Krievijas politiskās kultūras transformācija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts

Kursa apraksta versija:7.00

Kursa apraksta apstiprināšanas datums:09.02.2024 10:12:33

Par studiju kursu
Kursa kods:		PZK_163		LKI līmenis:		7. līmenis
Kredītpunkti:		5.00		ECTS:		7.50
Zinātnes nozare:		Politika; Starptautiskā politika		Mērķauditorija:		Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:		Deniss Hanovs
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:		Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:		Dzirciema iela 16, Rīga, szfrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		10	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		20
Nodarbības (skaits)		10	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		20
Kopā kontaktstundas								40
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)		7	Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā lekciju kontaktstundas		14
Nodarbības (skaits)		7	Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)		2	Kopā nodarbību kontaktstundas		14
Kopā kontaktstundas								28
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārīgas zināšanas par Krievijas politisko kultūru un sabiedrību.
Mērķis:
Sniegt zināšanas par Krievijas politiskās kultūras transformāciju dinamiku pēdējos 300 gados, veidot kopīgi ar studentiem diskusiju par politiskās kultūras elementiem, sniegt priekšstatu par politiskās kultūras vietu kultūras teoriju studijās, kā arī analizēt mūsdienu Krievijas sabiedrības procesus, balstoties priekšstatā, ka politiku veido dažādi kultūras elementi, piem., literatūra un reliģija. Kursa ietvaros studentiem būs iespēja apvienot politikas studiju zināšanas un metodes ar kultūras teoriju atzinumiem. Kurss ir sadalīts 3 blokos: 1. Vispārējie teorētiskie aspekti – kultūras teoriju mijiedarbība ar politisko kultūru (1-6); 2. Krievijas politiskās kultūras dinamika sākot ar 17.gs. (7-13); 3. Politiskās kultūras ierāmējums – kultūras nozaru ietekme uz politiskās kultūras dinamiku.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievads jēdzienā politiskā kultūra, tā vieta un problemātika kultūras teorijā			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Transformācijas jēdziens “plūstošās modernitātes” kontekstā (Z. Baumana koncepcija)			Nodarbības		1.00	auditorija
3	Kā analizēt kultūru? Kultūras pagriezienu atzinumi (interpretatīvais pagrieziens)			Lekcijas		1.00	auditorija
4	Postkoloniālais pagrieziens, performatīvais pagrieziens politiskās kultūras analīzē			Nodarbības		1.00	auditorija
5	Kolektīvu atmiņu un vēstures politikas koncepcija: no kultūras teorijas uz ģeopolitiku?			Lekcijas		1.00	auditorija
6	Kultūras procesu analīze: gadījuma studijas no Krievijas mūsdienu politiskā diskursa medijos (pēc studentu izvēlētas tēmas: demokrātija, valsts, minoritātes, plurālisms, valsts prezidents, ģeopolitiskās prioritātes, kolektīvo atmiņu konstruēšana)			Nodarbības		1.00	auditorija
7	Austrumi? Rietumi? Trešā telpa? Krievijas vēstures pamattendences un transformācijas konteksti			Lekcijas		1.00	auditorija
8	Feodālisma un absolūtisma mijiedarbība Maskavas valsts transformācijās 17.gs. Ivana Bargā tēls Krievijas modernisma kino. Romanovu dinastijas simboliskā politika			Nodarbības		1.00	auditorija
9	18. gs. eiropeizācija un absolūtisma attīstība dzimtbūšanas kontekstā. Pētera I politika Eiropā			Lekcijas		1.00	auditorija
