Pārlekt uz galveno saturu

Valsts un globalizācija: mijiedarbība, izaicinājumi, perspektīva

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:2.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:02.02.2024 12:29:57
Par studiju kursu
Kursa kods:PZK_145LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:5.00ECTS:7.50
Zinātnes nozare:Starptautiskā politika; Pārvalde un administrācijaMērķauditorija:Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Vineta Kleinberga
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)8Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas16
Nodarbības (skaits)12Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas24
Kopā kontaktstundas40
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Zināšanas par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības principiem.
Mērķis:
Kursa mērķis ir iepazīstināt ar globalizācijas jēdzienu un teorētiskajiem priekšstatiem par to, kā pētīt un analizēt globalizācijas procesus. Kursa gaitā studenti stiprinās izpratni par globalizāciju, tās dažādām izpausmēm mijiedarbībā ar valsti, kā arī valsts izmantotajiem instrumentiem globalizācijas izaicinājumu risināšanā. Īpaša loma studiju procesā tiks pievērsta Latvijai, analizējot Latvijas lomu un iespējas globalizācijas kontekstā. Studiju procesā studenti stimulēs kritiskās domāšanas prasmes, pastāvīgajos darbos piedāvājot kritisku skatījumu par globalizācijas aspektu atspoguļojumu literatūrā un masu informācijas līdzekļos. Īpaša uzmanība kursa gaitā ir pievērsta studentu pastāvīgajam un komandas darbam lekcijās un semināros ar mērķi rosināt diskusiju, pilnveidot studentu argumentācijas un prezentēšanas prasmes, kā arī spēju izteikt konstruktīvu kritiku. Kursa gaitā tiks trenētas arī studentu praktiskās iemaņas, simulējot Latvijas nacionālo pozīciju izstrādi un ES lēmumu pieņemšanas procesu.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Ievads problemātikā. Globalizācija un tās izpausmes.Lekcijas1.00E-studiju vide
2Globalizācijas izpausmes Latvijā.Nodarbības1.00E-studiju vide
3Globalizācija un valsts. Valsts starptautiskajā politiskajā ekonomikā. Glokalizācija.Lekcijas1.00E-studiju vide
4Valsts intereses globālajā ekonomikā. Ideoloģiju nozīme.Nodarbības1.00E-studiju vide
5Tirgus un finanšu globalizācija. Starptautiskās organizācijas. Transnacionālās korporācijas.Lekcijas1.00E-studiju vide
6Latvijas loma starptautiskajā tirdzniecības un finanšu sistēmā.Nodarbības1.00E-studiju vide
7Reģionalizācija.Lekcijas1.00E-studiju vide
8Globalizācija un Eiropas Savienība.Nodarbības1.00E-studiju vide
9Latvija Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā.Nodarbības1.00E-studiju vide
10Latvija Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā.Nodarbības1.00E-studiju vide
11Globalizācija un vide. Valsts ietekme klimata pārmaiņu mazināšanā.Lekcijas1.00E-studiju vide
12Latvijas loma klimata pārmaiņu mazināšanā.Nodarbības1.00E-studiju vide
13Globalizācija un sociālie izaicinājumi. Demogrāfija, migrācija, sociālā nevienlīdzība.Lekcijas1.00E-studiju vide
14Sociālie izaicinājumi Latvijai.Nodarbības1.00E-studiju vide
15Sociālie izaicinājumi Latvijai.Nodarbības1.00E-studiju vide
16Globalizācija un identitāte. Kosmopolītisms, nacionālisms, komunitārisms un individuālisms.Lekcijas1.00E-studiju vide
17Latvija un latvieši mūsdienu pasaulē.Nodarbības1.00E-studiju vide
18Globalizācija 4.0: quo vadis?Lekcijas1.00E-studiju vide
19Valsts loma globalizācijas apstākļos nākotnē. Mīti un stereotipi, to atmaskošana.Nodarbības1.00E-studiju vide
20Valsts loma globalizācijas apstākļos nākotnē. Mīti un stereotipi, to atmaskošana.Nodarbības1.00E-studiju vide
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Studentiem jāsagatavo 5-10 lappušu garš referāts (Times New Roman 12 pt, 1,5 atstarpe) par vienu no globalizācijas mītiem un stereotipiem, kā arī jāsagatavo par to prezentācija kursa noslēguma seminārā. Prezentācijas ilgums: 20 minūtes. Sākot no 3.nodarbības, uz katru lekciju un semināru studentiem jāsagatavo īss kopsavilkums (līdz 200 vārdiem) par vienu no uzdotajiem obligātās literatūras avotiem. Kopsavilkumā jāsniedz kritisks skatījums uz izvēlētā autora viedokli, paužot studenta redzējumu par iespējamiem trūkumiem un uzlabojumiem. Katras lekcijas un seminārā sākumā plānota diskusija par obligāto literatūru, kur studenti tiks aicināti prezentēt savu viedokli. Kopsavilkums jāiesniedz līdz attiecīgās lekcijas vai semināra sākumam.
