.
Bioloģija un medicīnas ģenētika
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:18.08.2020 17:13:26
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | LF_197 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Veselības aprūpe | Mērķauditorija: | Māszinības | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Madara Auzenbaha | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | RSU Liepājas filiāle | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Liepāja, Riņķu iela 24/26, lfrsu[pnkts]lv, lfrsu[pnkts]lv, +371 63442118, +371 63442119, +371 63484632 | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 8 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 16 | ||||
Nodarbības (skaits) | 8 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 16 | ||||
Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Vispārīgajā bioloģijā, atbilstoši vidusskolas mācību programmai. | ||||||||
Mērķis: | Iegūt zināšanas par cilvēku kā vienotu sistēmu, par ģenētisko procesu lomu veselības saglabāšanā un vielmaiņas slimību attīstībā, teratogēno ārējās vides faktoru iedarbību embrioģenēzē, apgūt zināšanas par parazītu lomu slimību attīstībā, veidojot pamatu specializētākām medicīnas studijām, kā arī iegūt nepieciešamās prasmes šo zināšanu izmantošanā. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Cilvēka bioloģijas priekšmets. Dzīvības formu daudzveidība. Dzīvo organismu šūnas uzbūve. Šūnu teorija. Prokarioti, eikarioti. Bioloģiskās membrānas. Plazmatiskās membrānas struktūra, funkcijas. Vielu transports cauri membrānai. Šūnu komunikācija. Membrānu defekti kā cilvēka slimību cēlonis. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Citoplazma, tās sastāvdaļas. Hialoplazma. Ieslēgumi. Organoīdi, to uzbūve un funkcijas. Organoīdu struktūras un funkciju traucējumi – organisma patoloģiju cēlonis. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Šūnas kodols, tā sastāvdaļas. Hromatīna veidi. Hromosomas. Cilvēka kariotips. Šūnas dzīves cikls, tā regulācija un kontrole. Šūnas dalīšanās veidi. Mitoze. Šūnu dalīšanas traucējumi. Šūnu nāve. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Mejoze. Gametoģenēze. Gametoģenēzes traucējumi. Apaugļošanās un implantācija. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Iedzimtības molekulārais pamats. Nukleīnskābes, to uzbūve, funkcijas. Gēns kā hereditātes pamatvienība. Cilvēka genoma raksturojums. DNS replikācija. Transkripcija. Translācija. Ģenētiskais kods. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
6 | Cilvēka ģenētika. Ģenētikas metodes. Pazīmju iedzimšanas galvenās likumsakarības. Mendelējošas pazīmes. Pazīmju iedzimšanas galvenās likumsakarības. Gēnu mijiedarbības veidi, to nozīme cilvēka ģenētikā. Gēnu saistība. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
7 | Pazīmju iedzimšanas galvenie tipi. Dažādu iedzimšanas tipu analīze. Monogēnie iedzimšanas tipi. Cilvēka pazīmes, iedzimtās anomālijas piemēri. Multifaktoriālais iedzimšanas tips. Mitohondriālais iedzimšanas tips. Ģenētiskās patoloģijas nozīmīgums klīniskā praksē. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
8 | Mainība. Fenotipiskā un genotipiskā mainība. Mutācijas, to veidi. Hromosomu struktūras un skaita izmaiņas, to klīniskās sekas. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
9 | Gaismas mikroskopa uzbūve, darbs ar to. Dzīvo organismu daudzveidība. Prokarioti. Eikarioti. Mikropreparātu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
10 | Transports caur plazmatisko membrānu. Laboratorijas darbs: šūnas osmotiskās īpašības. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
11 | Šūnas kodola uzbūve. Šūnu dalīšanās veidi. Mitoze. Amitoze. Šūnu nāve. Mikropreparātu analīze. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
12 | Šūnu dalīšanās veidi. Mejoze. Gametoģenēze. Mikropreparātu analīze. Interaktīvie uzdevumi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
13 | Kolokvijs: šūnu bioloģijā. Hereditātes molekulārais pamats. Nukleīnskābes. DNS replikācija. Transkripcija, translācija. Ģenētiskais kods. Klīnisko gadījumu uzdevumi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
