.
Ievads psihosomatikā
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.08.2023 10:02:17
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | PMUPK_020 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Veselības aprūpe | Mērķauditorija: | Farmācija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Gunta Ancāne | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Kristapa iela 30, pmpk rsu[pnkts]lv, +371 67210989 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 1 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 2 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 10 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 30 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 32 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 0 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 0 | Kopā lekciju kontaktstundas | 0 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 13 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 3 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 39 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 39 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Priekšstats par psihisko procesu divējādo, dabaszinātnisko un humanitāro dabu. | ||||||||
| Mērķis: | Studiju kursa mērķis ir veicināt zināšanu apguvi par cilvēka psihiskās funkcionēšanas likumsakarībām un psihisko un somatisko procesu mijiedarbību. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psihiskie aizsardzības mehānismi. 1. Nenobriedušie psihiskie aizsardzības mehānismi 2. Nobriedušie psihiskie aizsardzības mehānismi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Personības jēdziens. Psihes funkcionēšanas topogrāfiskais un strukturālais modelis. Personības attīstība no dažādu teoriju viedokļa. 1. Personības definīcijas 2. Personības izpratne klasiskajā Freida teorijā 3. Personības izpratne mūsdienu psihodinamiskajā teorijā 4. Personības teoriju salīdzinājums psihoterapeitiskā skatījumā 5. Priekšstats par personības traucējumiem: konflikta un deficīta modeļi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Personības funkcionēšanas līmeņi un personības rakstura organizācijas tipi. 1. Neirotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības. 2. Borderline funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības. 3. Psihotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Psihoseksuālā un epiģenētiskā attīstības teorija, psihosociālās krīzes. Ego psiholoģija. Patības psiholoģija. Personības attīstība no dažādu teoriju viedokļa. Objektattiecību teorija, mātes – bērna attiecību nozīme bērna psihiskajā attīstībā. 1. Personības attīstība Eriksona skatījumā 2. Personības attīstība Kohuta skatījumā 3. Personības attīstība Māleres skatījumā 4. Objektu attiecību jēdziens psihoterapijā – tā nozīme 5. Krūts barošanas emocionālie aspekti. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Biopsihosociālais modelis medicīnā, galvenās psihosomatiskās teorijas, aleksitīmijas koncepts. Stress, tā tipi. Somatizācija. 1. Slimību psihiskie, sociālie un bioloģiskie cēloņi (WHO) 2. Bio-psiho-patoloģiskais ievainojamības modelis: agrīnā bērnības emocionāla distresa ietekme uz emocionālo un somatisko traucējumu rašanās risku pieaugušā vecumā (Egle un Hardta pētījuma secinājumi). | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Afektu teorija. Emocijas, afekti, to fizioloģiskā loma, psihofizioloģiskā klasifikācija. Emociju loma somatizācijas procesā. Emocionālā inteliģence. 1. Iedzimtas emocijas 2. Priekšstats par adekvātu un neadekvātu emociju izpausmi 3. Emociju nozīme evolūcijas teorijas skatījumā 4. Afektu somatiskās izpausmes – somatizācijas process kā mūsdienu komunikācijas forma 5. Emocionālās inteliģences nozīme un izpausmes. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Psihoterapijas jēdziens. Mērķi. Indikācijas. Psihoterapijas teorijas. Indikācijas. Kontrindikācijas. Priekšstats par psihoterapijas procesu (izvērtēšanas fāze, terapijas sākuma fāze, izstrādāšanas fāze, noslēguma fāze). 1. Psihoterapijas jēdziens 2. Psihoterapijas mērķi 3. Psihoterapijas indikācijas 4. Psihoterapijas kontrindikācijas 5. Psihoterapijas process (izvērtēšanas fāze, terapijas sākuma fāze, izstrādāšanas fāze, noslēguma fāze). | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Transference, kontrtransference, rezistence. Psihoterapeita – pacienta attiecības. 