. Tiesību būtība. Juridiskai izglītībai un praksei. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2001. | ||||||||
2 | Horns N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā // Likums un tiesības. – 1999. Nr.1.-4.;2000. Nr.1.-8. | ||||||||
3 | Lejiņš P., Šulcs L. Tiesību filozofija. Rīga, 1938 | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: Ratio iuris, 2005 | ||||||||
2 | Broks J. Tiesību filosofija. –Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2004. | ||||||||
3 | Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. | ||||||||
4 | Krastiņš I. Tiesību Doktrīnas. – Rīga: LU, 1996 | ||||||||
5 | Šulcs L. Dabisko tiesību evolūcija. Tiesību ministrijas vēstnesis. – Nr.5/6, 1934 | ||||||||
6 | Meļķisis E. Attīstības tendences dažādos tiesību teorijas un prakses jautājumos. – Rīga: Latvijas Universitāte, 2000. | ||||||||
7 | Osipova S. Tiesību socioloģija kā juridiskā zinātne un tās ģenēze. // Juridiskā zinātne. Latvijas Universitātes raksti Nr.703. Rīga: LU, 2006 | ||||||||
8 | Platons. Valsts. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2001; | ||||||||
9 | Aristotelis. Nikomaha ētika. Pagātnes domātāju darbi. –Rīga: Zvaigzne, 1985 | ||||||||
10 | Domas par antīko filozofiju. – Rīga: Avots, 1990. | ||||||||
11 | Kants I. Prolegomeni. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1990 | ||||||||
12 | Sūlcs L. Tiesību idejas un dabisko tiesību problēmas Kanta tiesību teorijā. – Rīga: Valters un Rapa, 1939 | ||||||||
13 | Dāle P. Imanuels Kants. – Rīga: Valters un Rapa. 1936. | ||||||||
14 | Bēkons F. Jaunais orgānus. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1989 | ||||||||
15 | Vedins I. Likuma ontoloģija. // Raksti Nr.8 – Rīga: Policijas akadēmija, 2001 | ||||||||
16 | Fihte J.G. Cilvēka būtība. Par cilvēka lielumu. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvaigzne, 1989 | ||||||||
17 | Bandēns G. Leģisms – senās Ķīnas valsts pārvaldes doktrīnas //Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas. – Rīga: LU, 1997 | ||||||||
18 | Levits E. Par līdztiesību likuma un tiesas priekšā, un diskriminācijas aizliegumu. Par Satversmes 91.pantu. // portāls politika.lv -19.10.2004. | ||||||||
19 | Fuko M. Uzraudzīt un sodīt. – Rīga: Omnia mea, 2001. | ||||||||
20 | Boazs D. Pasaules filozofiskā doma labklājības meklējumos. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006.. | ||||||||
21 | Freibahs L. Kristietības būtība. Nākotnes filozofijas pamati. Pagātnes domātāju darbi. 2.papildizdevums. – Rīga: Zvaigzne, 1991 | ||||||||
22 | Šarls Luijs de Monteksjē, Persiešu vēstules. Pagātnes domātāju darbi. – Rīga: Zvagzne, 1990 | ||||||||
23 | Osipova S. Musulmaņu tiesību vēsture viduslaikos. – Rīga: LU, 2001 | ||||||||
24 | Razs Dž. Brīvības morāle. – Rīga: Sorosa fonds Latvija, 2001 | ||||||||
25 | Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004 | ||||||||
26 | Makjavelli N. Valdnieks. – Rīga: Tapals, 2007 | ||||||||
27 | Ārvalstu: | ||||||||
28 | Shaklee I. N. Law and Politics//legism. - Cambridge: Hardvard University Press, 1986 | ||||||||
29 | Eisenberg M.A. The Nature of the common law. – England: [b.v.], 1998 | ||||||||
30 | Feinberg J. Philosophy of Law. 6th ed. – Wadsworth: [b.i.],2000 | ||||||||
31 | Zippelius R. . Rechtsphilosophie. 4.Auflag.Munchen: Verlag C.H.Beck, 2003 | ||||||||
32 | Dworkin R. Taking Rights Seriously. –London: Duckworth, 1978 | ||||||||
33 | Frederik G. Kempin, Jr.Historical Introduction to Anglo – American Law. – St.Paul: Back’s Law dictionary, - 1998 | ||||||||
34 | Ackermann B.A. Social Justice in the Liberal State. – London: Yale University press, 1980 | ||||||||
35 | Adams D.M. Philosophical problems in the Law; 3rd edition. – Canada: Wadsworth, 1999 | ||||||||
36 | Professional Responsibility and regulation. Deborah L. Rhode, Geoffrey C. Hazard, Foundation Press, NY, 2002 | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, http://likumi.lv/doc.php?id=43859 | ||||||||
2 | Neimane I. Īpašuma tiesības kā cilvēka pamattiesības // portāls politika.lv, 09.05.2005., http://providus.lv/article/ipasuma-tiesibas-ka-cilveka-pama… | ||||||||
3 | Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, http://likumi.lv/doc.php?id=43859 | ||||||||
4 | What are human rights? http://www.ohchr.org/EN/Issues/Pages/WhatareHumanRights.aspx | ||||||||
5 | http://www.legalethics.com/ | ||||||||
6 | http://www.findlaw.com/01topics/14ethics/index.html | ||||||||
7 | http://www.ethicsandlawyering.com/index.htm | ||||||||
8 | http://www.freivogelonconflicts.com/index.htm |