Pārlekt uz galveno saturu

Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis starp ES Austrumu partnerību un citiem (ģeo)politiskajiem projektiem

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:19.02.2024 12:17:01
Par studiju kursu
Kursa kods:PZK_169LKI līmenis:7. līmenis
Kredītpunkti:5.00ECTS:7.50
Zinātnes nozare:PolitikaMērķauditorija:Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Māris Andžāns
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)10Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas20
Nodarbības (skaits)10Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas20
Kopā kontaktstundas40
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (skaits)7Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas14
Kopā kontaktstundas28
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārīgas zināšanas par teorijām un metodēm starptautisko attiecību jomā, kā arī pamatzināšanas par Krieviju, ASV un Eiropas Savienību.
Mērķis:
Nodrošināt studentus ar zināšanām, konceptiem un analītiskajiem instrumentiem, kas ļaus viņiem izprast sešu Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu (Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas) attīstību plašākā reģionālā kontekstā. Stimulēt kritisko domāšanu par sešu valstu un ES Austrumu partnerības (AP) politikas pašreizējo attīstību un nākotnes trajektorijām, sasaistot to ar plašākām debatēm politikas zinātnē, kā piemēram demokratizācija un reģionālisms.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Austrumu partnerības vēsturiskā attīstībaLekcijas1.00auditorija
2Eiropas Savienības Austrumu partnerības politika: pastāvīgos stratēģijas meklējumosLekcijas1.00auditorija
3Kaimiņu telpas statuss: sarežģītās identitātesNodarbības1.00auditorija
4Starp Krievijas un Eiropas integrācijas projektiemLekcijas1.00auditorija
5Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis un ĶīnaLekcijas1.00auditorija
6Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis, Turcija un ASVLekcijas1.00auditorija
7Vai sešas valstis var tikt uzskatītas par reģionu?Nodarbības1.00auditorija
8Negribīgie AP dalībnieki: Baltkrievija un ArmēnijaLekcijas1.00auditorija
9AP aktīvie reformētāji: Gruzija un MoldovaNodarbības1.00auditorija
10Azerbaidžāna un Azerbaidžānas-Armēnijas konflikts Lekcijas1.00auditorija
11Smagsvars: UkrainaNodarbības1.00auditorija
12Demokratizācija un ar to neapmierinātieLekcijas1.00auditorija
13Sešu valstu ekonomiskā attīstībaNodarbības1.00auditorija
14ES finansiālais atbalsts un sadarbībaLekcijas1.00auditorija
15Tradicionālie un netradicionālie drošības izaicinājumi Lekcijas1.00auditorija
16Simulāciju spēleNodarbības5.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Austrumu partnerības vēsturiskā attīstībaLekcijas1.00auditorija
2Eiropas Savienības Austrumu partnerības politika: pastāvīgos stratēģijas meklējumosLekcijas1.00auditorija
3Kaimiņu telpas statuss: sarežģītās identitātesNodarbības1.00auditorija
4Starp Krievijas un Eiropas integrācijas projektiemLekcijas1.00auditorija
5Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis un ĶīnaLekcijas1.00auditorija
6Sešas Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstis, Turcija un ASVLekcijas0.50auditorija
7Vai sešas valstis var tikt uzskatītas par reģionu?Nodarbības1.00auditorija
8Negribīgie AP dalībnieki: Baltkrievija un ArmēnijaLekcijas0.50auditorija
9AP aktīvie reformētāji: Gruzija un MoldovaNodarbības1.00auditorija
10Azerbaidžāna un Azerbaidžānas-Armēnijas konflikts Lekcijas0.50auditorija
11Smagsvars: UkrainaNodarbības1.00auditorija
12Demokratizācija un ar to neapmierinātieLekcijas0.50auditorija
13Sešu valstu ekonomiskā attīstībaNodarbības1.00auditorija
14ES finansiālais atbalsts un sadarbībaLekcijas0.50auditorija
15Tradicionālie un netradicionālie drošības izaicinājumi Lekcijas0.50auditorija
16Simulāciju spēleNodarbības2.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Moduļa ietvaros studenti gatavosies semināriem, lasīs ieteikto literatūru, sagatavos referātu un prezentāciju. Semināru mērķis – attīstīt studentu spējas argumentēt savu viedokli; veicināt aktivitāti; pārbaudīt zināšanas par jautājuma tēmu un materiālus. Referāta – attīstīt spēju noteikt tēmas pamatproblēmu; identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus; piedāvāt savu viedokli, skaidrojot un argumentējot, kāpēc tieši šis viedoklis ir pieņemamāks un pārāks par jebkuru citu. Referāta ietvaros jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, izsverot visas to vājās un stiprās puses. Vēl viens mērķis – attīstīt iemaņas patstāvīgi veikt situāciju un problēmu izpēti, dot tām novērtējumu un spēt izstrādāt risinājumus.
