Pārlekt uz galveno saturu

Psihiatrijas pamati

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:21.08.2023 09:25:55
Par studiju kursu
Kursa kods:PUNK_024LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:4.00ECTS:6.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīna; PsihiatrijaMērķauditorija:Medicīnas pakalpojumi
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Jeļena Vrubļevska
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Psihiatrijas un narkoloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Tvaika iela 2, pnkatrsu[pnkts]lv, +371 67080131
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas32
Kopā kontaktstundas48
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
• Psiholoģijā, attīstības un medicīniskajā psiholoģijā; • Medicīnas ētikā; • Epidemioloģijā (pētniecības veidi); • Sabiedrības veselībā (riska faktori, profilakses veidi, veselības veicināšanas iespējas); • Farmakoloģijas pamati; • Pacientu klīniskās aprūpes pamati (deontoloģija, jatrogēnija, intervija ar pacientu).
Mērķis:
Iegūt zināšanas par psihisko traucējumu izplatību, etioloģiju, patoģenēzi, klīniskiem simptomiem, diagnostiku un norisi (pēc SSK-10), ārstēšanas medikamentoziem un psiholoģiskiem pamatprincipiem, psihisko slimību profilaksi un pacientu rehabilitācijas iespējām; iegūt zināšanas par psihiatriskā palīdzības dienesta organizāciju, darbību, tās ētiskiem un juridiskiem principiem, kompetenču sadalījumu starp dažādiem speciālistiem, mākslas terapeita kompetences un psihiski slimo pacientu aprūpes plānošanu un organizēšanu. Iegūt prasmes komunicēt ar pacientiem saudzējoši, atbalstoši un izglītojoši. Mācēt novērtēt pacientu psihisko stāvokli, izprast tā dinamiku terapijas gaitā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Īss ieskats psihiatrijas vēsturē. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā. Psihisko traucējumu klasifikācija (SSK-10)Lekcijas1.00auditorija
2Vispārējā psihopataloģijaLekcijas1.00auditorija
3Šizofrēnija un citi psihotiskie traucējumiLekcijas1.00auditorija
4Organiskie un simptomātiskie psihiskie traucējumiLekcijas1.00auditorija
5Afektīvie traucējumiLekcijas1.00auditorija
6Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumiLekcijas1.00auditorija
7Uzvedības un emocionāli traucējumi, kuri parasti sākas bērnībā un pubertātēLekcijas1.00auditorija
8Psihisko traucējumu farmakoterapijas pamatiLekcijas1.00auditorija
9Psihisko traucējumu klasifikācija, epidemioloģija. Psihiatriskās palīdzības organizācija Latvijā, likumdošana un juridiskie aspekti. Uztveres un domāšanas traucējumi. Uzmācības un kompulsijas, emociju traucējumi. Gribas un kustību sfēras traucējumi. Atmiņas traucējumi. Aptumšotas apziņas stāvokļiNodarbības1.00klīniskā bāze
10Šizofrēnija, citi psihotiskie traucējumi (persistējoši murgi, akūti polimorfi psihotiski traucējumi, šizoafektīvi traucējumi), šizotipiski traucējumi. Klasifikācija, diagnostika, klīniskās izpausmes, ārstēšanas un galvenie rehabilitācijas pamatprincipiNodarbības1.00klīniskā bāze
11Organisko psihisko traucējumu etioloģija un klasifikācija. Alcheimera un vaskulārā demence – klīnika, aprūpes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipi. Simptomātisko psihisko traucējumu klīniskās izpausmes, ārstēšanas un rehabilitācijas pamatprincipiNodarbības1.00klīniskā bāze
12Afektīvo (garastāvokļa) traucējumu klīnika un ārstēšanaNodarbības1.00klīniskā bāze
13Neirotiskie, ar stresu saistītie un somatoformie traucējumiNodarbības1.00klīniskā bāze
14Personības un uzvedības traucējumi pieaugušajiem. Ēšanas traucējumi: neirotiskā anoreksija, atipiskā neirotiskā anoreksija, ārstēšanas iespējas; neirotiskā bulīmija, atipiskā neirotiskā bulīmija, ārstēšanas iespējas. Citi ēšanas traucējumiNodarbības1.00klīniskā bāze
15Psihiskās attīstības, uzvedības un emocionālie traucējumi bērniem un pusaudžiem. Intelektuālā aizture. Autiskā spektra traucējumi bērnu un pusaudžu praksēNodarbības1.00klīniskā bāze
16Psihoaktīvo vielu izraisītie psihiskie traucējumiNodarbības1.00klīniskā bāze