1. Transference, to nozīme psihoterapijā un terapeitiskajā aliancē 2. Kontrtransference, to nozīme psihoterapijā un terapeitiskajā aliancē 3. Rezistence, to nozīme psihoterapijā un terapeitiskajā aliancē. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Psihodinamiskā (psihoanalītiskā) psihoterapija. Atbalsta psihoterapija. Kognitīvi biheiviorālā terapija. Individuālā, pāru, ģimenes, grupu psihoterapija. Bērnu un pusaudžu psihoterapija. 1. Atšķirības starp psihoanalītiskajām un psihodinamiskajām terapijas iespējām – to pielietojumi 2. Atbalsta psihoterapija 3. Psihodinamiskā (psihoanalītiskā) psihoterapija 4. Kognitīvi biheiviorālā terapija 5. Individuālā, pāru, ģimenes, grupu psihoterapija 6. Bērnu un pusaudžu psihoterapija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Personību traucējumi un tipi – depresīvi māniska, narcistiska, obsesīvi kompulsīva, histēriska, disociatīva, atkarīga, mazohistiska. 1. Depresīvas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības 2. Māniskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Personību traucējumi un tipi – šizoīda, paranoīda, antisociāla personība. 1. Paranoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības 2. Šizoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības 3. Antisociālas personības. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psihiskie aizsardzības mehānismi. 1. Nenobriedušie psihiskie aizsardzības mehānismi 2. Nobriedušie psihiskie aizsardzības mehānismi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Personības jēdziens. Psihes funkcionēšanas topogrāfiskais un strukturālais modelis. Personības attīstība no dažādu teoriju viedokļa. 1. Personības definīcijas 2. Personības izpratne klasiskajā Freida teorijā 3. Personības izpratne mūsdienu psihodinamiskajā teorijā 4. Personības teoriju salīdzinājums psihoterapeitiskā skatījumā 5. Priekšstats par personības traucējumiem: konflikta un deficīta modeļi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Personības funkcionēšanas līmeņi un personības rakstura organizācijas tipi. 1. Neirotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības. 2. Borderline funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi, iekšējais konflikts un spēja veidot attiecības. 3. Psihotiskais funkcionēšanas līmenis: identitāte, kontakts ar realitāti, psihiskie aizsardzības mehānismi. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Psihoseksuālā un epiģenētiskā attīstības teorija, psihosociālās krīzes. Ego psiholoģija. Patības psiholoģija. Personības attīstība no dažādu teoriju viedokļa. Objektattiecību teorija, mātes – bērna attiecību nozīme bērna psihiskajā attīstībā. 1. Personības attīstība Eriksona skatījumā 2. Personības attīstība Kohuta skatījumā 3. Personības attīstība Māleres skatījumā 4. Objektu attiecību jēdziens psihoterapijā – tā nozīme 5. Krūts barošanas emocionālie aspekti. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Biopsihosociālais modelis medicīnā, galvenās psihosomatiskās teorijas, aleksitīmijas koncepts. Stress, tā tipi. Somatizācija. 1. Slimību psihiskie, sociālie un bioloģiskie cēloņi (WHO) 2. Bio-psiho-patoloģiskais ievainojamības modelis: agrīnā bērnības emocionāla distresa ietekme uz emocionālo un somatisko traucējumu rašanās risku pieaugušā vecumā (Egle un Hardta pētījuma secinājumi). | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 6 | Afektu teorija. Emocijas, afekti, to fizioloģiskā loma, psihofizioloģiskā klasifikācija. Emociju loma somatizācijas procesā. Emocionālā inteliģence. 1. Iedzimtas emocijas 2. Priekšstats par adekvātu un neadekvātu emociju izpausmi 3. Emociju nozīme evolūcijas teorijas skatījumā 4. Afektu somatiskās izpausmes – somatizācijas process kā mūsdienu komunikācijas forma 5. Emocionālās inteliģences nozīme un izpausmes. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Psihoterapijas jēdziens. Mērķi. Indikācijas. Psihoterapijas teorijas. Indikācijas. Kontrindikācijas. Priekšstats par psihoterapijas procesu (izvērtēšanas fāze, terapijas sākuma fāze, izstrādāšanas fāze, noslēguma fāze). 1. Psihoterapijas jēdziens 2. Psihoterapijas mērķi 3. Psihoterapijas indikācijas 4. Psihoterapijas kontrindikācijas 5. Psihoterapijas process (izvērtēšanas fāze, terapijas sākuma fāze, izstrādāšanas fāze, noslēguma fāze). | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Transference, kontrtransference, rezistence. Psihoterapeita – pacienta attiecības. 