Pārlekt uz galveno saturu

Psihosomatiskā medicīna

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:22.08.2023 12:49:35
Par studiju kursu
Kursa kods:PMUPK_028LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; AnatomijaMērķauditorija:Medicīnas pakalpojumi
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Gunta Ancāne
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kristapa iela 30, pmpkatrsu[pnkts]lv, +371 67210989
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)0Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)0Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas20
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Nervu sistēmas anatomija un fizioloģija.
Mērķis:
Studiju kursa mērķis ir pilnveidot studentu zināšanas psihosomatiskajā medicīnā, veicināt izpratni par psihosomatisko traucējumu un slimību attīstību un izpausmēm, kā arī sniegt priekšstatu par psihoterapijas pielietošanas iespējām šo traucējumu un slimību ārstēšanā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Biopsihosociālais modelis medicīnā. Biopsihopatoloģiskais ievainojamības modelis.Nodarbības1.00auditorija
2Personība, tās jēdziens. Psihiskie aizsardzības mehānismi, to klasifikācija.Nodarbības1.00auditorija
3Personības funkcionēšanas līmeņi. Neirotiskais, robežlīmeņa, psihotiskais funkcionēšanas līmenis.Nodarbības1.00auditorija
4Komunikācijas īpatnības ar dažādā līmenī funkcionējošiem pacientiem. Piemēru analīze.Nodarbības1.00auditorija
5Psihosomatiskās medicīnas ideju vēsture. Psihosomatisko traucējumu un slimību izcelsme, simptoma psihodinamiskā izpratne. Jūtas, emocijas, to loma somatizācijas procesā. Klīniskie piemēri. Psihosomatiskās ģimenes.Nodarbības1.00auditorija
6Narcistiska, antisociāla (psihopātiskā) personības struktūra. Piemēri, komunikācijas īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
7Šizoīda, paranoīda personības struktūra. Piemēri, komunikācijas īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
8Histēriska, atkarīga, mazohistiskā personības struktūra. Piemēri, komunikācijas īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
9Obsesīvi-kompulsīva, depresīva, māniska personības struktūra. Piemēri, komunikācijas īpatnības.Nodarbības1.00auditorija
10Stress, tā jēdziens. Atbalsta terapijas pamatprincipi. Rakstisks eksāmens (tests).Nodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Pacientu gadījumu aprakstu izstrāde, to analīze, ieteicamās literatūras apgūšana. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
I. Zināšanas – spēja definēt: 60%: 1. Terapeitiskas fizioterapeita – pacienta attiecības, darbs ar pacientiem emocionālā krīzē, sliktas prognozes paziņošana (20%) 2. Psihosomatisko traucējumu un slimību izcelsme, simptoma psihodinamiskā izpratne (20%) 3. Personības struktūru tipi (20%). II. Prasmes: 40%: 1. Terapeitisku fizioterapeita – pacienta attiecību veidošanas principi, dažādu personības struktūru gadījumā (20%) 2. Fizioterapeita – pacienta atbalsta psihoterapijas elementi (20%). Automātiskā eksāmena ieskaitīšana: 1. 100% nodarbību apmeklējums UN 2. Students ir aktīvs diskusiju un lomu spēļu dalībnieks. 3. Pēc docētāja norādījuma – uzrakstīta eseja 5 – 6 lapu apmērā, kurā tiek veikta analīze par docētāja uzdotajiem jautājumiem. VAI Sagatavota prezentācija par: a) cikla nodarbības tēmu (literatūras apskats); b) klīnisko gadījumu; c) jaunāko pētījumu (atbilstoši nodarbības tēmai).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studenti iegūs zināšanas par psihisko, somatisko un sociālo procesu mijiedarbību, sociālo procesu lomu psihosomatisko traucējumu un slimību etioloģijā un patoģenēzē un psihoterapeitiskajiem ārstēšanas veidiem un iespējām.
Prasmes:Studenti pratīs analizēt pacientu slimību klīniskajos piemēros emocionālo, somatisko un sociālo faktoru mijiedarbību, sociālo faktoru lomu psihosomatisko traucējumu un slimību etiopatoģenēzē.
Kompetences:Studenti spēs analizēt bioloģisko, emocionālo un sociālo faktoru lomu slimību etioloģijā un patoģenēzē.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Women at higher risk for inflation-related stress, 24.05.2023
2Medical-level empathy? Yup, chatGPT can fake that, 4.05.2023
3Long- term impact of childhood trauma explained, 2.05.2023
4Anger in adults a red flag for childhood trauma, 5.04.2023
5Melatonin a new way to reduce self-harm, 27.03.2023
6Epigenetics, satiety, and predictive markers of obesity, 27.02.2023
7Emotional eating tied to risk for diastolic dysfunction, 19.01.2023
8Vegetarians suffer more depression than meat eaters, 27.12.2022
9Greater Handgrip Strength tied to lower risk for depression, 20.12.2022
10What happens when doctors and patients interrupt each other?, 23.11.2022
11German survey on assisted suicide: how to handle this? Where should caution be exercised?, 16.09.2022
12Social isolation, Loneliness tied to death, MI, stroke: AHA, 4.08.2022
13Empathy fatigue in clinicians rises with latest COVID-19 surge, 16.09.2021
14Why men need mind-body medicine now more than ever, 2.04.2020
15Doctor – Patient relationship, 20.06.2019
16Why do we love sad music? Mourning our pain, 27.11.2018
17The 8 things that end childhood too soon: what clinicians should know, 30.06.2017
18Stress and depression mediated by single brain protein, 20.11.2014
19How the brain responds to trauma, 24.09.2014
20H.I. Kaplan, B. J. Sadock Comprehensive textbook of psychiatry, VII in Vol 2 pp 2804.
21McWilliams, N. (2011). Psychoanalytic diagnosis: Understanding personality structure in the clinical process (2nd ed.). Guilford Press.
22Post-traumatic stress disorder: symptom profiles in men and women, 2003
23Physical symptoms and physician-experienced difficulty in the physician –patient relationship, 1.05.2001
24Luban- Plozza, W Poldinger, F. Kroger. Psychosomatic disorders in General practice. Springer Verlag. 1992.
Papildu literatūra
1Utināns. Cilvēka psihe Tās darbība, funkcionēšanas traucējumi un ārstēšanas iespējas. Nacionālais apgāds. 205.568 lpp.
2G.Ancane, D.Smite. Die Bedeutung emotionaler Belastung für das Schmerz- syndrom bei Patienten mit chronischem Kreuzschmerz. Ärztliche Psychotherapie 1/2011., 49.-54.
3Lyle E. Bourne, Jr,, Nancy Felipe Russo Psychology Behaviors in Context. W. W. Norton.1998.