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Studenti patstāvīgi apgūst praktisko darbu teorētisko daļu, izmantojot RSU e-studijas materiālus, lekcijā doto informāciju un ieteikto papildus literatūru. Nodarbību gaitā tiek pārbaudīti patstāvīgo darbu rezultāti un apspriesti grupā. Studenti praktisko darbu gaitā demonstrētajiem pacientiem novērtē psihisko stāvokli un izstrādā mākslu terapijas palīdzības iespējas, ko analizē grupā. Klīniskā gadījuma aprakstu sagatavošana. Sagatavo prezentāciju par vienu no piedāvātajām tēmām 10 min garumā, ko prezentē kādā no nodarbībām. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Noslēguma eksāmens ir kumulatīvs. Studenti patstāvīgi apgūst teorētisko daļu, izmantojot RSU e-studiju materiālus, lekcijā doto informāciju un ieteikto papildus literatūru. Nodarbību gaitā tiek pārbaudīti patstāvīgo darbu rezultāti un apspriesti grupā. Kumulatīvam eksāmenam nepieciešami vertējumi katrā nodarbībā. Kumulatīva eksāmena sekmīgai nokārtošanai nepieciešams: 1. sekmīgi atbildēt uz daudzizvēles testa jautājumiem katrā nodarbībā; 2. jāiesniedz e-studijās klīnisko gadījumu interpretācijas aprakstu un/vai nodarbības laikā demonstrēto pacienta interpretācijas aprakstu; saņemt pozitīvu novērtējumu (Kopumā 3 klīniskie apraksti); 3. sagatavot un sekmīgi aizstāvēt vienu tematisko prezentāciju, przentāciju tēmas ir ievietotas e-studijās. Katrs uzdevums tiek vērtēts ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Kursa gala vērtējums ir kumulatīvais, kur 50% veido patstāvīgo darbu vērtējumi, 50% prezentācija. Ja patstāvīgie darbi netiek sagatavoti un iesūtīti termiņā, kā arī neattaismoti kavētu nodarbību gadījumā, cikla noslēgumā tiek paredzēts rakstiskais eksāmens, kur 50% veido eksāmena atzīme un 50% patstāvīgie darbi.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Pārzina psihisko traucējumu izplatību, etioloģiskos faktorus, klīnisko ainu. Spēj formulēt psihiatriskos simptomus un sindromus un izprot galveno garīgo slimību jēdzienus. Spēj nosaukt svarīgākās ārstēšanās metodes dažādām psihiatriskām slimībām, atpazīt biežāk lietojamos psihofarmakoloģiskos līdzekļus, izprot mākslu terapeita lomu psihisko traucējumu ārstēšanā.
Prasmes:Spēj atpazīt, novērtēt un aprakstīt pamata psihiatriskos simptomus, izvērtēt un plānot pacienta aprūpes veidu, nodrošinot pareizu pacienta atlasi mākslas terapijas nodarbībām. Prot izveidot empātisku intervēšanas stilu darbam ar pacientiem ar psihiskiem traucējumiem, apzināties terapeitisko attiecību nozīmi psihiatrijā.
Kompetences:Spēj mākslas terapijas gaitā novērtēt pacienta psihisko traucējumu dinamiku un māk to izskaidrot pacientam. Spēj aizstāvēt savu viedokli pārējām pacienta aprūpes komandas personām. Māk savas profesijas kompetences ietvaros popularizēt veselīgu dzīvesveidu sabiedrībā.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Semple, D., Smyth, R. Oxford Handbook of Psychiatry. Oxford University Press, Oxford, 2019.
2Gulati, Gautam. Lecture notes. Psychiatry. 11th edition. Chichester, West Sussex : John Wiley & Sons Inc, 2014
Papildu literatūra
1The ICD-10 Classification of Mental and Behavioural Disorders, World Health Organization, Geneva, 1992.
2Tērauds, E., Rancāns, E., Andrēziņa, R., Kupča, B. Bipolāri afektīvo traucējumu diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 2. izdevums. Latvijas Psihiatru asociācija. Apstiprināts valdes sēdē 09.11.2016.
3Rancāns, E., Tērauds, E., Zaļkalns, J., Riževa, I.,Tirāns, E.,Taube, M. Depresijas un neirotisko traucējumu diagnostikas un ārstēšanas rekomendācijas ģimenes ārstiem. RSU, Psihiatrijas un narkoloģijas katedra, 2012.
4Tērauds, E, Rancāns, E., Andrēziņa, R., Kupča, B., u.c. Depresijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. izdevums. Latvijas Psihiatru asociācija. Apstiprināts valdes sēdē 10.02.2015.
5Tērauds, E., Rancāns, E., Andrēziņa, R., u.c. Šizofrēnijas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas. 3. izdevums. Latvijas Psihiatru asociācija. Apstiprināts valdes sēdē 14.10.2014.
6Andrēziņa, R., Tērauds, E. Praktiskā psihofarmakoterapija. 3.izdevums. Rīga, 2015.
7Andrēziņa, R., Tērauds, E., Ķevere, L., Bezborodovs, Ņ. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem uN pusaudžiem. BKUS Bērnu psihiatrijas klīnika, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedra, 2014.