.
Filozofija un ētika
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:10.06.2020 15:42:51
Par studiju kursu | |||||||||
Kursa kods: | LUSDK_211 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
Zinātnes nozare: | Filozofija; Ētika | Mērķauditorija: | Rehabilitācija; Medicīnas pakalpojumi | ||||||
Studiju kursa vadītājs | |||||||||
Kursa vadītājs: | Helmuts Caune | ||||||||
Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
Struktūrvienība: | Labklājības un sociālā darba katedra | ||||||||
Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
Kontaktinformācija: | Rīga, Anniņmuižas bulvāris 26a, socdkrsu[pnkts]lv, +371 67061575 | ||||||||
Studiju kursa plānojums | |||||||||
Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 5 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 4 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 20 | ||||
Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
Kopā kontaktstundas | 24 | ||||||||
Studiju kursa apraksts | |||||||||
Priekšzināšanas: | Nav nepieciešamas. | ||||||||
Mērķis: | Sniegt studentiem sistematizētu priekšstatu un pamatzināšanas par filozofiskās domas vēsturisko attīstību pasaulē un Latvijā. Attīstīt patstāvīgas domāšanas prasmes, spējas un drošību katram studentam iegūt savu pārliecību par pasauli kopumā un savu vietu kā indivīdam tajā. Iepazīstināt studentus ar galvenajiem filozofijas virzieniem, kategorijām, konceptiem, teorijām, kā arī pagātnes un tagadnes filozofu portretiem. Savukārt, Ētikas apguvē (kā praktiskā filozofija) veidot studentos pamatzināšanas un izpratni par ētikas, morāles un tikumības vietu un lomu sabiedrībā, vēsturisko attīstību pasaulē un Latvijā, kā arī to nozīmi personības veidošanā un izaugsmē. Attīstīt prasmes analizēt un risināt sarežģītas konflikta situācijas cilvēku attiecībās, sniegt zināšanas par ētiku valsts pārvaldē un citās jomās. Studenti tiek iepazīstināti ar zinātnisko pētījumu ētiku – kā medicīnas jomā, tā arī pārējās nozarēs, kas skar modernās tehnoloģijas un cilvēka izpēti. | ||||||||
Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Filozofijas jēdziens, raksturojums un pamatjautājumi: izziņas forma par pasauli un citiem procesiem; cilvēka prātniecība par dabas, sabiedrības, domāšanas un atziņas procesiem un principiem; dzīves uzskats un diskusija (intelektuāla darbība); galvenie filozofijas pamatjautājumi (kas ir cilvēks, lietu izcelšanās, būtība, prāts, domāšana, loģika, taisnība, tiesības, tikums, aksioloģija, gnozeoloģija, ontoloģija, u.c.). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Diskusija: filozofijas galvenie pamatjautājumi: no grieķu valodas „phileo” (mīlēt) un „sophia” (gudrība) – „mīlestība uz gudrību”; kas ir gudrība, kādas ir tās izpausmes un citi aspekti; kādas ir izziņas formas par pasauli un citiem procesiem. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Filozofijas tradīcijas pirmsākumi un attīstība, Antīkā filozofija, Grieķu klasiskā filozofija, Senās Romas filozofija, Seno Austrumu filozofija: Indija, Ķīna, Japāna, arābu filozofi. Baznīcas un reliģijas loma viduslaiku periodā no 5. gs. līdz 15. gs. sākumam. Baznīcas politiskā un reliģiskā vara, inkvizīcija. Galvenie viduslaiku filozofijas pārstāvji. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
4 | Clvēka prātniecība par dabas, sabiedrības, domāšanas un atziņas procesiem un principiem; dzīves uzskats un diskusija (intelektuāla darbība); lietu izcelšanās, būtība, prāts, domāšana, loģika, taisnība, tiesības, tikums; aksioloģija, gnozeoloģija, ontoloģija un citi aspekti. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
5 | Renesanses laikmeta filozofija: Ievērojamākie pārstāvji tiesību filozofijā, zinātnē, reliģijas filozofijā un literatūrā. Renesanses laikmeta ietekme un nozīme uz filozofijas un sabiedrības attīstības procesiem. Jauno laiku filozofija: Apgaismības laikmeta filozofija, Empīrisms un Racionālisms un šo virzienu galvenie pārstāvji. Vācu klasiskā filozofija un tās ievērojamākie pārstāvji. Klasiskās vācu filozofijas iespaids uz filozofijas turpmāko attīstību un tās lomu Eiropas politiskajos procesos. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
