Dzimte un seksualitāte post-post-padomju telpā

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:6.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:19.02.2024 12:29:32

Par studiju kursu
Kursa kods:		PZK_162		LKI līmenis:		7. līmenis
Kredītpunkti:		3.00		ECTS:		4.50
Zinātnes nozare:		Politika		Mērķauditorija:		Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Māris Andžāns
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		8	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		16
Nodarbības (skaits)		6	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		12
Kopā kontaktstundas								28
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		6	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		12
Nodarbības (skaits)		4	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		8
Kopā kontaktstundas								20
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārīgas zināšanas par Baltijas valstu, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas, Baltkrievijas, Dienvidkaukāza valstu, Centrālāzijas un mūsdienu Krievijas sabiedrību kukturālajām, socioekonomiskajām un politiskajām īpašībām.
Mērķis:
Sniegt zināšanas par dzimtes prizmu politikas un socioekonomiskās dinamikas analīzei postpadomju telpā (Baltijas valstīs, Ukrainā, Moldovā, Gruzijā, Baltkrievijā, Dienvidkaukāza valstīs, Centrālāzijā un mūsdienu Krievijā); sniegt kritiskās analīzes spējas studentiem, iepazīstinot tos ar dzimtes un seksualitātes studijām.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievadlekcija. Dzimte un seksualitāte – “atslēgas” legālie, politiskie un sociālie koncepti un definīcijas			Lekcijas		0.50	auditorija
2	Dzimte un seksualitāte – “atslēgas” legālie, politiskie un sociālie koncepti un definīcijas: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
3	Feminisms un sociālās pārmaiņas post-post-padomju telpā			Lekcijas		0.50	auditorija
4	Feminisms un sociālās pārmaiņas post-post-padomju telpā: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
5	Dzimtes un seksuaitātes veidošanās: reliģijas un ekonomikas faktori			Lekcijas		0.50	auditorija
6	Dzimtes un seksualitātes veidošanās: reliģijas un ekonomikas faktori: Debate			Nodarbības		0.50	auditorija
7	Dzimte un seksualitāte Baltijas valstīs. Post-post-padomju paraugbērna izaicinājumi			Lekcijas		0.50	auditorija
8	Dzimte un seksualitāte Baltijas valstīs. Post-post-padomju paraugbērna izaicinājumi: intervijas rezultātu prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
9	Dzimte un seksualitāte mūsdienu Krievijā. Jaunā nacionālisma “remaskulanizācija”			Lekcijas		1.00	auditorija
10	Dzimte un seksualitāte mūsdienu Krievijā. Jaunā nacionālisma “remaskulanizācija”: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		1.00	auditorija
11	Intersekcionālā feminisma analīze: Centrālāzijas piemērs. Islāma, sociālās klases, seksualitātes, vecuma, invaliditātes un piederības faktori			Lekcijas		1.00	auditorija
12	Intersekcionālā feminisma analīze: Centrālāzijas piemērs. Islama, sociālās klases, seksualitātes, vecuma, invaliditātes un piederības faktori: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		1.00	auditorija
13	Global Gender Gap “sliktākais skolēns” postpadomju telpā – Tadžikistāna. Izaicinājumi dzimumu līdztiesības un LGBT+ tiesību nodrošināšanā			Lekcijas		1.00	auditorija
14	Global Gender Gap “sliktākais skolēns post-post-padomju telpā – Tadžikistāna. Izaicinājumi dzimumu līdztiesības un LGBT+ tiesību nodrošināšanā: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
15	Feminisma starptautisko attiecību teorijas analīze konfliktā. Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta ietekme uz dzimtes lomu attīstību sabiedrībā			Lekcijas		1.00	auditorija
16	Feminisma starptautisko attiecību teorijas analīze konfliktā. Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta ietekme uz dzimtes lomu attīstību sabiedrībā: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
17	Tuvinoties Eiropai, bet pretojoties Eiropas vērtībām: ES “labie skolēni” Gruzija, Ukraina un Moldova, un izaicinājumi ar līdztiesību			Lekcijas		1.00	auditorija
18	Tuvinoties Eiropai, bet pretojoties Eiropas vērtībām: ES “labie skolēni” Gruzija, Ukraina un Moldova un izaicinājumi ar līdztiesību. Politikas dokumentu prezentācija			Nodarbības		0.50	auditorija
