.
20. gadsimta kultūras un komunikācijas procesi Eiropā un Latvijā
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:26:13
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | KSK_129 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Komunikācijas zinātne | Mērķauditorija: | Komunikācijas zinātne | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Deniss Hanovs | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sociālo zinātņu fakultāte | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Dzirciema iela 16, Rīga, szf rsu[pnkts]lv | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 4 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 8 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 20 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 5 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 10 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 16 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Apgūts studiju kurss "Ideju vēsture". | ||||||||
| Mērķis: | Kurss turpina 1. studiju gada tēmas, aptverot laiku no 19. gs. beigām līdz mūsdienām, 21. gs. pirmajai desmitgadei. Kurss ir paredzēts kā teorētisks ievads un debašu iespēja par 20. gs. kultūras procesiem dažādās nozarēs, apvienojot Eiropas un Latvijas sabiedrību attīstības procesus: komunikācijā, mākslā, politikā, izglītībā, sociālajā jomā. Kursa akcents ir likts uz procesu analīzi Eiropas un Latvijas komunikācijas telpā, gan politiskajā diskursā, gan dažādos komunikācijas līdzekļos un jomās, iesk. 20. gs. starpkaru kultūras analīzi un ietekmes uz situāciju Latvijas sabiedrībā. Eiropas 20. gs. kultūras procesu analīze kalpos ne tikai vispārējas humanitāras erudīcijas paplašināšanai, bet kursa mērķis ir arī nodrošināt studējošo zināšanu padziļināšanu jomās, kuras tapa un attīstījās tieši 20. gs kultūras procesu kontekstā. Tas ir svarīgs priekšnoteikums speciālistu kvalifikācijas celšanai sabiedrisko attiecību, multimediju un žurnālistikas nozarēs, vienlaicīgi saglabājot vispārēju humanitāru kultūrkompetenci. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Nacionālisms, nācija Eiropas 19. gs. kultūrā. Ideoloģija. Tradīciju ģenēze opermākslā, glezniecībā un t.s. "performative turn" kultūras analīzē. Latviešu politiskais spektrs. Urbanizācijas procesi Latvijas teritorijā un to atspoguļojums modernisma literatūrā. Ievads kursā. “Garais” 19. gs.? Kad sākas 20. gs.? Procesi politikā, komunikācijā, mākslās. Situācija Baltijas guberņās. Nacionālās kustības krīze un autonomijas formulējumi. Eiropas mākslas attīstības procesu ietekme. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| 2 | 1914. gads: Pirmais pasaules karš (1914. – 1918.) un tā sekas Eiropas kultūras telpā. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā: bēgļu komitejas. Politiskās līdzdalības formas. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 3 | Vecās Eiropas sabrukums: revolūcijas, boļševisms, masu politika un masu kultūras fenomens. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Revolūcija mākslās? Saikne ar 19. gs. pārmaiņām mākslās. Sezana nozīme Eiropas mākslas procesos. 20. gs. sākums. Kubisms, ekspresionisms. Meklējumi tekstā un mūzikā. Dadaisms. Ieskats latviešu mākslas kultūrā 20. gs. sākumā. Mākslinieku apvienību fenomens. Latviešu klasiskais modernisms mākslās. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Starpkaru posma diktatūras: fašisms, nacisms, staļinisms. Indivīds pret sistēmu. Politiskā terora fenomens. Autoritārisma kultūra Latvijā: mediju politika, svētku kultūra, K. Ulmaņa politiskais tēls, tā konstruēšanas līdzekļi saiknē ar Rietumeiropas nedemokratiskām kultūrām. Transferi un hibridizācijas procesi. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 6 | Politiskā ienaidnieka fenomens starpkaru laika Eiropā. Antisemītisms Eiropā un Latvijā. Okupācija 1940. – 1941. Holokausts. II Pasaules karš Latvijā. Paredzēta vieslekcija: deportāciju liecinieki, darbs ar CD vēstulēm no frontes. Diskusija. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Nacionālisms, nācija Eiropas 19. gs. kultūrā. Ideoloģija. Tradīciju ģenēze opermākslā, glezniecībā un t.s. "performative turn" kultūras analīzē. Latviešu politiskais spektrs. Urbanizācijas procesi Latvijas teritorijā un to atspoguļojums modernisma literatūrā. Ievads kursā. “Garais” 19. gs.? Kad sākas 20. gs.? Procesi politikā, komunikācijā, mākslās. Situācija Baltijas guberņās. Nacionālās kustības krīze un autonomijas formulējumi. Eiropas mākslas attīstības procesu ietekme. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | 1914. gads: Pirmais pasaules karš (1914. – 1918.) un tā sekas Eiropas kultūras telpā. Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā: bēgļu komitejas. Politiskās līdzdalības formas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Vecās Eiropas sabrukums: revolūcijas, boļševisms, masu politika un masu kultūras fenomens. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Revolūcija mākslās? Saikne ar 19. gs. pārmaiņām mākslās. Sezana nozīme Eiropas mākslas procesos. 20. gs. sākums. Kubisms, ekspresionisms. Meklējumi tekstā un mūzikā. Dadaisms. Ieskats latviešu mākslas kultūrā 20. gs. sākumā. Mākslinieku apvienību fenomens. Latviešu klasiskais modernisms mākslās. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||||