6 | Dzīves filozofija. Eksistenciālisms. Dzīves jēgas un eksistences meklējumi. Nozīmīgākie Eksistenciālisma pārstāvji un viņu filozofiskā doma. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
7 | 20. gadsimta filozofija. Zigmunds Freids (Freud 1856-1939): psihoanalīzes koncepcijas radītājs; Karls Gustavs Jungs (1875-1961): analītiskās psiholoģijas virziena izveidotājs. Filozofiskās domas attīstība un tās virzītāji Latvijā. Modernisms, Postmodernisms un to raksturīgākās īpašības. Varas filozofija, tās izmantošana un pielietojuma veidi; Tiesību filozofijas attīstība un cilvēka pamatvērtības. Filozofijas kritika. Kopējās uzticības un savstarpējas cieņas tiesību filozofijas veicināšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
8 | Termina „Modernisms” un „Post-modernisma” jēdziens un lietošana. Modernisma raksturīgākās iezīmes un idejas: Vērtību un principu ievērojama maiņa. Pārmaiņas pasaules uzskatā 20./21. gadsimtā. Globalizācijas aspekti. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
9 | Ētikas jēdziens, rašanās, definīcija un raksturojums. Ētikas apskatāmie jautājumi. Ētikas vieta un nozīme saistībā ar citām zinātnēm. Ētikas, Morāles un Tikuma nostiprināšanās sabiedrībā attīstība un nosacījumi. Sabiedrības (cilvēka) uzvedības un rīcības uzraudzība. Ētikas virzieni un pielietojums. Galvenie Profesionālās ētikas principi un noteikumi. Ētika un profesionālisms valsts pārvaldē, iespējamās problēmas un risinājumi. Interešu konflikts. Korupcijas riski, veidi, to novēršana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
10 | Medicīnas Ētika. Profesionālā ētika veselības aprūpē, zinātniskie pētījumi un pacienta tiesības. Medicīnas ētikas svarīgākie aspekti un galvenie pamatprincipi. Biomedicīniskie pētījumi un ētika (bioētika). Ētikas dilemmu risinājumi veselības aprūpē un mediķu atbildības līmeņi. Pacienta tiesības un to ievērošana. Ētisko vērtību nodrošināšana, veicināšana un aizstāvība. Savstarpējo attiecību modelis. Vadītāja, darbinieku un klientu attiecības un to regulējums. Ētikas kodeksa ievērošana, izpilde. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
11 | Sadarbības jautājumi, problēmas, risinājumi ārstiem un veselības aprūpes personālam. Medicīnas pētījumi, testi, noteikumi, procedūras, nozīme. Medicīnas ētikas komitejas, to darbība, pilnvaras, nozīme. Noteikumu un starptautiski pieņemto pamatnostādņu par medicīnas ētiku aspekti. Pasaules Ārstu asociācija. Modernās tehnoloģijas medicīnas pētniecības un ētikas aspektu jomā. Medicīnas ētika un jautājumi Latvijā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
1 | Filozofijas jēdziens, raksturojums un pamatjautājumi: izziņas forma par pasauli un citiem procesiem; cilvēka prātniecība par dabas, sabiedrības, domāšanas un atziņas procesiem un principiem; dzīves uzskats un diskusija (intelektuāla darbība); galvenie filozofijas pamatjautājumi (kas ir cilvēks, lietu izcelšanās, būtība, prāts, domāšana, loģika, taisnība, tiesības, tikums, aksioloģija, gnozeoloģija, ontoloģija, u.c.). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
2 | Diskusija: filozofijas galvenie pamatjautājumi: no grieķu valodas „phileo” (mīlēt) un „sophia” (gudrība) – „mīlestība uz gudrību”; kas ir gudrība, kādas ir tās izpausmes un citi aspekti; kādas ir izziņas formas par pasauli un citiem procesiem. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
3 | Filozofijas tradīcijas pirmsākumi un attīstība, Antīkā filozofija, Grieķu klasiskā filozofija, Senās Romas filozofija, Seno Austrumu filozofija: Indija, Ķīna, Japāna, arābu filozofi. Baznīcas un reliģijas loma viduslaiku periodā no 5. gs. līdz 15. gs. sākumam. Baznīcas politiskā un reliģiskā vara, inkvizīcija. Galvenie viduslaiku filozofijas pārstāvji. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
