Pārlekt uz galveno saturu

Krievijas aizsardzības politika

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:19.02.2024 12:32:34
Par studiju kursu
Kursa kods:PZK_166LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:5.00ECTS:7.50
Zinātnes nozare:PolitikaMērķauditorija:Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Māris Andžāns
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)10Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas20
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas40
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (skaits)7Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas14
Kopā kontaktstundas28
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārīgas zināšanas par metodēm un teorijām starptautisko attiecību jomā, kā arī vispārīgas zināšanas par Krievijas jaunāko laiku vēsturi, politisko sistēmu, ekonomiskajiem datiem un stāvokli citu globālo militāro lielvalstu vidū.
Mērķis:
Sniegt zināšanas un analītisko gatavību par Krievijas aizsardzības un drošības politikas būtiskajiem aspektiem, kā arī Krievijas militārajām ambīcijām reģionā un pasaulē. Analizēt Krievijas aizsardzības politikas mērķu un prioritāšu ietekmi iekšēji un ārēji.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Krievijas militāro ambīciju un aizsardzības politikas noteikšana un izpēteLekcijas1.00auditorija
2Krievijas aizsardzības politikas ģeopolitiskie un ģeostratēģiskie mainīgie: Krievijas loma globālajā arēnāLekcijas1.00auditorija
3Krievijas / padomju aizsardzības politikas vēsturiskie aspekti un mācības 1900. – 2021.Lekcijas1.00auditorija
4Teorētiskie modeļi un koncepcijas, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politikuLekcijas1.00auditorija
5Krievijas aizsardzības politikas tradicionālie principi un komponentes 2000. – 2020.Lekcijas1.00auditorija
6Stāstījumi, kas veido un apraksta Krievijas aizsardzības vajadzības un aizsardzības politiku 2020. gadamLekcijas1.00auditorija
7Hibrīdkara kā Krievijas aizsardzības politikas sastāvdaļa 2020. – 2021.Lekcijas1.00auditorija
8Ekonomikas karš un likumsakarības Krievijas militārajā instrumentu komplektā un daļa no aizsardzības politikasLekcijas1.00auditorija
9Krievijas aizsardzības politikas mērķu un ambīciju novērtēšana no Baltijas perspektīvas: riski un iespējasLekcijas1.00auditorija
10Konkurence ar ASV un NATO – veidojošie faktori Krievijas aizsardzības politikaiLekcijas1.00auditorija
11Krievijas - Ķīnas attiecības, konkurence, sadarbība un intereses, kas ietekmē Krievijas aizsardzības politikuNodarbības1.00auditorija
12Krievijas aizsardzības un drošības partneri un alianses: NVS, Indija, Sīrija u.t.t.Nodarbības1.00auditorija
13Ekonomiskie ierobežojumi, kas ietekmē Krievijas militārās ambīcijas un aizsardzības politikuNodarbības1.00auditorija
14Krievijas militārā doktrīna un tās gaidāmie atjauninājumiNodarbības1.00auditorija
15Krievijas militārā rūpniecība: iekšējās un ārējās vajadzības un rezultāti 2015. – 2021.Nodarbības1.00auditorija
16Krievijas militārās industrijas nākotne: “īpašas piegādes”, funkcionālās vajadzības, dāsni aizdevumu darījumi un “vecā mīlestība” no padomju laikiemNodarbības1.00auditorija
17Analizējot globālās drošības nākotnes iespējas: Krievija un Rietumi “zuduši tulkojumā” militāro ambīciju iespaidā?Nodarbības1.00auditorija
18Krievijas aizsardzības politikas nākotnes perspektīvas un ambīcijas. NATO un ES iespējas reaģēt uz Krievijas ambīcijāmNodarbības1.00auditorija
19Studentu prezentācijasNodarbības2.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Krievijas militāro ambīciju un aizsardzības politikas noteikšana un izpēteLekcijas1.00auditorija
2Krievijas aizsardzības politikas ģeopolitiskie un ģeostratēģiskie mainīgie: Krievijas loma globālajā arēnāLekcijas1.00auditorija
3Krievijas / padomju aizsardzības politikas vēsturiskie aspekti un mācības 1900. – 2021.Lekcijas1.00auditorija
4Teorētiskie modeļi un koncepcijas, kas izskaidro Krievijas aizsardzības politikuLekcijas1.00auditorija
5Krievijas aizsardzības politikas tradicionālie principi un komponentes 2000. – 2020.Lekcijas0.50auditorija
6Stāstījumi, kas veido un apraksta Krievijas aizsardzības vajadzības un aizsardzības politiku 2020. gadamLekcijas0.50auditorija
7Hibrīdkara kā Krievijas aizsardzības politikas sastāvdaļa 2020. – 2021.Lekcijas0.50auditorija
8Ekonomikas karš un likumsakarības Krievijas militārajā instrumentu komplektā un daļa no aizsardzības politikasLekcijas0.50auditorija