14 | Dominants un recesīvs pārmantošanās veids, uzdevumi, kas balstīti uz Mendeļa likumiem un gēnu saistību. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
15 | Ciltskoku analīze. Ar iedzimšanas tipiem saistītie klīniski-ģenētiskie uzdevumi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
16 | Kolokvijs: ģenētikā. Mājas darbs: ciltskoku analizēšanas prezentācijas. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Studiju kursa laikā studenti patstāvīgi veic laboratorijas darbus, pēc protokola – vienkāršu mikropreparātu sagatavošana, piemēram, mata, sīpola preparāts, osmoze augu un dzīvnieku šūnās. | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Tiek vērtēta studentu līdzdalība nodarbībās un metodikas ievērošana laboratorijas darbos; iknedēļas teorētisko zināšanu pārbaude, prasme skaidrot praktiskajos darbos iegūtos rezultātus, izdarīt atbilstoši iegūtajiem rezultātiem secinājumus. Studentu zināšanas un prasmes tiek vērtētas 2 kolokvijos 1. semestrī: – 1. kolokvijs – šūnu bioloģijā – 2. kolokvijs – medicīniskajā ģenētikā. Studiju kursa noslēgumā pārbaudījuma veids – daudzatbilžu jautājumi, ja studentam kursa laikā kolokvijos vidējais vērtējums augstāks par 7 ballēm, kolokviju rezultāti tiek pielīdzināti eksāmenam. | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Studenti analizē dažādu eikariotu šūnas uzbūves atbilstību tās funkcijām; pamato saistību starp šūnas struktūru un abnormālību funkciju lomu cilvēka patoloģijā; salīdzina mitozē un mejozē notiekošos procesus; zina ģenētikas galvenās likumsakarības; novērtē Mendeļa eksperimentu nozīmi ģenētikas attīstībā; salīdzina monohibrīdiskās, dihibrīdiskās, polihibrīdiskās un analizējošās krustošanas rezultātus; skaidro DNS replikāciju, transkripciju, translāciju; zina hromosomālās patoloģijas, to rašanās iemeslus, klasificē ģenētisko pazīmju un patoloģiju iedzimšanas tipus; pamato savu viedokli, analizējot konkrētās situācijas par cilvēka pazīmju pārmantošanu; izskaidro Latvijā biežāk sastopamo parazītu morfoloģiju, invadēšanās iespējas, dzīves ciklu, patogenitāti un simptomus, lokalizāciju cilvēka organismā, diagnozes noteikšanas veidu un iesaka profilaksi; lieto lekcijā un nodarbībā apskatītos bioloģijas jēdzienus un terminus. | ||||||||
Prasmes: | Studenti lieto gaismas mikroskopu, sagatavo vienkāršus mikropreparātus, identificē biežāk sastopamos parazītus; atpazīst dažādas eikariotu šūnas, dažādu tipu metafāzes hromosomas, politēnās hromosomas; skaidro struktūru uzbūves saistību ar funkcijām; grafiski attēlo mitozes un mejozes fāzes un skaidro notiekošos procesus; veido ooģenēzes un spermatoģenēzes shēmas; sastāda un analizē dažādu iedzimšanas tipu ciltskokus; izdala DNS no augu šūnām; klasificē mainības un mutāciju veidus; diskutē par gēnu, hromosomu, genoma mutāciju rašanās mehānismiem; risina vienkāršus ģenētikas un molekulārās bioloģijas uzdevumus. | ||||||||
Kompetences: | Studenti analizē situācijas medicīniskajā parazitoloģijā, ģenētikā. Novērtē organoīdu nozīmīgumu audu, orgānu un organisma funkcionēšanā. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Lekciju materiāls | ||||||||
2 | Nagle E. Bioloģija vidusskolai – 2008. | ||||||||
3 | Krūmiņa A. Eikariotu šūnu bioloģija : citoloģiskie, molekulāri bioloģiskie un ģenētiskie aspekti | ||||||||
4 | Balodis V. un citi Rokasgrāmata bioloģijā - 2015. | ||||||||
5 | L.Zinčenko un citi Medicīniskā parazitoloģija - 2015. | ||||||||
6 | Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell Biology. – Elsevier Science (USA), 2004. – 789 p. | ||||||||
7 | 57 Turnpenny P. D., Ellard S. – Emery’s Elements of Medical Genetics, 14th edition, Elsevier, Churchill Livingstone, 2010. | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Selga Tūrs. Šūnu bioloģija. LU akadēmiskais apgāds. 2007.- 342 lpp. | ||||||||
2 | Groma V. Šūna : uzbūve, funkcijas, molekulārie pamati - 2012. | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | www.ncbi.nlm.nih.gov | ||||||||
2 | http://pathmicro.med.sc.edu/book/parasit-sta.htm |