4 | Clvēka prātniecība par dabas, sabiedrības, domāšanas un atziņas procesiem un principiem; dzīves uzskats un diskusija (intelektuāla darbība); lietu izcelšanās, būtība, prāts, domāšana, loģika, taisnība, tiesības, tikums; aksioloģija, gnozeoloģija, ontoloģija un citi aspekti. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
5 | Renesanses laikmeta filozofija: Ievērojamākie pārstāvji tiesību filozofijā, zinātnē, reliģijas filozofijā un literatūrā. Renesanses laikmeta ietekme un nozīme uz filozofijas un sabiedrības attīstības procesiem. Jauno laiku filozofija: Apgaismības laikmeta filozofija, Empīrisms un Racionālisms un šo virzienu galvenie pārstāvji. Vācu klasiskā filozofija un tās ievērojamākie pārstāvji. Klasiskās vācu filozofijas iespaids uz filozofijas turpmāko attīstību un tās lomu Eiropas politiskajos procesos. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
7 | 20. gadsimta filozofija. Zigmunds Freids (Freud 1856-1939): psihoanalīzes koncepcijas radītājs; Karls Gustavs Jungs (1875-1961): analītiskās psiholoģijas virziena izveidotājs. Filozofiskās domas attīstība un tās virzītāji Latvijā. Modernisms, Postmodernisms un to raksturīgākās īpašības. Varas filozofija, tās izmantošana un pielietojuma veidi; Tiesību filozofijas attīstība un cilvēka pamatvērtības. Filozofijas kritika. Kopējās uzticības un savstarpējas cieņas tiesību filozofijas veicināšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
9 | Ētikas jēdziens, rašanās, definīcija un raksturojums. Ētikas apskatāmie jautājumi. Ētikas vieta un nozīme saistībā ar citām zinātnēm. Ētikas, Morāles un Tikuma nostiprināšanās sabiedrībā attīstība un nosacījumi. Sabiedrības (cilvēka) uzvedības un rīcības uzraudzība. Ētikas virzieni un pielietojums. Galvenie Profesionālās ētikas principi un noteikumi. Ētika un profesionālisms valsts pārvaldē, iespējamās problēmas un risinājumi. Interešu konflikts. Korupcijas riski, veidi, to novēršana. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
10 | Medicīnas Ētika. Profesionālā ētika veselības aprūpē, zinātniskie pētījumi un pacienta tiesības. Medicīnas ētikas svarīgākie aspekti un galvenie pamatprincipi. Biomedicīniskie pētījumi un ētika (bioētika). Ētikas dilemmu risinājumi veselības aprūpē un mediķu atbildības līmeņi. Pacienta tiesības un to ievērošana. Ētisko vērtību nodrošināšana, veicināšana un aizstāvība. Savstarpējo attiecību modelis. Vadītāja, darbinieku un klientu attiecības un to regulējums. Ētikas kodeksa ievērošana, izpilde. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
11 | Sadarbības jautājumi, problēmas, risinājumi ārstiem un veselības aprūpes personālam. Medicīnas pētījumi, testi, noteikumi, procedūras, nozīme. Medicīnas ētikas komitejas, to darbība, pilnvaras, nozīme. Noteikumu un starptautiski pieņemto pamatnostādņu par medicīnas ētiku aspekti. Pasaules Ārstu asociācija. Modernās tehnoloģijas medicīnas pētniecības un ētikas aspektu jomā. Medicīnas ētika un jautājumi Latvijā. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
Vērtēšana | |||||||||
Patstāvīgais darbs: | Studiju kursa sekmīgai apguvei studentiem bez lekciju apmeklējumiem ir pienākums patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, analizēt savu zināšanu līmeni, to racionāli papildināt, atlasīt un izvērtēt gan kursa aprakstā jau norādītos literatūras avotus, gan arī aktīvi strādāt pie nepieciešamo izziņas materiālu ieguves bibliotēkās un interneta resursos; | ||||||||
Vērtēšanas kritēriji: | Regulārs apmeklējums, aktīva iesaistīšanās lekciju un nodarbību sesijās (20%); sagatavota un aizstāvēta prezentācija (30%); gala pārbaudījums – rakstisks eksāmens (50%). | ||||||||
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
Studiju rezultāti | |||||||||
