.
Kino vēsture un teorija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:3.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:25:58
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KF_011 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Dita Rietuma | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Bakalaura izglītība sociālajās zinātnēs. | ||||||||
| Mērķis: | Iepazīstināt studentus ar nozīmīgākajiem pasaules kinomākslas vēstures posmiem, to attīstību un stilistiskajiem strāvojumiem. Padziļināt izpratni par mūsdienu komunikācijas un mediju vēsturi, kā arī to nozīmi Eiropas kultūras attīstības kontekstā. Radīt prasmes orientēties audiovizuālā medija – kino – izteiksmes līdzekļos, attīstīt studējošo izpratni par kino valodas uzbūves principiem, kā arī kino valodas ietekmi uz mūsdienu audiovizuālās komunikācijas telpu. Akcentēt izpratni par kino valodas atšķirībām ASV un Eiropas kino kultūras un industrijas kontekstā. Iezīmēt Eiropas kino tendenču atšķirību no ASV kino industrijas. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | 21.gs. Māksla vai industrija? Kino digitālajā laikmetā. Filmu ražošanas un izplatīšanas pamatprincipi mūsdienās. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | 21.gs. Pamattendences – Eiropas un ASV kino ražošanas sistēmas un to atšķirība. Finansēšanas avoti. Filmu pārpilnības fenomens. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Filmu izplatīšanas kanāli un auditorijas. Kāpēc auditorija skatās to, ko tā skatās? Kur tā skatās? | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Klasiskās kino valodas attīstība. Holivudas klasiskais stils. No pirmsākumiem līdz mūsdienām. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Žanru nozīme Holivudas klasiskā stila attīstībā. Žanri ASV un Eiropas kino praksē. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | 20.gs. Eiropas kino pamatprincipi. Modernisma tradīcija. Modernisma pirmais vilnis. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | 20.gs. Eiropas kino pamatprincipi. Modernisma tradīcija. Modernisma otrais vilnis. Autorkino. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | 20.-21. gs. Mūsdienu autorkino attīstības tendences. Festivālu nozīme autorkino attīstībā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | 20.-21. gs. Eiropas kino raksturīgā modernisma ietekmes ASV kino dažādos periodos. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Kino veidi: Dokumentālā kino uzbūves pamatprincipi un galvenie attīstības periodi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Audiovizuālo darbu – filmu analīze, atbilstoši apgūtajam teorētiskajam materiālam (filmu nosaukumi tiks aktualizēti). Kursa ietvaros, jāsagatavo divi semināra darbi – audiovizuālo darbu analīze, kas jāprezentē nodarbības laikā un jāiesniedz e-studijās. Kursa finālā – eksāmena darbs, patstāvīgi veikts pētījums par kursa laikā apgūto vielu – noteiktu posmu kino nozares attīstībā, veicot konkrētu audiovizuālo darbu analīzi (filmu nosaukumi tiks aktualizēti). Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Prasības kopsavilkumiem un semināriem: Semināra rakstu darbā studentam jādemonstrē sava izpratne par doto materiālu, iekļaujot arī analīzi, vērtējumu, salīdzinājumu ar citām zināšanām. Semināru apmeklējums un prezentāciju sagatavošana semināriem ir obligāta. Lekciju un semināru laikā var tikt uzdoti nelieli uzdevumi, piemēram, studentiem patstāvīgi jāatrod piemēri par lekcijas tēmu. Students netiek pielaists pie eksāmena kārtošanas, ja viņam/viņai ir vairāk nekā viens neapmeklēts vai neieskaitīts seminārs (slimības vai citi ārkārtas gadījumi tiek izskatīti individuāli, laikus informējot par problēmām pirms gala pārbaudījuma). Semināru atstrāde iespējama tikai pirms eksāmena pasniedzēja konsultāciju laikā, atstrādāt var tikai attaisnotu iemeslu dēļ kavētus seminārus. Gala atzīmi veidos visu atzīmju summa. Zināšanas tiks vērtētas 10 ballu sistēmā. Semināru nodarbības tiks organizētas kā diskusija – domu apmaiņa, kuras mērķis ir mācīt domāt par kino medija attīstību. Lekciju un vieslekciju apmeklēšana – 20%. Semināru apmeklētība un līdzdalība semināros (aktivitāte, semināru rakstu darbi un atbilžu kvalitāte) – 30%. Eksāmens – 50%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti: • atpazīs un izpratīs kinomākslas attīstības galvenos posmus un stilistiskos virzienus. • orientēsies Eiropas un ASV kinokultūras atšķirībās – gan filmu ražošanas, gan māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kino valodas elementu aspektā. • pratīs raksturot kinomākslas būtiskākos virzienus, kā arī teorētiskās analīzes pieejas. • izpratīs kino valodas uzbūves principus un to izmantojumu dažādos laika posmos un dažādu nacionālo skolu tradīcijās. | ||||||||
| Prasmes: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši: • prasmi analizēt kino autoru darbus un kinomākslas paraugus, atpazīt dažādas kinomākslas tendences. • iemaņas interpretēt kinomākslas ietekmi uz sabiedrības komunikāciju. • prasmi novērtēt kinomākslas elementu ietekmi uz mūsdienu masu medijiem. | ||||||||
| Kompetences: | Sekmīgas studiju kursa apguves rezultātā studenti būs ieguvuši kompetenci: • orientēties dažādu laika periodu audiovizuālos darbos – filmās. • orientēties Eiropas un ASV kino kultūras atšķirībās. • atpazīt un analizēt atšķirīgu kino valodas elementu izmantojumu. • orientēties klasiskos un modernisma tradīcijā balstītos kino valodas principos. • saskatīt mūsdienu audiovizuālās kultūras saikni ar būtiskiem kinomākslas attīstības posmiem, un dažādos laika posmos veiktajiem teorētiskajiem un praktiskajiem sasniegumiem. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Sklar, Robert. Film. An International History of the Medium. Themes and Hudson: London, 1993. | ||||||||
| 2 | Neimes, Jil (edited by). An Introduction to Film Studies. Routledge: New York, 1996. | ||||||||
| 3 | Bordwell, David, Thompson, Kristin. Film Art. An Introduction. McGraw-Hill, Inc. 1993. | ||||||||
| 4 | Abrams, Nathan, Ian Bell, Udris, Jan. Studying Film. Oxford University Press: New York., 2001. | ||||||||
| 5 | Villarejo, Ami. Film Studies. The Basic. Routledge, 2007. | ||||||||
| 6 | Bordvels, Deivids, Tompsone, Kristīne. Kinomāksla. Ievads. Nacionālais Kino centrs: Rīga, 2018. | ||||||||
| 7 | Rietuma, Dita, Naumanis, Normunds. 500 visu laiku filmu filmas. Dienas grāmata: Rīga, 2015. | ||||||||
| 8 | Autoru kolektīvs. The History of World Cinema. The Definitive History of Cinema Worlswide. Oxfords University Press: New York, 1996. | ||||||||
| 9 | Neimes, Jil (edited by). An Introduction to Film Studies. Routledge: New York, 1996. | ||||||||