Vērtēšanas kritēriji:
Apmeklējums – 10% Aktivitāte un sagatavotība nodarbību laikā – 30% Prezentācija un referāts – 35% Gala pārbaudījums (eseja) – 25%
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:Izmantojot studiju kursā iegūtās padziļinātās zināšanas par Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu attīstību un darbību ES un Krievijas veidotajos sadarbības formātos un organizācijās, studenti salīdzinās Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu iekšpolitiskos un ārpolitiskos izaicinājumus starp dažādiem varas centriem. Studenti salīdzinās un izvērtēs ES un Krievijas piedāvāto sadarbības formātu priekšrocības un trūkumus, kā arī to savstarpējo mijiedarbību. Studenti salīdzinās funkcionālisma, neofunkcionālisma, transakcionālisma un federālisma skaidrojumos reģionālās integrācijas projektu kontekstā.
Prasmes:Strādājot grupā, studējošie izvēlēsies, lasīs un kritiski izvērtēs zinātnisko literatūru, pamatos savu literatūras izvēli, interpretāciju un analīzi grupas biedriem par Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu vēsturisko attīstību un tās ietekmi uz sadarbību ar ES, to raksturojošiem faktoriem. Izstrādājot individuālus un grupu darbus, studējošie mutvārdos un rakstiski identificēs, salīdzinās un novērtēs alternatīvus argumentus un viedokļus, formulēs, skaidros un pamatos savu viedokli par dažādās vērtību sistēmās balstītiem reģionālās sadarbības un integrācijas projektiem.
Kompetences:Studējošie izstrādās referātu, balstoties starpdisciplinārā zinātniskajā literatūrā, analizējot Austrumeiropas un Dienvidkaukāza valstu iespējas un izaicinājumus ES Austrumu partnerības ietvarā un Krievijas centrētos reģionālas nozīmes projektos. Studējošie novērtēs kompleksu problēmu starpdisciplināro raksturu un kombinēs dažādu nozaru pētniecības rezultātus un metodes analizējot kompleksas problēmas pielietošanai profesionālajā, akadēmiskajā un uzņēmējdarbības vidē. Šīs kompetences nebūs ierobežotas vien attiecībā uz apskatāmajiem reģionālajiem un globālajiem spēlētājiem, bet arī uz citiem reģioniem un citiem globāliem spēlētājiem gan Eirāzijas, gan citos kontinentos.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Aliyev, Huseyn, “Assessing the European Union’s assistance to civil society in its Eastern Neighbourhood: Lessons from the South Caucasus”, Journal of contemporary European studies, 24:1 (2016), 42-60
2Bláhová, Pavlína, “Nagorno-Karabakh: obstacles to the resolution of the frozen conflict”, Asia Europe Journal (2019) 17:69–85
3Börzel, Tanja A., and Bidzina Lebanidze, ““The transformative power of Europe” beyond enlargement: the EU’s performance in promoting democracy in its neighbourhood”, East European Politics, 33:1 (2017), 17-35
4Bruder, Jason, “The US and the New Eastern Europe (Ukraine, Belarus, Moldova, Georgia, Armenia, and Azerbaijan) Since 1991” in Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks, 2020, 69-97
5Całus, Kamil, Laure Delcour, Ildar Gazizullin, Tadeusz Iwański, Marta Jaroszewicz, and Kamil Klysiński, Interdependencies of Eastern Partnership Countries with the EU and Russia: Three Case Studies, EU-STRAT Working Paper No. 10, April 2018
6Ciceo, Georgiana, “The Europeanization of Moldova’s direct democracy: assessing the new tools for citizen engagement in Policymaking”, Eastern European Journal of Regional Studies Vol. 6, Iss. 1 (2020)
7Delcour, Laure, and Kataryna Wolczuk, “Between the Eastern Partnership and the Eurasian Economic Union: Competing Region-building Projects in the ‘Common Neighbourhood’” in: Sieglinde Gstöhl, Simon Schunz, Theorizing the European Neighbourhood Policy, London: Routledge, 2017, 187-206
8Dobrzhanska, Olena, and Oleh Pavliuk, “Political Identities of Ukrainian Society in the Context of the EU Eastern Partnership Policy”, Studia i Analizy Naukupolityce 1 (2020)
9“Eastern Partnership policy beyond 2020: Reinforcing Resilience - an Eastern Partnership that delivers for all”
10Fawn, Rick, “The Price and Possibilities of Going East? The European Union and Wider Europe, the European Neighbourhood and the Eastern Partnership” in: Rick Fawn, ed., Managing Security Threats along the EU’s Eastern Flanks. New Security Challenges. Cham: Palgrave Macmillan (2020).