Vērtēšanas kritēriji:
Kursa laikā tiks vērtēta studenta aktivitāte lekcijās un semināros; izmantotā argumentācija, tās kvalitāte; spēja lietot informācijas avotus un tos kritiski izvērtēt; individuālo darbu oriģinalitāte, saskaņotība un struktūra. Kursa vērtējumu veido kursā iegūto atzīmju kopējais punktu skaits. Studentiem jāņem vērā šādas prasības un vērtēšanas kritēriji: 1) apmeklējums un aktīva līdzdalība semināru un lekciju laikā – 20%; 2) obligātās literatūras īsi kopsavilkumi – 30%; 3) referāts un tā prezentācija – 20%; 4) eksāmens – 30%.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Kursa gaitā studenti iepazīsies ar globalizācijas jēdzienu un teorētiskajiem priekšstatiem par to, kā pētīt un analizēt globalizācijas procesus, kā arī stiprinās izpratni par globalizāciju, tās dažādām izpausmēm mijiedarbībā ar valsti un valsts izmantotajiem instrumentiem globalizācijas izaicinājumu risināšanā. Interaktīvā studiju procesā studenti meklēs atbildes uz jautājumiem, kur redzamas globalizācijas izpausmes, kā ir mainījusies valsts loma globalizācijas procesu ietekmē, kādi ir globalizācijas radītie izaicinājumi valstij, kā valstis tos risina (tostarp, izmantojot starptautiskas organizācijas) un kā situācija varētu attīstīties nākotnē. Īpaša loma studiju procesā tiks pievērsta Latvijai, analizējot Latvijas lomu un iespējas globalizācijas kontekstā.
Prasmes:Studenti stimulēs kritiskās domāšanas prasmes, pastāvīgajos darbos piedāvājot kritisku skatījumu par globalizācijas aspektu atspoguļojumu literatūrā un masu informācijas līdzekļos. Īpaša uzmanība kursa gaitā ir pievērsta studentu pastāvīgajam un komandas darbam lekcijās un semināros ar mērķi rosināt diskusiju, pilnveidot studentu argumentācijas un prezentēšanas prasmes, kā arī spēju izteikt konstruktīvu kritiku. Kursa gaitā tiks trenētas arī studentu praktiskās iemaņas, simulējot Latvijas nacionālo pozīciju izstrādi un ES lēmumu pieņemšanas procesu.
Kompetences:Studenti spēs orientēties ar globalizāciju saistītajā terminoloģijā un kritiski izvērtēt literatūru un masu mediju sniegto informāciju. Studenti spēs argumentēti diskutēt par globalizācijas iespējām un izaicinājumiem, piedāvāt izsvērtus risinājumus, atmaskot stereotipus.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Austers, A., Auers, D., Šteinbuka, I. & Ozoliņa, Ž. (2019). 15 no 100. Latvijas dalības Eiropas Savienībā 15 gadi. In Ž.Ozoliņa & I.Šteinbuka (Eds.), Latvijas Eiropas ceļš: 15 < 30 < 100 = Latvia’s European Way: 15 < 30 < 100 (pp. 79-179). Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
2Bonanno, A. (2004). Globalization, Transnational Corporations, the State and Democracy, International Journal of Sociology of Agriculture and Food 12(1), 37-48.
3Dzenovska, D. (2018) Emptiness and its futures. Staying and leaving as tactics of life in Latvia. Focaal Journal of Global and Historical Anthropology 80, pp.16–29.
4Euteris, E. (2018). Latvia in Europe and the World: Growth Strategy for a New Centennial. Rīga: Zinātne.
5Farell, H. & Newman, A. (2020). Chained to Globalization: Why It's Too Late to Decouple, Foreign Affairs 99(1), 70-80.
6Flew, T. (2020). Globalization, neo-globalization and post-globalization: The challenge of populism and the return of the national, Global Media and Communication 16(1), 19–39.
7Flew, T. & Iosifidis, P. (2020). Populism, globalisation and social media, the International Communication Gazette 82(1), 7-25.
8Guven, A. B. (2018). Whither the Post-Washington Consensus? International financial institutions and development policy before and after the crisis. Review of International Political Economy 25(3), 392-417.
9Ījabs, I. (2018). Latvija un globalizācija. In A.Sprūds, V.Ščerbinskis & K.Bukovskis (Eds.), Latvijas ārlietu simtgade. Scenāriji nākotnei (pp. 11-25). Rīga: Latvijas Ārpolitikas institūts.
10Kaša, R. & Mieriņa, I. (Eds). The Emigrant Communities of Latvia: National Identity, Transnational Belonging, and Diaspora Politics. Switzerland: SpringerOpen.