| 10 | Kovacs Andras Balint, Screening Modernisms. European Art Cinema, 1950-1980. The University of Chicago Press. 2007. | ||||||||
| 11 | Bordwell, David, Staiger Janet, Thompson, Kristin. The Classical Hollywood Cinema. Film Style&Mode of Production 1960. Columbia University Press: New York, 1985. | ||||||||
| 12 | Arijon, Daniel. Grammar of Film Language, Silman-Jmaes Press: Los Angeles, 1976. | ||||||||
| 13 | Pērkone, Inga. Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās. Neputns: Rīga, 2013. | ||||||||
| 14 | Autoru kolektīvs. Rolanda Kalniņa telpa. Neputns: Rīga, 2018. | ||||||||
| 15 | Willis, Holly. New Digital Cinema. Wallflower: London, New York, 2005. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | Deivida Bordvela blogs. | ||||||||
| 2 | Filma Doktora Kaligari kabinets/Das Kabinet der doktor Kaligari, rež. Roberts Vīne/Robert Wiene, 1922. | ||||||||
| 3 | Filma Metropole/Metropolis, rež.Frics Langs, Fritz Lang, 1926. | ||||||||
| 4 | Filma Andalūzijas suns/Un Chien Andalou, rež. Luiss Bunjuels, Salvadors Dalī/Luis Bunuel, Salvador Dali, 1929 | ||||||||
| 5 | Filma Kasablanka/Casablanca, rež. Maikls Kērtics/Michael Curtiz, 1941. | ||||||||
| 6 | Filma Pilsonis Keins/Citizen Kane, Orson Welles, 1941. | ||||||||
| 7 | Filma La Dolce Vita (1960), rež. Federiko Fellīni/Federiko Fellini. | ||||||||
| 8 | Filma 8 ½ (1963), rež. Federiko Fellīni/Federiko Fellini. | ||||||||
| 9 | Filma Amarcord (1973, ) rež. Federiko Fellīni/Federiko Fellini. | ||||||||
| 10 | Filma Nakts/La notte (1961), rež. Mikelandželo Antonioni/Mikelangelo Antonioni. | ||||||||
| 11 | Filma Līdz pēdējam elpas vilcienam/Breathless (1960), rež. Jean Luc Godard/Žans Liks Godārs. | ||||||||
| 12 | Filma Blow-up (1966), rež. Mikelandželo Antonioni/Mikelangelo Antonioni. | ||||||||
| 13 | Filma Lēdija ezerā/Lady in A Lake (1947), rež. Roberts Montgomerijs/Robert Montgomery. | ||||||||
| 14 | Filma Sanseta bulvāris/Sunset Boulvard (1950), rež. Billijs Vailders/Billy Wilder. | ||||||||
| 15 | Filma Nakts/La notte (1961), rež. Mikelandželo Antonioni/Mikelangelo Antonioni. | ||||||||
| 16 | Filma Līdz pēdējam elpas vilcienam/Breathless (1960), rež. Jean Luc Godard/Žans Liks Godārs. | ||||||||
| 17 | Filma Weekend (1967), rež. Jean Luc Godard/Žans Liks Godārs. | ||||||||
| 18 | Filma Trakais Pjēro/Pierrot le Fou (1965), rež. Jean Luc Godard/Žans Liks Godārs. | ||||||||
| 19 | Filma 400 sitieni/The 400 Blows (1959), rež. François Truffaut/Fransuā Trifo. | ||||||||
| 20 | Filma Pērn Marienbādē/Last Year at Marienbad (1961), rež. Alain Resnais/Alēns Renē. | ||||||||
| 21 | Filma Zemeņu lauks/Wild Strawberries (1957), rež. Ingmars Bergmans/Ingmar Bergman. | ||||||||
| 22 | Filma Persona/Persona (1966), rež. Ingmars Bergmans/Ingmar Bergman. | ||||||||
| 23 | Filma Rozmarijas bērns/Rosemary's Baby (1968), rež. Romans Polaņskis/Roman Polanski. | ||||||||
| 24 | Filma Četri balti krekli/Elpojiet dziļi (1967) un Piejūras klimats (1974), rež. Rolands Kalniņš. | ||||||||
| 25 | Filma Cīņas klubs/Fight Club (1999), rež. Deivids Finčers/David Fincher. | ||||||||
| 26 | Filma Svinības/Festen/The Celebration (1998), rež. Tomass Vinterbergs/Thomas Winterberg. | ||||||||
| 27 | Filma Telma un Luīze/Thelma and Louise (1991), rež. Ridlijs Skots/Ridley Scott. | ||||||||