19	Lekcija atvēlēta aktuālajiem jautājumiem [Piemēram, lekcija par 2020. gada revolūciju Baltkrievijā un sieviešu subjektivizāciju no kritiskā feminisma skatupunkta; COVID-19 iespaidu uz līdztiesību; Izaicinājumiem, kas saistīti ar Stambulas konvencijas ratifikāciju un ieviešanu]			Lekcijas		1.00	auditorija
20	Atvērtās grāmatas eseja			Nodarbības		0.50	auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievadlekcija. Dzimte un seksualitāte – “atslēgas” legālie, politiskie un sociālie koncepti un definīcijas			Lekcijas		0.50	auditorija
2	Dzimte un seksualitāte – “atslēgas” legālie, politiskie un sociālie koncepti un definīcijas: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
3	Feminisms un sociālās pārmaiņas post-post-padomju telpā			Lekcijas		0.50	auditorija
4	Feminisms un sociālās pārmaiņas post-post-padomju telpā: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
5	Dzimtes un seksuaitātes veidošanās: reliģijas un ekonomikas faktori			Lekcijas		0.50	auditorija
6	Dzimtes un seksualitātes veidošanās: reliģijas un ekonomikas faktori: Debate			Nodarbības		0.50	auditorija
7	Dzimte un seksualitāte Baltijas valstīs. Post-post-padomju paraugbērna izaicinājumi			Lekcijas		0.50	auditorija
8	Dzimte un seksualitāte Baltijas valstīs. Post-post-padomju paraugbērna izaicinājumi: intervijas rezultātu prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
9	Dzimte un seksualitāte mūsdienu Krievijā. Jaunā nacionālisma “remaskulanizācija”			Lekcijas		0.50
10	Dzimte un seksualitāte mūsdienu Krievijā. Jaunā nacionālisma “remaskulanizācija”: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
11	Intersekcionālā feminisma analīze: Centrālāzijas piemērs. Islāma, sociālās klases, seksualitātes, vecuma, invaliditātes un piederības faktori			Lekcijas		0.50	auditorija
12	Intersekcionālā feminisma analīze: Centrālāzijas piemērs. Islama, sociālās klases, seksualitātes, vecuma, invaliditātes un piederības faktori: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
13	Global Gender Gap “sliktākais skolēns” postpadomju telpā – Tadžikistāna. Izaicinājumi dzimumu līdztiesības un LGBT+ tiesību nodrošināšanā			Lekcijas		0.50	auditorija
14	Global Gender Gap “sliktākais skolēns post-post-padomju telpā – Tadžikistāna. Izaicinājumi dzimumu līdztiesības un LGBT+ tiesību nodrošināšanā: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.50	auditorija
15	Feminisma starptautisko attiecību teorijas analīze konfliktā. Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta ietekme uz dzimtes lomu attīstību sabiedrībā			Lekcijas		0.50	auditorija
16	Feminisma starptautisko attiecību teorijas analīze konfliktā. Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta ietekme uz dzimtes lomu attīstību sabiedrībā: eseju prezentācija un diskusija			Nodarbības		0.25	auditorija
17	Tuvinoties Eiropai, bet pretojoties Eiropas vērtībām: ES “labie skolēni” Gruzija, Ukraina un Moldova, un izaicinājumi ar līdztiesību			Lekcijas		1.00	auditorija
18	Tuvinoties Eiropai, bet pretojoties Eiropas vērtībām: ES “labie skolēni” Gruzija, Ukraina un Moldova un izaicinājumi ar līdztiesību. Politikas dokumentu prezentācija			Nodarbības		0.25
19	Lekcija atvēlēta aktuālajiem jautājumiem [Piemēram, lekcija par 2020. gada revolūciju Baltkrievijā un sieviešu subjektivizāciju no kritiskā feminisma skatupunkta; COVID-19 iespaidu uz līdztiesību; Izaicinājumiem, kas saistīti ar Stambulas konvencijas ratifikāciju un ieviešanu]			Lekcijas		1.00	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos eseju un sagatavos prezentāciju un politikas dokumentu. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Politikas dokumenta un esejas mērķis – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
Vērtēšanas kritēriji:
Apmeklējums – 10% Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30% Prezentācijas, esejas, debate un politikas dokuments – 30% Grupu darbs – 10% Gala pārbaudījums (atvērtās grāmatas eseja) – 20%
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Studenti padziļinātā līmenī pārzinās dzimtes un seksualitātes jēdzienus. Līdz ar šīs tematikas specializāciju post-post-padomju telpā studenti demonstrēs visaptverošu izpratni par šiem jautājumiem post-post-padomju telpā, kā arī spēs raksturot dzimtes un seksualitātes konceptu ietekmi uz post-post-padomju telpas attīstību. Lai gan detalizētas, šīs zināšanas līdzi nesīs plašu kontekstuālu tvērumu par politiskās, akadēmiskās un uzņēmējdarbības vides vēsturisko, pašreizējo un prospektīvo ietvaru.