Zināšanas: | Studiju kursa "Filozofija" apguves rezultātā studenti zinās atpazīt, definēt un aprakstīt nozīmīgākos filozofijas virzienus un kategorijas pasaulē un Latvijā; nosaukt ievērojamākos pārstāvjus filozofijas attīstības vēsturē un paskaidrot šo pārstāvju galvenās atziņas un ieguldījumu filozofijā; secīgi sakārtot un novērtēt filozofijas vēsturē esošos attīstības posmus līdz šodienai; izskaidrot un izteikties par dažādiem filozofijas jautājumiem, kas skar indivīdu un sabiedrību kopumā. Studiju kursa "Ētika" apguves rezultātā studenti zinās identificēt un nosaukt nozīmīgākos ētikas virzienus un darbības jomas; raksturot un aprakstīt galvenos ētikas principus, vērtības un normas; paskaidrot un izklāstīt ētikas kategorijas, parādīt un uzskaitīt to pielietojumu sabiedrībā un profesionālajā darbā, kā arī atpazīt, novērtēt un norādīt uz ētisko aspektu gadījumiem, kas izraisa dilemmas, interešu konfliktus, iespējamas korupcijas riskus un citas problēmas. | ||||||||
Prasmes: | Spēs izmantot savas iegūtās zināšanas filozofijā, lai izskaidrotu, novērtētu un risinātu praktiskā veidā filozofijas dažādos aspektus un jautājumus savā profesionālajā darbā un sabiedrībā; diskutēt, aizstāvēt un loģiski pamatot savu filozofisko domu, atziņu un pārliecību; atklāt, analizēt un attīstīt jaunas atziņas un pieeju dažādiem jautājumiem ikdienas darbā un dzīvē, nebaidoties izteikt arī kritiku un šaubas. Studenti spēs pielietot iegūtās zināšanas Ētikā praktiskā veidā; ieraudzīt un analizēt ētiskos aspektus dažādās darbības jomās un situācijās; pieņemt attiecīgus lēmumus un rīkoties atbilstoši ētisko vērtību, principu un normu prasībām; prasmīgi izskaidrot, demonstrēt un risināt ētiskos jautājumus sadarbībā ar saviem līdzcilvēkiem; aizstāvēt, argumentēt, pārliecināt un ar savu paša piemēru veicināt ētisko vērtību ievērošanu un veicināšanu sabiedrībā. | ||||||||
Kompetences: | Iegūtās zināšanas filozofijā palīdzēs studentiem iekļauties sabiedrībā notiekošo sociālo un politisko pārmaiņu un attīstības procesos; veicinās teorētisko zināšanu praktisko pielietošanu profesionālajā darbā un vidē. Studenti būs sagatavoti izteikt savu viedokli par visdažādākajiem jautājumiem, nebaidoties izteikt arī kritiku, pamatojot to ar savas pārliecības argumentiem. Iekļaujoties dažādu institūciju un iestāžu darbā, iegūtās zināšanas ētikā palīdzēs studentiem demonstrēt un apliecināt profesionālu un ētisku rīcību. Ar savu personīgo piemēru studenti attīstīs un pilnveidos šo iestāžu ētisko vidi, kompetenci, profesionālismu un labo slavu. Iegūtās zināšanas veicinās labu valsts pārvaldi, kas izpaudīsies savstarpējā cieņā ar darba biedriem, sabiedrību un iespējamiem sadarbības partneriem. | ||||||||
Bibliogrāfija | |||||||||
Nr. | Atsauce | ||||||||
Obligātā literatūra | |||||||||
1 | Gadamer H.G., „The Beginning of Philosophy”, Bloomsbury Academic, 2016. | ||||||||
2 | Ingrems Deivids Brūss, Pārksa Dženifera D., „Ceļvedis ētikā”, Dienas Grāmata, Rīga, 2011. | ||||||||
3 | Kūle Maija, Kūlis Rihards, „Filosofija”, Zvaigzne ABC, Rīga, 1998. | ||||||||
4 | Kūle Maija, „Jābūtības vārdi”, LU Filozofijas un socioloģijas institūts, Rīga, 2016. | ||||||||
5 | Kuzņecova Aino, „Profesionālās ētikas pamati”, RaKa, Rīga, 2003. | ||||||||
6 | Lasmane S., Milts A., Rubenis A., „Ētika”, Zvaigzne ABC, Rīga, 1995. | ||||||||
7 | Scruton Roger, „Philosophy: Principles And Problems”, The Bloomsbury Revelations edition, 2016. | ||||||||
Papildu literatūra | |||||||||
1 | Blackburn Simon, „Being Good: A Short Introduction to Ethics”, Oxford University Press, 2003. | ||||||||
2 | Catapano Peter, Critchley Simon, „Modern Ethics in 77 Arguments”, Norton & Company, New York, 2017. | ||||||||
3 | Singer Peter, „Ethics in the Real World: 86 Brief Essays on Things that Matter” , Text Publishing, Melbourne, Australia, 2016. | ||||||||
Citi informācijas avoti | |||||||||
1 | Philosophy Timeline | ||||||||
2 | History of Philosophy: Encyclopedia Britannica | ||||||||
3 | History of Western Philosophy, From ancient to modern philosophy | ||||||||
4 | Stanford Encyclopedia of Philosophy | ||||||||
5 | Ethics, Internet Encyclopedia of Philosophy | ||||||||
6 | Normative ethics and Western Ethics | ||||||||
7 | Medicīnas Ētikas Rokas grāmata, II izdevums, Latvijas Ārstu Biedrība, Rīga, 2009. | ||||||||
8 | Biomedicīnas pētījumus reglamentējošie tiesību akti Latvijā, Eiropas Sociālais Fonds, 2011. | ||||||||
9 | Professional Ethics and Personal Ethics |