10	Impērijas diskurss Krievijas politiskā kultūrā. Bizantijas un Rietumu Romas semiotiskā mijiedarbība Krievijas valdnieku tēlā. Katrīnas II Konstantinopoles projekts un tā loma politiskā kultūrā			Nodarbības		1.00	auditorija
11	Apgaismības diskurss Krievijā. Didro un Voltēra uzskati par Krievijas sabiedrību civilizācijas diskursā			Lekcijas		1.00	auditorija
12	Nacionālisms Krievijā. Impērija un nācija Krievijas nacionālisma diskursā. Etniskās minoritātes			Lekcijas		1.00	auditorija
13	Liberālisma diskurss Krievijā 19.gs. otrā pusē. Rietumnieki un slavofili			Nodarbības		1.00	auditorija
14	Reliģiskās kultūras faktors: pareizticības un Bizantijas ķeizaru tēli politiskās vertikāles veidošanā			Lekcijas		1.00	auditorija
15	Krievu reliģiskā filozofija un ģeopolitika. Ļeontjeva koncepcija. Krievijas ģeopolitika postkoloniālajā paradigmā			Nodarbības		1.00	auditorija
16	Krievu literatūra kā disidentisma telpa. Dialogs ar varu. No Radiševa līdz Dovlatovam			Lekcijas		1.00	auditorija
17	Monarhijas princips politiskās kultūras transformācijā. Romanovi un PSRS līderi. Putins un valdnieka ikonogrāfija			Nodarbības		1.00	auditorija
18	Revolūcija un terors. 1917. Boļševiku universālisms un Staļina nacionālboļševisms impērijas diskursā			Lekcijas		1.00	auditorija
19	Traumatiskā kolektīvā pieredze un atmiņas politika. Karš, katastrofa un uzvara			Nodarbības		1.00	auditorija
20	Demokrātija, Rietumu politiskā kultūra un neonacionālisms. Izklaides kultūra un ģeopolitika			Nodarbības		1.00	auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.	Tēma			Īstenošanas forma		Skaits	Norises vieta
1	Ievads jēdzienā politiskā kultūra, tā vieta un problemātika kultūras teorijā			Lekcijas		1.00	auditorija
2	Transformācijas jēdziens “plūstošās modernitātes” kontekstā (Z. Baumana koncepcija)			Nodarbības		1.00	auditorija
3	Kā analizēt kultūru? Kultūras pagriezienu atzinumi (interpretatīvais pagrieziens)			Lekcijas		1.00	auditorija
4	Postkoloniālais pagrieziens, performatīvais pagrieziens politiskās kultūras analīzē			Nodarbības		1.00	auditorija
5	Kolektīvu atmiņu un vēstures politikas koncepcija: no kultūras teorijas uz ģeopolitiku?			Lekcijas		1.00	auditorija
6	Kultūras procesu analīze: gadījuma studijas no Krievijas mūsdienu politiskā diskursa medijos (pēc studentu izvēlētas tēmas: demokrātija, valsts, minoritātes, plurālisms, valsts prezidents, ģeopolitiskās prioritātes, kolektīvo atmiņu konstruēšana)			Nodarbības		1.00	auditorija
7	Austrumi? Rietumi? Trešā telpa? Krievijas vēstures pamattendences un transformācijas konteksti			Lekcijas		1.00	auditorija
8	Feodālisma un absolūtisma mijiedarbība Maskavas valsts transformācijās 17.gs. Ivana Bargā tēls Krievijas modernisma kino. Romanovu dinastijas simboliskā politika			Nodarbības		1.00	auditorija
9	18. gs. eiropeizācija un absolūtisma attīstība dzimtbūšanas kontekstā. Pētera I politika Eiropā			Lekcijas		0.50	auditorija
10	Impērijas diskurss Krievijas politiskā kultūrā. Bizantijas un Rietumu Romas semiotiskā mijiedarbība Krievijas valdnieku tēlā. Katrīnas II Konstantinopoles projekts un tā loma politiskā kultūrā			Nodarbības		0.50	auditorija
11	Apgaismības diskurss Krievijā. Didro un Voltēra uzskati par Krievijas sabiedrību civilizācijas diskursā			Lekcijas		0.50	auditorija
12	Nacionālisms Krievijā. Impērija un nācija Krievijas nacionālisma diskursā. Etniskās minoritātes			Lekcijas		0.50	auditorija
13	Liberālisma diskurss Krievijā 19.gs. otrā pusē. Rietumnieki un slavofili			Nodarbības		0.50	auditorija
14	Reliģiskās kultūras faktors: pareizticības un Bizantijas ķeizaru tēli politiskās vertikāles veidošanā			Lekcijas		0.50	auditorija