Prasmes:		Studenti veiks liela apjoma datu analīzi par dzimtes un seksualitātes jēdzienu vēsturisko attīstību un to veidošanos post-post-telpā, tostarp par to raksturojošiem faktoriem. Tas stiprinās studējošo vispārējās spējas kritiski atlasīt informācijas avotus, kā arī visaptveroši prezentēt savus secinājumus un argumentēti atbildēt uz jautājumiem ne vien par studiju kursa, bet arī citām tieši un netieši saistītajām tēmām. Studējošie argumentēti un padziļinātāk skaidros dzimtes un seksualitātes konceptu iespējamās attīstības perspektīvas un izaicinājumus post-post-padomju telpā un veiks problēmsituāciju kritisku analīzi.
Kompetences:		Studiju kursa noslēgumā studējošie izvērtēs un argumentēti izskaidros dažādu faktoru ietekmi uz dzimtes un seksualitātes veidošanos post-post-padomju telpā. Studējošie sniegs rekomendācijas un radīs jaunas prognozes par prospektīvo dzimtes un seksualitātes ietekmi un lomu post-post-padomju telpas attīstībā. Citiem vārdiem, balstoties pagātnes pieredzē par Padomju Savienības lomu dzimtes un dzimuma jautājumos un vēsturiskajās un tagadnes attīstības perspektīvās, studenti prognozēs nākotnes līknes un pielietos konstatētās likumsakarības nākotnes scenāriju radīšanā.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Beijing Platform +25 National Reports
2	ILGA-Europe’s Annual review of the Human Rights Situation of Lesbian, Gay, Bisexual, Trans and Intersex People covering events that occurred in Europe and Central Asia between January-December 2019.
3	EIGE 2019 Gender Equality Index. Latvia, Lithuania, Estonia.
4	‘The social construction of sexuality. Interview with Jeffrey Weeks’ in: Introducing the New Sexuality Studies, Second Edition, ed. By Steven Seidman, Nancy Fischer and Chet Meets (Routledge, 2011), pp. 13-20.
5	Judith Butler, ‘Subjects of Sex/Gender/Desire’, in: Judith Bulter, Gender Trouble. Feminism and the Subversion of Identity (Routledge, 1999), pp. 3-45.
6	J. Jack Halberstam, ‘Gaga Genders’, in: J. Jack Halberstam, Gaga Feminism, Sex, Gender and the End of Normal, (Beacon Press, 2013), 66-113.
7	Thekla Morgenroth, M. Gustafsson Senden et al. ‘Defending the Sex/Gender Binary: The role of Gender Identification and Need for Closure’, in: Social Psychological and Personality Science, 2020.
8	Margaret Walters, Chapters 6 ‘Fighting for the vote: suffragists’, 7 ‘Fighting for the vote: suffragettes’, 8 ‘Early 20th century feminism’, 9 ‘Second-wave feminism: the late 20th century’, and 10 ‘Feminists across the world’ in: Margaret Walters, Feminism: A Very short Introduction, (Oxford, 2005), pp. 68-137.
9	Georgina Waylen, Chapter II, ‘Women’s Organising’ in: Engendering Transitions: Women’s Mobilization, Institutions and Gender Outcomes (Oxford, 2007), pp. 56-101.
10	Michel Foucault, Part one ‘We ‘Other Victorians’’, Part two ‘The Repressive Hypothesis’, in: Michel Foucault, The History of Sexuality, Volume 1: An Introduction, (Pantheon Books, 1987), pp. 1-57.
11	‘Unpaid Work and Economy’, in: Unpaid Work and the Economy. Gender, Time Use and Poverty in Developing Countries, ed. By Rania Antonopoulos and Indira Hirway, (Palgrave Macmillan, 2010), pp. 1-22.
12	Nadieszda Kizenko, ‘Feminized Patriarchy? Orthodoxy and Gender in Post-Soviet Russia’, in: Signs, Vol. 38, No. 3, pp. 595-621.
13	Heleen Zorgdrager, ‘Shaping Public Orthodoxy: Women’s Peace Activism and the Orthodox Churches in the Ukrainian Crisis’, in: Orthodox Christianity and Gender Dynamics of Tradition, Culture and Lived Practice, ed. by Helena Kupari, Elina Vuola (2000), pp. 103-156.
14	‘Introduction’, in: Islam, Gender and Social Change, ed.by Yvonne Yazbeck Haddad et al. (Oxford University Press, 1988), pp. ix-1.