9Krievijas aizsardzības politikas mērķu un ambīciju novērtēšana no Baltijas perspektīvas: riski un iespējasLekcijas0.50auditorija
10Konkurence ar ASV un NATO – veidojošie faktori Krievijas aizsardzības politikaiLekcijas0.50auditorija
11Krievijas - Ķīnas attiecības, konkurence, sadarbība un intereses, kas ietekmē Krievijas aizsardzības politikuNodarbības1.00auditorija
12Krievijas aizsardzības un drošības partneri un alianses: NVS, Indija, Sīrija u.t.t.Nodarbības1.00auditorija
13Ekonomiskie ierobežojumi, kas ietekmē Krievijas militārās ambīcijas un aizsardzības politikuNodarbības1.00auditorija
14Krievijas militārā doktrīna un tās gaidāmie atjauninājumiNodarbības1.00auditorija
15Krievijas militārā rūpniecība: iekšējās un ārējās vajadzības un rezultāti 2015. – 2021.Nodarbības0.50auditorija
16Krievijas militārās industrijas nākotne: “īpašas piegādes”, funkcionālās vajadzības, dāsni aizdevumu darījumi un “vecā mīlestība” no padomju laikiemNodarbības0.50auditorija
17Analizējot globālās drošības nākotnes iespējas: Krievija un Rietumi “zuduši tulkojumā” militāro ambīciju iespaidā?Nodarbības0.50auditorija
18Krievijas aizsardzības politikas nākotnes perspektīvas un ambīcijas. NATO un ES iespējas reaģēt uz Krievijas ambīcijāmNodarbības0.50auditorija
19Studentu prezentācijasNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos prezentāciju un pārskatu. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Pārskata – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
Vērtēšanas kritēriji:
Apmeklējums: 10% Aktivitāte un gatavība semināriem: 10% Prezentācija un pārskats: 40% Gala eksāmens: 40%
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Studiju kursa apguves rezultātā studenti pārzinās Krievijas aizsardzības politikas tendences un izaicinājumus. Studenti izpratīs, kāda ir Krievijas aizsardzības politikas attīstības dinamika, ņemot vērā iekšējos un ārējos satricinājumus, to mijiedarbību un ietekmi.
Prasmes:Studenti patstāvīgi veiks liela apjoma izpēti par Krievijas aizsradzības politiku un tās tendencēm. Piedaloties nodarbībās un izstrādājot patstāvīgo darbu, studenti kritiski atlasīs informācijas avotus par Krievijas aizsardzību, kā arī argumentēs par šiem jautājumiem. Studenti padziļināti skaidros Krievijas aizsardzības politikas izaicinājumus un iespējas sadarbības veicināšanā ar citām valstīm.
Kompetences:Studenti raksturos Krievijas aizsardzības politikas ietekmi un izaicinājumus starptautiskajā sistēmā, tai skaitā Baltijas reģionā, kā arī izvērtēs un argumentēti skaidros dažādu faktoru ietekmi uz Krievijas aizsardzības politiku.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Karaganov, S. (2018). The new Cold War and the emerging Greater Eurasia. Journal of Eurasian studies, 9 (2), 85-93
2Suslov, M. D. (2014). “Crimea Is Ours!” Russian popular geopolitics in the new media age. Eurasian Geography and Economics, 55(6)
3Götz, E. (2015). It's geopolitics, stupid: explaining Russia's Ukraine policy. Global Affairs, 1(1), 3-10.
4Veebel, V. (2017). Escaping the imperial grip of Russia, Cross-Border Journal of International Studies, 1(2017)
5Karaganov, S., & Suslov, D. (2018). A new world order: A view from Russia. Multipolarity: The promise of disharmony.
6Olga Oliker (2017) Putinism, Populism and the Difference of Liberal Democracy, Survival 59
7NATO “NATO Russia Founding Act 1997”
8Adamsky, D. 2018. From Moscow with coercion: Russian deterrence theory and strategic culture. Journal of Strategic Studies, 41(1-2), 33-60
9Tertrais, Bruno. "Russia’s Nuclear Policy: Worrying for the Wrong Reasons." Survival 60.2 (2018): 33-44.
10Задачи Вооруженных Сил Российской Федерации. Министерство обороны РФ. Available from: https://structure.mil.ru/mission/tasks.htm
11Putin, V. (2020) The Real Lessons of the 75th Anniversary of World War II, The National Interest, 18.06.2020 Available from: https://nationalinterest.org/print/feature/vladimir-putin-r…
12Veebel, V. and Vihmand, L., 2020. Living in confronting or parallel strategic narratives? The reasons behind the missing security dialogue between Russia and the Baltic States. Journal on Baltic Security, 5(2), pp.17-28
13Gareev, M. На «мягкую силу» найдутся жесткие ответы. Available from: http://www.vpk-news.ru/articles/18404
14Lanoszka, A. (2016). Russian hybrid warfare and extended deterrence in eastern Europe. International affairs, 92(1), 175-195.