15	Krievu reliģiskā filozofija un ģeopolitika. Ļeontjeva koncepcija. Krievijas ģeopolitika postkoloniālajā paradigmā			Nodarbības		0.50	auditorija
16	Krievu literatūra kā disidentisma telpa. Dialogs ar varu. No Radiševa līdz Dovlatovam			Lekcijas		0.50	auditorija
17	Monarhijas princips politiskās kultūras transformācijā. Romanovi un PSRS līderi. Putins un valdnieka ikonogrāfija			Nodarbības		0.50	auditorija
18	Revolūcija un terors. 1917. Boļševiku universālisms un Staļina nacionālboļševisms impērijas diskursā			Lekcijas		0.50	auditorija
19	Traumatiskā kolektīvā pieredze un atmiņas politika. Karš, katastrofa un uzvara			Nodarbības		0.50	auditorija
20	Demokrātija, Rietumu politiskā kultūra un neonacionālisms. Izklaides kultūra un ģeopolitika			Nodarbības		0.50	auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Kursā apgūtās zināšanas tiek pārbaudītas semināru laikā, diskusijās par izvēlētiem tekstiem. Prasmes tiek apgūtas un vērtētas veidojot referātus par kursa tēmām, iesniedzot referātus e-studijās. Gala pārbaudījumā studējošais prezentē savu referātu klātienē un piedalās diskusijā ar kolēģiem par problēmjautājumu, kas analizēts referātā.
Vērtēšanas kritēriji:
• Dalība seminārā par izvēlēto kursa literatūru (min. 50 lpp. apmērā no e-studiju kataloga) veido 40% no kursa gala vērtējuma. • Patstāvīgā darba uzdevumu izpilde referāta formā – 40% no gala vērtējuma. • Eksāmenā tiek vērtēta prasme piedalīties diskusijā par referāta rezultātiem – 20% no kursa gala vērtējuma.
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):		Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:		Studenti izskaidros Krievijas politiskās kultūras attīsības posmus. Studenti raksturos, kādi bijuši nozīmīgākie Krievijas politiskās kultūras transformācijas posmi un to attīstības dinamika pēdējo 300 gadu laikā. Studenti atšķirs kultūras teoriju jēdzienus no politiskās kultūras jēdzieniem un principiem, kā arī veiks to salīdzināšanu.
Prasmes:		Studenti patstāvīgi analizēs tekstus par Krievijas politiskās kultūras attīstību pēdējo 300 gadu laikā, kritiski atlasot informācijas avotus, prezentējot savus secinājumus un argumentēti atbildot uz jautājumiem semināru laikā. Studenti argumentēti un padziļināti skaidros Krievijas politiskās kultūras transformācijas dinamiku un paredzēs Krievijas politiskās kultūras attīstības tendences perspektīvā.
Kompetences:		Studējošie izstrādās rakstu darbus, balstoties starpdisciplinārā zinātniskajā literatūrā, kombinējot kultūras un politikas zinātnes teorētiskos konceptus un pielietojot tos empīrisku elementu izpētē. Teorētiskās atziņās veidotus pieņēmumus studējošie interpretēs Krievijas aktuālo transformācijas procesu kontekstā.
Bibliogrāfija
Nr.	Atsauce
Obligātā literatūra
1	Stephen Welch. (2013).The Theory of Political Culture. Oxford University Press: Oxford.
2	Zygmunt Bauman. Liquid modernity. (2000). Polity: London.
3	Richard Handler. (2002). Cultural Theory in History Today. In: American Historical Review December, pp. 1512-1520.
4	Victoria E. Bonnell, Lynn Hunt. (eds.) (1999). Beyond the Cultural Turn. New Directions in the Study of Society and Culture.University of California Press: Berkeley and Los Angeles.
5	Patrick Brantlinger. (2002). A Response to Beyond the Cultural Turn. In: American Historical Review, pp. 1500-1511.
6	Stephanie Lawson. (2011). Cosmopolitan Pluralism: Beyond the Cultural Turn. In: Cosmopolitan Civil Societies Journal, Vol.3, No.3, 2011. pp. 27-46.