15	Jose Casanova, ‘Catholicism, Gender, Secularism and Democracy: Comparative Reflections’, in: Islam, Gender, and Democracy in Comparative Perspective, ed. By Jocelyne Cesari and Jose Casanova, (Oxford, 2017), pp. 46-63.
16	Dirk H. de Jong, ‘Conceptualization of Gender: from Biblical to Queer’, in: Dirk H. de Jong, Conservative Christianity, Gender Identity, and Religious Liberty: A Primer and a Proposal, (Palgrave MacMillan, 2020), pp. 9-29.
17	Kolen Slootmaeckers and Conor O’Dwyer, ‘Europeanisation of attitudes towards homosexuality: exploring the role of education in the transnational diffusion of values’, in: Innovation: The European Journal of Social Science Research, Vol. 31, 2018, pp. 147-167.
18	Katrina Schwartz and Conor O’Dwyer, ‘Return to (Illiberal) Diversity? Resisting Gay Rights in Poland and Latvia’, in: Diversity and European Integration, ed. by Elisabeth Prugl and Markus Thiel, (Palgrave Macmillan, 2009), pp. 115-133.
19	Charlie Walker, ‘In search of ‘stability’: working class men, masculinity and wellbeing in contemporary Russia’, in: Andrea Cornwall et al., Masculinities under Neoliberalism (Zed Books, 2016), pp. 57-98.
20	Sergei Kukhterin, ‘Fathers and patriarchs in communist and post-communist Russia’ and Marina Kiblitskaya, ‘Once we were kings: male experience of loss of status at work in post-communist Russia’ and Elena Mashcherkina, ‘New Russian men: masculinity regained?’ in: Gender, State and Society in Soviet and Post-Soviet Russia, ed. by Sarah Ashwin, (Routledge, 2000), pp. 71-105.
21	Francesca Stella, ‘Introduction. Locating Russian Sexualities’ and ‘Same-Sex Sexualities and the Soviet/Post-Soviet Gender Orders’ in: Francesca Stella, Lesbian Lives in Soviet and Post-Soviet Russia. Post/Socialism and Gendered Sexualities, (Palgrave Macmillan, 2015), pp. 1-67.
22	Valerie Sperling, ‘Nashi Devushki: Gender and Political Youth Activism in Putin’s and Medvedev’s Russia’, in: Post-Soviet Affairs, Vol. 28, 2012, Issue 2, pp. 232-261.
23	Anya Bernsein, ‘Body politics and sovereign power in the Pussy Riot Affair’, in: Critical Inquiry, Vol. 40, Issue, 1, 2013.
24	Yvette Taylor, ‘Complexities and Complications: Intersections of Class and Sexuality’, in: Theorising Intersectionality and Sexuality, ed. by Yvette Taylor et al. (Palgrave Macmillan, 2010), pp. 17-34.
25	Anna Carastathis, ‘The concept of Intersectionality in Feminist Theory’, in: Philosophy Compass, Vol. 8, Issue 5, 2014.
26	UN Women, The value of intersectionality in understanding violence against women and girls, 2016.
27	Unicef, Rapid review on inclusion and gender equality in Central and Eastern Europe, the Caucasus and Centra Asia, 2016.
28	World Economic Forum, Global Gender Gap report, Methodology and Technical notes, pp. 45-56.
29	Inaki Permanyer, ‘A critical assessment of the UNDP’s Gender Inequality Index’, in: Feminist Economics, Vol. 19, 2013, pp.1-32.
30	Colette Harris, ‘Introduction’, in: Colette Harris, Control and Subversion: Gender Relations in Tajikistan, (Pluto Press, 2004), pp. 1-15.
31	J. Ann Tickner, ‘Feminism meets International Relations: some methodological issues’, in: Feminist Methodologies for International Relations, ed.by Brooke A. Ackery, Maria Stern, and Jacki True, (Cambridge University Press, 2006), pp. 19-42.
32	Charlotte Hooper, Chapter Three, ‘Masculinities and International Relations’, in: Charlotte Hooper, Manly states. Masculinities, International Relations, and Gender Politics, (Columbia University Press, 2001), pp. 1-16.
33	Nona Shahnazarian, ‘A good soldier and a good mother: new conditions and new roles in the Nagorno-Karabakh war’, in: The Journal of Power Institutions in Post-Soviet Space, Issue 17, 2016.
34	UNFPA, Men and gender equality in Armenia, 2016, pp. 14-27.
35	Sinead Walsh, ‘Feminism in Azerbaijan: Gender, Community and Nation-building’, in: Women's Everyday Lives in War and Peace in the South Caucasus, ed. by U. Ziemer, (Palgrave Macmillan, 2019), pp. 157-198.