11Keohane, R. O. & Nye Jr., J. S. (2000). Globalization: What's New? What's Not? (And So What?), Foreign Policy 118, 104-119.
12Kiely, R. (In press, available online from 14 February 2020). Conservatism, neoliberalism and resentment in Trumpland: The ‘betrayal’ and ‘reconstruction’ of the United States, Geoforum.
13Kļaviņš, M. & Zaļoksnis, J. (2016). Klimats un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 250-255, 315-344.
14Koopmans, R. & Zürn, M. (2019). Cosmopolitanism and Communitarianism – How Globalization Is Reshaping Politics in the Twenty-First Century. In P. De Wilde, R. Koopmans, W. Merkel, O. Strijbis, & M. Zürn (Eds.), The Struggle Over Borders: Cosmopolitanism and Communitarianism (pp. 1-34). Cambridge: Cambridge University Press.
15Krastev, I. & Leonard, M. (2020). Europe’s pandemic politics: how the virus has changed the public’s worldview, European Council on Foreign Relations.
16Lulle, A., Krisjane, Z., Bauls, A. (2019) Diverse return mobilities and evolving identities among returnees in Latvia. In Anghel, R.G., Fauser, M., Boccagni, P. (eds.) Transnational Return and Social Change: Hierarchies, Identities and Ideas. London: Anthem Press.
17Millner, H. (2021). Voting for Populism in Europe: Globalization, Technological Change, and the Extreme Right, Comparative Political Studies, 1– 35.
18Ozer, S. (2019). Towards a Psychology of Cultural Globalisation: A Sense of Self in a Changing World, Psychology and Developing Societies 31(1), 162–186.
19Rahman, M. M. (2020). Environmental degradation: The role of electricity consumption, economic growth and globalization, Journal of Environmental Management 253.
20Roudometof, V. (2014). Nationalism, globalization and glocalization, Thesis Eleven 122(1), 18–33.
21Smilga, M. (2015). Latvijas valsts finanšu sistēmas drošība – starptautiskā finanšu sadarbībā, Socrates: Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls 2(2), 45-54.
22Titievskaia, J., Kononenko, V., Navarra, C., Stamegna, C. & Zumer, K. (2020). Slowing down or changing track? Understanding the dynamics of 'Slowbalisation'. Brussels: European Parliamentary Research Service.
23Tridico, P. & Meloni, W. P. (2018). Economic growth, welfare models and inequality in the context of globalization, The Economic and Labour Relations Review ) 29(1), 118–139.
24Underhill, G. (2004). Global Governance and Political Economy: Public, Private and Political Authority in the Twenty-First Century. In J. N. Clarke & G. R. Edwards (Eds.), Global Governance in the Twenty-first Century (pp. 112-138). Palgrave Macmillan.
25Wang, Z. & Sun, Z. (2021). From Globalization to Regionalization: The United States, China, and the Post-Covid-19 World Economic Order, Journal of Chinese Political Science 26, 69–87.
26World Economic Forum. (2019). Globalization 4.0: Shaping a New Global Architecture in the Age of the Fourth Industrial Revolution. Cologny/Geneva: WEF.
Papildu literatūra
1Bernadette, H. (2016). Globalization: Economic, Political and Social Issues. Hauppauge, N.Y. : Nova Science Publishers.
2Berger, P. L., & Huntington, S. P. (2002). Many globalizations: Cultural diversity in the contemporary world. Oxford: Oxford University Press.
3Christoff, P. & Eckersley, R. (2013). Globalization and the Environment. Rowman & Littlefield Publishers.
4Clarke J. N. & Edwards, G. R. (Eds.) (2004). Global Governance in the Twenty-first Century. Palgrave Macmillan.
5Friedman, T. L. (1999). The Lexus and the olive tree. New York: Farrar, Straus, Giroux.
6Gilpin, R. (1987). The Political Economy of International Relations. Princeton: Princeton University Press.
7Gilpin, R. (2001). Global political economy: understanding the international economic order. Princeton, N.J. : Princeton University Press.
8Held, D. (1999). Global transformations: Politics, economics and culture. Stanford, Calif: Stanford University Press.
9Keck, M. E., & Sikkink, K. (1998). Activists beyond borders: Advocacy networks in international politics. Ithaca, N.Y: Cornell University Press.
10Polanyi, K. (1944). The Great Transformation: Economic and Political Origins of Our Time. New York: Rinehart.
11Rosow, S.J. & George, J. (2014). Globalization and Democracy. Rowman & Littlefield Publishers.
12Schattle, H. (2012). Globalization and Citizenship. Rowman & Littlefield Publishers.
13Stiglics, D. J. (2010). Globalizācija un neapmierinātība ar to. Rīga: Biznesa augstskola Turība.
14Wolf, M. (2005). Why Globalization Works. New Haven, CT: Yale Nota Bene.
15Zakaria, F. (2011). The post-American world: Release 2.0. New York: W.W. Norton.