15Sliwa, Z., Veebel, V. and Lebrun, M. 2018. Russian Ambitions and Hybrid Modes of Warfare. Estonian Journal of Military Studies, 2018 (7), pp 86−108.
16Sergi, B. S. (2018). Putin's and Russian-led Eurasian Economic Union: A hybrid half-economics and half-political “Janus Bifrons”.  Journal of Eurasian studies, 9(1), 52-60.
17Becker, U., & Vasileva, A. (2017). Russia's political economy re-conceptualized: A changing hybrid of liberalism, statism and patrimonialism.  Journal of Eurasian studies, 8(1), 83-96.
18Frühling, S., & Lasconjarias, G. (2016). NATO, A2/AD and the Kaliningrad Challenge.  Survival, 58(2)
19Timofeev, I. 2016 “Russia and NATO in the Baltic”, The Baltic Sea Region: Hard and Soft Security Reconsidered. 2016, Latvian Institute of International Affairs. http://liia.lv/en/publications/the-baltic-sea-region-hard-a… (accessed 21.04.2019).
20Veebel, V. and Ploom I. 2019. Are the Baltic States and NATO on the right path in deterring Russia in the Baltic?, Defense & Security Analysis, 35:4, 406-422.
21Clark, W., Luik, J., Ramms, E., & Shirreff, R. (2016). Closing NATO’s Baltic Gap. Tallinn: International Centre for Defence and Security, 12.
22Shlapak, D. A., & Johnson, M. W., Reinforcing deterrence on NATO's eastern flank: Wargaming the defense of the Baltics (Santa Monica United States: RAND Arroyo Center, 2016).
23Malle, S. (2017). Russia and China in the 21st century. Moving towards cooperative behaviour.  Journal of Eurasian Studies, 8(2), 136-150.
24Richard A. Bitzinger, Nicu Popescu, ‘Defence industries in Russia and China: players and strategies’, EU Institute for Security Studies, December 2017, p. 15. Available from: https://www.iss.europa.eu/sites/default/files/EUISSFiles/Re…
25Anna Borshchevskaya, ‘The Tactical Side of Russia’s Arms Sales to the Middle East’, Russia in the Middle East. 2017. Available from: https://jamestown.org/program/tactical-side-russias-arms-sa…
26Аверре, Дерек. "Russia's 'strategic narratives': the case of Syria ad the 'Arab spring'." Вестник Удмуртского университета. Социология. Политология. Международные отношения 3.3 (2019): 317-325.
27Russia-Ukraine War: Is peace possible in 2020? Available from: https://www.atlanticcouncil.org/blogs/ukrainealert/russia-u…
28Oxenstierna, S. (2016). Russia's defense spending and the economic decline. Journal of Eurasian Studies, 7(1), 60-70
29Borovsky Y.V. The Soviet and Russian Energy Industry as Objects of Western Sanctions: Political Rivalry or Economic Competition MGIMO Review of International Relations. 2019; (3(66)):42-60. (In Russ.) Available from: https://doi.org/10.24833/2071-8160-2019-3-66-42-60
30Sokov, N. 2010. The New 2010 Russian Military Doctrine: The Nuclear Angle. Middlebury Institute of International Studies at Monterey 2010. Available from: https://www.nonproliferation.org/new-2010-russian-military-… (accessed 21.04.2020).
31Russian National Security Strategy, 2015. Available from: http://www.ieee.es/Galerias/fichero/OtrasPublicaciones/Inte… (accessed 21.04.2020).
32Petraitis, D. (2011). The Russian Military Reform 2005-2015. Lithuanian Annual Strategic Review, 9(1), 139-171.
33Loukianova Fink, A. 2017 The Evolving Russian Concept of Strategic Deterrence: Risks and Responses. Arms Control Association. Available from: https://www.armscontrol.org/act/2017-07/features/evolving-r… (accessed 21.04.2019).
34Makarychev, A., & Sergunin, A. (2013). Russian military reform: institutional, political and security implications. Defense & Security Analysis, 29(4), 356-364.
35Veebel, V; Vihmand, L; Ploom, I; and Markus, R (2019), Western Misperceptions when Deterring Russia: Cultural and linguistic factors, Journal of Politics and Law Vol 13 (2)
36Ven Bruusgaard, K. "Russian strategic deterrence." Survival 58.4 (2016): 7-26.
37Rahim, S., 2018. Revisiting Putin´s 2007 Munich Security Conference Speech – Op-Ed. Eurasia Review: News & Analysis. 11 September 2018. Available from: https://www.eurasiareview.com/11092018-revisiting-putins-20… (accessed 21.04.2020).
38Veebel, V. (2019). European Union as normative power in the Ukrainian–Russian conflict. International Politics, 56 (5), 697−712.