1. Transference, to nozīme psihoterapijā un terapeitiskajā aliancē 2. Kontrtransference, to nozīme psihoterapijā un terapeitiskajā aliancē 3. Rezistence, to nozīme psihoterapijā un terapeitiskajā aliancē. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 9 | Psihodinamiskā (psihoanalītiskā) psihoterapija. Atbalsta psihoterapija. Kognitīvi biheiviorālā terapija. Individuālā, pāru, ģimenes, grupu psihoterapija. Bērnu un pusaudžu psihoterapija. 1. Atšķirības starp psihoanalītiskajām un psihodinamiskajām terapijas iespējām – to pielietojumi 2. Atbalsta psihoterapija 3. Psihodinamiskā (psihoanalītiskā) psihoterapija 4. Kognitīvi biheiviorālā terapija 5. Individuālā, pāru, ģimenes, grupu psihoterapija 6. Bērnu un pusaudžu psihoterapija. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Personību traucējumi un tipi – depresīvi māniska, narcistiska, obsesīvi kompulsīva, histēriska, disociatīva, atkarīga, mazohistiska. 1. Depresīvas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības 2. Māniskas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Personību traucējumi un tipi – šizoīda, paranoīda, antisociāla personība. 1. Paranoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības 2. Šizoīdas personības organizācijas tips: vadošie afekti, psihiskie aizsardzības mehānismi, coping stratēģijas, iekšējais konflikts, objektattiecības; pacienta-ārsta attiecību veidošanās īpatnības 3. Antisociālas personības. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Pacientu gadījumu aprakstu analīze. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | I. Zināšanas – spēja definēt: 75%: 1. Pacientu psihiskās veselības kritēriji (15%) 2. Pacientu psihiskās aizsardzības mehānismi (15%) 3. Pacientu personības funkcionēšanas līmeņi (15%) 4. Psihosomatisko traucējumu un slimību izcelsme, simptoma psihodinamiskā izpratne (15%) 5. Saskarsme, tās principi farmaceita darbā (duālā loma – pacients/klients) (15%) II. Prasmes: 1. Farmaceita – pacienta/klienta attiecību veidošanas pamati (25%). Automātiskā eksāmena ieskaitīšana: 1. 100% nodarbību apmeklējums UN 2. Students ir aktīvs diskusiju un lomu spēļu dalībnieks. 3. Pēc docētāja norādījuma – uzrakstīta eseja 5 – 6 lapu apmērā, kurā tiek veikta analīze par docētāja uzdotajiem jautājumiem. VAI Sagatavota prezentācija par: a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai). | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studējošie spēs: analizēt psihisko faktoru lomu somatisko slimību gadījumā; novērtēt farmakoloģiskas terapijas psihodinamiskos aspektus; aprakstīt psihosomatiskos traucējumus un slimību etipopatoģenēzi, nosaukt un izteikties par saskarsmes pamatprincipiem. | ||||||||
| Prasmes: | Studenti spēs: īsi aprakstīt psihosomatisku pacientu saslimšanas gadījumu etiopatoģenēzi, izskaidrot placebo efekta izmantošanas iespējas; demonstrēt terapeitiskas saskarsmes pamatelementus. | ||||||||
| Kompetences: | Studenti spēs analizēt bioloģisko, emocionālo un sociālo faktoru lomu slimību etioloģijā un patoģenēzē. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023 | ||||||||
| 2 | Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023 | ||||||||
| 3 | Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023 | ||||||||
| 4 | Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023 | ||||||||
| 5 | Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023 | ||||||||
| 6 | Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022 | ||||||||
| 7 | Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022 | ||||||||
| 8 | What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022 | ||||||||
| 9 | German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022 | ||||||||
| 10 | Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021 | ||||||||
| 11 | Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018 | ||||||||
| 12 | Utināns A. Cilvēka psihe. Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 2005. 205.-568. lpp. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| 13 | Ancāne, G. Hronisku sāpju stāvokļu psihosomatiska izpratne. //Latvijas Ārsts. 2004. Nr1. 40.-43. lpp. (akceptējams izdevums) | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Ancāne, G., Smite, D. Die Bedeutung emotionaler Belastung für das Schmerz- syndrom bei Patienten mit chronischem Kreuzschmerz. Ärztliche Psychotherapie 1/ 2011., 49.-54. lpp. | ||||||||
| 2 | Ancāne, G. Ķermeņa un psihes saistība. //Psiholoģijas Pasaule. 2004. Nr.1, 38.-43. lpp. | ||||||||