36	Alissa V. Tolstokrova, ‘A Mosaic Model of Gender Democracy in Ukraine’ and Anastasia Ribachuk, ‘Homeless Men and the Crisis of Masculinity in Contemporary Ukraine’, in: Gender, Politics and Society in Ukraine, ed. by Olena Hankivsky, Anastaiya Slanyjkova (University of Toronto Press, 2015), pp. 3-29 and 205-225.
37	Elise Ketelaars, ‘Geographical value spaces and gender norms in post-Maidan Ukraine: the failed ratification of the Istanbul convention’, in: Review of International Studies, Vol. 45, Special Issue 5, pp. 227-268.
38	Sarah D. Fillips, ‘Disability, masculinity, and sexuality in post-Soviet Ukraine’, in: Journal of Political Studies, 2012, Vol. 10, Issue 2, pp. 235-258.
39	Tetyana Bureychak, ‘Nationalism, Masculinities and Neo-traditionalism in Contemporary Ukraine: Patterns of Intersection’, AFP Working Papers, Vol. 1, 2010-2011.
40	Tamar Tskhadadze, ‘‘The West’ and Georgian ‘Difference’: Discursive Politics of Gender and Sexuality in Georgia’, and Nana Sumbadze, ‘Gender Equality: Still a Disputed Value in Georgian Society’ and Anan Rekhviashvili, ‘Tracing the LGBT Movement in the Republic of Georgia: Stories of Activists’, in: Gender in Georgia. Feminist Perspectives on Culture, National and History in the South Caucasus, ed. by Maia Barkaia and Alisse Waterson, (Berghain Books, 2017), pp. 166-187 and 207-221, 230-257.
Papildu literatūra
1	Convention on the Rights of the Child (1990)
2	International Convention on the Elimination of Racial Discrimination (1969)
3	International Convention on the Protection of the Rights of All Migrant Workers and Members of Their Families (1990).
4	Convention on the Rights of Persons with Disabilities (2008).
5	Rebecca Kay, “Gender, Equality and the State from “Socialism to “Democracy”? in: Gender, Equality and Difference During and After State Socialism, ed. by Rebecca Kay (Palgrave Macmillan, 2007), pp. 115-157.
6	Rochelle Ruthchild, “Feminist dissidents in the “Motherland of Women”s Liberation”, in: Women’s Activism and “Second War” Feminism, ed. By Barbara Molony and Jennifer Nelson, (Bloomsbury, 2017), pp. 4-56.
7	A. Lāce, “Sievietes “vieta” darba tirgū: nevalstiskais sektors un sieviešu līderība Latvijā” and G. Reire, “Esi lēdija, viņi teica. Sievietes un politiskā līderība Latvijā” in: Sievietes Latvijas Ārpolitikā un Drošības politikā, ed. by E. Vizgunova, A. Sprūds (Latvijas Ārpolitikas institūts, forthcoming).
8	Calvert Journal – a Guide to the New East
9	Pussy Riot meets Judith Butler and Rosi Braidotti (2014)
10	Leila Ahmed, Women and Gender and Islam, Princeton University Press, 1991.
11	Fatima Mernissi, The Veil and the Male Elites: A Feminist Interpretation of Women”s Rights in Islam, (Addison-Wesley, 1991).
12	Anksana Ismailbekova, “Constructing the authority of women through custom: Bulak village, Kyrgyzstan”, in: Nationalities Papers, Vol. 44, Issue 2, 2016.
13	Cynthia Werner, “Bride Abduction in Post-Soviet Central Asia: Marking a Shift towards Patriarchy through Local Discourses of Shame and Tradition.” Journal of the Royal Anthropological Institute 15, no. 2, 314-331.
14	Stephan Klasen, Human Development Indices and Indicators: A Critical Evaluation, 2018.
15	Meghan Simpson, “Local strategies in globalizing gender politics: Women”s organising in Kyrgyzstan and Tajikistan”, in: Journal of Muslim Minority Affairs, Vol. 26, Issue 1, 2006, pp. 9-31.
16	Anita Alves Pena, “Economies of scale and gender discrimination in transition: the case of the Republic of Tajikistan”, in: Applied Economics, Vol. 44, Issue 56, 2011, 2265-2281.
17	Casey D. Hall, “Actives, passives and power: heteronormative gender norms and their implications for intimate partner violence among men who have sex with men in Tajikistan”, in: Culture, Health and Security, 2019, 630-645.
18	Lerna Ekmekcioglu, Recovering Armenia: The Limits of Belonging in Post Genocide Turkey, (Stanford Univeristy Press, 2016).