11Fix, Liana, Andrea Gawrich, Kornely Kakachia and Alla Leukavets, “Out of the shadow? Georgia’s emerging strategies of engagement in the Eastern Partnership: between external governance and partnership cooperation”, Caucasus Survey, 7:1 (2019), 1-24
12Frahm, Ole, Katharina Hoffmann, Dirk Lehmkuhl, “Turkey and the Eastern Partnership: Turkey’s Foreign Policy Towards its Post-Soviet Black Sea Neighbourhood”, EU-STRAT Working Paper No. 13, December 2018 (EU-STRAT)
13Ghazaryan, Narine and Laure Delcour, “From EU integration process to the Eurasian Economic Union: The case of Armenia”, in: Post-Soviet constitutions and challenges of regional integration, eds. R Petrov and P Van Elsuwege (Routledge 2018)
14Gotişan, Iurie, “Eastern Partnership and Moldova: recent trends,” International Issues & Slovak Foreign Policy Affairs Vol. XXVIII, No. 1–2 (2019), 94–112
15“Joint Declaration of the Prague Eastern Partnership Summit”, Prague, 7 May 2009
16Kaczmarski, Marcin, Jakub Jakóbowski, and Szymon Kardaś, “The effects of China’s economic expansion on Eastern Partnership countries”, EU-STRAT Working Paper No. 17, March 2019
17Kakachia, Kornely, and Bidzina Lebanidze, Global and Diffuse Risks in the Eastern Partnership Countries: Potential Impacts on EU Security (2020), EU-LISTCO Working Paper No. 6
18Korosteleva, Elena, “Eastern partnership and the Eurasian Union: bringing ‘the political’ back in the eastern region”, European Politics and Society, 17:sup1 (2016), 67-81
19Makarychev, Andrey, Incomplete Hegemonies, Hybrid Neighbours: Identity games and policy tools in Eastern Partnership countries, CEPS Working Document, No 2018/02, February 2018
20Muravska, Tatjana, and Alexandre Berlin, “Towards a New European Neighbourhood Policy (ENP): What Benefits of the Deep and Comprehensive Free Trade Agreements (DCFTAs) for Shared Prosperity and Security?” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, Springer, 2016
21Petrova, Irina, and Laure Delcour, “From principle to practice? The resilience–local ownership nexus in the EU Eastern Partnership policy”, Contemporary Security Policy, 41:2 (2020), 336-360
22Řiháčková Pachta, Věra, “Eastern Partnership: from the EaP summit to the debate on the new Multiannual Financial Framework”, Europeum Monitor, October 2018
23Shyrokykh, Karina, “The Evolution of the Foreign Policy of Ukraine: External Actors and Domestic Factors”, Europe-Asia Studies, 70:5 (2018), 832-850
24Socoliuc, Oana-Ramona, and Liviu-George Maha, “The Economic Dynamics of the Eastern Partnership Countries: Between Development Gaps and Internal Fragilities”, in: Resilience and the EU's Eastern Neighbourhood Countries, eds. Rouet G., Pascariu G., Palgrave Macmillan, Cham, 2019
25Tsybulenko, Evhen, and Sergey Pakhomenko, “The Ukrainian Crisis as a Challenge for the Eastern Partnership” in: Political and Legal Perspectives of the EU Eastern Partnership Policy, eds. Kerikmäe, T., Chochia, A., Springer, 2016
26van Gils, Eske, “Differentiation through bargaining power in EU–Azerbaijan relations: Baku as a tough negotiator”, East European Politics, 33:3 (2017), 388-405
27Vieira, Alena, and Syuzanna Vasilyan, “Armenia and Belarus: caught between the EU's and Russia's conditionalities?”, European Politics and Society, 19:4 (2018), 471-489
28Wivel, Anders, “Living on the edge: Georgian foreign policy between the West and the rest,” Third World Thematics: A TWQ Journal, 1:1 (2016), 92-109
29Zajaczkowski, Małgorzata, "Regional cooperation within the Eastern Partnership", European Integration Studies 1:138-147
Papildu literatūra
1Frear, Matthew, Klaudijus Maniokas, Laurynas Jonavičius and Ion Tabarta, Report on complementary and alternative modes of engagement with the EaP countries, EU-STRAT Report No. 5, July 2018
2Stanislav Secrieru and Sinikukka Saari, eds, The Eastern Partnership a Decade On: Looking Back, Thinking Ahead, Chaillot Paper No. 153 (Paris: EU ISS, 2019)