| 5 | Starpkaru posma diktatūras: fašisms, nacisms, staļinisms. Indivīds pret sistēmu. Politiskā terora fenomens. Autoritārisma kultūra Latvijā: mediju politika, svētku kultūra, K. Ulmaņa politiskais tēls, tā konstruēšanas līdzekļi saiknē ar Rietumeiropas nedemokratiskām kultūrām. Transferi un hibridizācijas procesi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Politiskā ienaidnieka fenomens starpkaru laika Eiropā. Antisemītisms Eiropā un Latvijā. Okupācija 1940. – 1941. Holokausts. II Pasaules karš Latvijā. Paredzēta vieslekcija: deportāciju liecinieki, darbs ar CD vēstulēm no frontes. Diskusija. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | 4 nodarbību literatūras apkopojums/eseja par kursa nodarbību literatūru (pēc Jūsu izvēles). Minimālais kopsavilkuma apjoms bez titullapas – 2 llp. datordrukā, (1. lpp. – min. 1800 zīmes ar atstarpēm, 12 burtu izmērs, tikai Times New Roman, atstarpe starp rindām – 1,5). Uz titullapas jāatzīmē kādas nodarbības kopsavilkums tas ir, literatūra un grupas numurs.). + 2 ekspedīcijas: 1) par 16. marta leģionāru piemiņas dienas gājienu; 2) par 9. maija piemiņas pasākumu pie padomju karavīru pieminekļa Minimālais analīzes apjoms katrai ekspedīcijai bez titullapas – 5. lpp. datordrukā, (1. lpp. – min. 1800 zīmes ar atstarpēm, 12 burtu izmērs, tikai Times New Roman, atstarpe starp rindām – 1,5). + referāts par kādu no 20. gs. daiļliteratūras analīzi sakarā ar 20. gs. notikumiem un procesiem (skat. literatūras sarakstu kursa apraksta noslēgumā). Referāta minimālais analīzes apjoms bez titullapas – 8. lpp. datordrukā, (1. lpp. – min. 1800 zīmes ar atstarpēm, 12 burtu izmērs, tikai Times New Roman, atstarpe starp rindām – 1,5). | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Gala atzīmi (10 ballu sistēmā) veidos vērtējumi par: a. lekciju un semināru apmeklējumu – 5% b. aktivitāti un atbilžu kvalitāti semināros – 15% c. atzīmēm par kopsavilkumiem un esejām – 30% d. referātu – 15% e. eksāmena darbu – 35% | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Iegūtas zināšanas par Eiropas un Latviju ideju vēstures attīstību 20. gadsimtā, izcilākiem kultūrpolitikas pārstāvjiem, māksliniekiem un literātiem, kā arī mediju ekspertiem, tehnoloģisko attīstību, filozofiskiem un politiskiem diskursiem 20. gs. sabiedrībā gan Latvijā, gan Rietumeiropā. | ||||||||
| Prasmes: | Kritiski analizēt dažādu laikmetu pamattekstus Eiropas un Latvijas kultūrā. | ||||||||
| Kompetences: | Veidot dialogu un prezentācijas par kursa tēmām, argumentēt, veidot patstāvīgus kritiskus darbus. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Osmond J., Cimdina A. (ed.). Power and Culture. Identity, Ideology, Representation. Pisa: Pisa University, 2007. | ||||||||
| 2 | Said E. Kultur und Imperialismus. Einbildungskraft und Politik im Zeitalter der Macht. – Frankfurt am Main: Fischer Verlag, 1994. | ||||||||
| 3 | Wagner T., Hassan N. Consuming culture in the long 19th century.– Lexington books, 2007. | ||||||||
| 4 | Urbach K. (ed.) European Aristocracies and the radical right. 1918.–1939. Oxford University Press: Oxford, 2007. | ||||||||
| 5 | Wasson E. Aristocracy and the Modern World. - Palgrave Macmillan, 2006. | ||||||||
| 6 | Waugh E. Brideshead Revisited. The Sacred and Profane Memories of Captain Charles Ryder. - Boston: Little Brown and Company, 1945 | ||||||||
| 7 | Worsthorne P. Democracy needs Aristocracy.- London: Harper Perennial, 2005 | ||||||||
| 8 | Zweig S. Glanz und Schatten über Europa. In: Die Welt von gestern. Erinnerungen eines Europäers. – Frankfurt am Main: Fischer, 2000 | ||||||||
| 9 | Rendle M. Family, Kinship and Revolution: The Russian Nobility, 1917-23. // Family and Community History, Vol.8./1, May 2005 | ||||||||
| 10 | Шаховская, З. Таков мой век. Москва: Русский путь, 2008 | ||||||||
| 11 | Юсупов Ф. Мемуары. Москва: Захаров, 2000 | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | - | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | - | ||||||||