7	Erika Rappaport. (2008). Imperial Possessions, Cultural Histories, and the Material Turn: Response. In: Victorian Studies / Volume 50, no. 2, pp. 289-296.
8	Gubenko I., Hanovs D., Malahovskis V. (eds.). (2016). The New Heroes. The Old Victims. Politics of memory in Russia and the Baltics. Riga: Zinatne, 2016.
9	Neil Robinson. (2017). Russian Neo-patrimonialism and Putin’s ‘Cultural Turn’ In: EUROPE-ASIA STUDIES, 2017 Vol. 69, No. 2, March 2017, pp. 348–366
10	David R. Marples. (2002). Motherland Russia in the 20th Century. Pearson Education Limited: London.
11	Jarmo Kotilaine and Marshall Poe (eds.) (2004.) Modernizing Muscovy. Reform and social change in seventeenth-century Russia. RoutledgeCurzon: London.
12	Paul Bushkovitsch. (2004). Peter the Great. The Struggle for Power, 1671-1725. Cambridge University Press: Cambridge.
13	Nicholas V. Riasavovsky. (1985) The Image of Peter the Great in Russian History and Thought. Oxford University Press: Oxford
14	Kelly O` Neill. (2017). Claiming Crimea: A History of Catherine the Great`s Southern Empire. Yale University Press: London.
15	Gubenko I., Hanovs D., Malahovskis V. (eds.). 2016. The New Heroes. The Old Victims. Politics of memory in Russia and the Baltics. Riga: Zinatne, 2016. The article by Deniss Hanovs
16	Alexander Polunov. (2005). Russia in the Nineteenth century: Autocracy, Reform, and Social Change, 1814-1914. M.E.Sharpe: Armonk, New York
17	Eric Lohr (2003). Nationalizing the Russian empire. The campaign against enemy Alien during World War I. Harvard University Press: London.
18	Alexei Miller. (2008). The Romanov Empire and Nationalism. Essays in the methodology of historical research. CEU Press: New York.
19	Candida Yates. (2015). The Play of Political Culture, Emotion and Identity. Palgrave Macmillan: London.
20	Robert A. Segal. (2012). Clifford Geertz’s Interpretive Approach to Religion. In: Religion Compass 6/12 (2012): pp. 511–524.
21	Dvora Yanow and Peregrine Schwartz-Shea (eds.) 2006. Interpretation and Method Empirical Research Methods and the Interpretive Turn. M.E.Sharpe: Armonk, New York
22	Ben White. (2007) Clifford Geertz: Singular Genius of Interpretive Anthropology. In: Development and Change 38(6), (2007), pp. 1187–1208
23	Robert van Voren. (2009). On Dissidents and Madness. From The Soviet Union of Leonid Brezhnev to the “Soviet Union” of Vladimir Putin. Rodopi: New York.
24	Robert Horvath. (2005.) The Legacy of Soviet Dissent. Dissidents, democratisation and radical nationalism in Russia. Routledge: London.
25	Anandam Kavoori and Kalyani Chadha. (2009). The Cultural Turn in International Communication. In:Journal of Broadcasting & Electronic Media/June 2009, pp. 336-346.
26	Sheila Fitzpatrick. (2000). Everyday Stalinism: Ordinary Life in Extraordinary Times: Soviet Russia in the 1930s. Oxford University Press: Oxford.
27	Hanovs D., Gubenko I. (eds.). (2018) Memory – access denied? Political landscapes of memory and inclusion in contemporary Europe. Versions, tendencies and analytical novelties. Riga: Zinatne, 2018. – pp. 95-115
28	Michael Haynes and Rumy Husan. (2003). A Century of State Murder? Death and Policy in Twentieth-Century Russia. Pluto Press: London.
Citi informācijas avoti
1	Journal of Cultural studies. Available from: https://journals.sagepub.com/home/ics v
2	Journal of Political Culture. Available from: https://www.springer.com/journal/10767