Pārlekt uz galveno saturu

Eiropas lielvalstu salīdzinošā politika

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:05.02.2024 10:59:30
Par studiju kursu
Kursa kods:PZK_194LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:3.00ECTS:4.50
Zinātnes nozare:Politika; Salīdzinošā politikaMērķauditorija:Politikas zinātne
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Lelde Metla-Rozentāle
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sociālo zinātņu fakultāte
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Dzirciema iela 16, Rīga, szfatrsu[pnkts]lv
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)7Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā lekciju kontaktstundas14
Nodarbības (skaits)7Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)2Kopā nodarbību kontaktstundas14
Kopā kontaktstundas28
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Vispārējas zināšanas politikas zinātnē un ES jautājumos.
Mērķis:
1. iepazīstināt studentus ar salīdzinošās politikas konceptu, tā izveidi, attīstību, mērķiem, metodēm un pielietojuma iespējām, jeb sniegt atbildi uz jautājumu - KĀ VEIKT SALĪDZINOŠO ANALĪZI?; 2. sniegt priekšstatu par salīdzinošās politikas izpētes objektiem, to mijiedarbību, atkarību no ārējās vides faktoriem un ietekmi uz valstu darbību, jeb sviegt atbildi uz jautājumu - KO VAR/ DĪKST SALĪDZINĀT?; 3. izveidot praktisku un metodisku gatavību, salīdzinošās izpētes īstenošanai, balstoties uz mūsdienu starptautiskajā politikā aktuāliem piemēriem - Eiropas vadošo lielvalstu izpēte - Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Spānijas politisko sistēmu salīdzinošā analīze.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Informācija par kursa norisi. Salīdzinošās politikas izcelsme, attīstība, priekšmets, pielietojums. Kāpēc salīdzināt? Ko salīdzina? Kā salīdzināt? Ko tas dod?Lekcijas1.00E-studiju vide
2Salīdzinošās politikas koncepti un metodes, jeb KĀ VEIKT SALĪDZINOŠOS PĒTĪJUMUS - KĀ SALĪDZINĀT EIROPAS LIELVALSTIS?Lekcijas1.00E-studiju vide
3Valstu pārvaldes sistēmas un to dažādība- pārvaldes modeļi, līmeņi (unitāra/federāla; parlamentāra/ prezidentāla utt.), pārvaldes tradīcijas.Lekcijas1.00E-studiju vide
4 Eiropas vadošo lielvalstu POLITISKO un EKONOMISKO SISTĒMU IZVEIDES UN VĒSTURISKĀS ATTĪSTĪBAS salīdzinošā analīze: Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija.Nodarbības1.00auditorija
5Valstis kā unificētas sistēmas - vienādi, savstarpēji salīdzināmi organismi. Sabiedrības, partiju, mediju un interešu grupu salīdzinošā analīze.Lekcijas1.00E-studiju vide
6 Politiskās elites un sabiedrības sadarbības modeļu salīdzinošā analīze - politiskais režīms, polititikas stils, politikas realizācijas mehānismi (vēlēšanu sistēma u.c.).Lekcijas1.00E-studiju vide
7 Eiropas vadošo lielvalstu PĀRVALDES MODEĻU salīdzinošā analīze: Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija.Nodarbības1.00auditorija
8Sabiedrības politiskās kultūras salīdzinošā analīze.Lekcijas1.00E-studiju vide
9Eiropas vadošo lielvalstu SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS un PĀRSTĀVNIECĪBAS salīdzinošā analīze - partiju un vēlēšanu sistēma, politiskā kultūra un identitāte: Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Spānija.Nodarbības1.00auditorija
10Demokrātisko režīmu salīdzinošās analīzes kritēriji un demokrātijas līmeņa salīdzinošs novērtējums.Lekcijas1.00E-studiju vide
11Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Spānijas politiskās, ekonomiskās u.c. sadarbības ar Latviju raksturojums un novērtējums (cik nozīmīgi sadarbības partneri šīs valstis ir Latvijai un otrādi – cik Latvija ir nozīmīgs partneris šīm valstīm).Nodarbības1.00auditorija
12Patstāvīgais darbs - referāta pētījuma izstrāde - datu vākšana, apkopošana un analīzeNodarbības1.00auditorija
13 Eiropas politiskās dienas kārtības jautājumu salīdzinošā analīze. Individuālo darbu prezentācijas.Nodarbības2.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Jāpiedalās semināra uzdevumu/ prezentāciju izstrādē un pārliecinoši jāprezentē sagatavotā tēma. Jāiesniedz esejas par norādītajām tēmām. Rakstu darbi ir jāiesniedz elektroniski e-studijās, KA norādītajā termiņā. Ja students ir iesniedzis mazāk nekā 50% no rakstu darbiem vai, ja nesekmības vai neattaisnotu kavējumu dēļ, 50% darbu ir novērtēti ar „0”, tad studentam studiju kurss ir jāapgūst atkārtoti nākamajā akadēmiskajā gadā par papildsamaksu. Jāsagatavo un jāprezentē individuālais salīdzinošais pētījums un uz tā bāzes jāizstrādā un jāiesniedz referāts, kas atbilst visām KA izklāstītajām prasībām un demonstrē studenta spējas patstāvīgi veikt problēmas izpēti. Sekmīgi jānokārto eksāmens, kas sastāvēs no 1 daļas - praktiskā darba (pētījuma). Eksāmens būs jākārto elektroniski noteiktā (24h) laika ietvarā. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā.
Vērtēšanas kritēriji:
Kursa gala novērtējums tiks balstīts sekojošos novērtēšanas kritērijos: Līdzdalība (ieinteresētība) lekcijās – 5% Līdzdalība semināru darbu izstrādē, prezentācijas kvalitāte – 20% Rakstu darbu uzdevumu izpilde – 20% Individuālais salīdzinošais pētījums (tēmas pieteikums, prezentācija, rakstiskā versija/referāts) – 5+10+20%=35% Eksāmens – 20%
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):
Studiju rezultāti
Zināšanas:Šī kursa ietvaros, studenti apgūs nepieciešamās zināšanas par to, kā veikt politisko sistēmu (valstu) vai atsevišķu tās elementu salīdzinošo izpēti – novērtētu dažādu valstu politisko pieredzi un izdarītu secinājumus par kopsakarībām. Kā arī apgūs Eiropas vadošo lielvalstu politisko sistēmu izveides vēsturi, uzbūvi un perspektīvos attīstības virzienus.
Prasmes:Šī kursa ietvaros, studenti apgūs nepieciešamās iemaņas, lai patstāvīgi veiktu politisko sistēmu (Eiropas lielvalstu) vai atsevišķu tās elementu salīdzinošo izpēti – novērtētu dažādu valstu politisko pieredzi un izdarītu secinājumus par kopsakarībām.
Kompetences:Studenti spēs pielietot salīdzinošās analīzes principus, metodes un modeļus plaša spektra politikas zinātnes jautājumu izpētei, kas vērsti uz Eiropas lielvalstu darbības un stabilitātes līdzību un atšķirību identifikāciju.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1Chilcote, Ronald H. 1994. Theories of comparative politics :the search for a paradigm reconsidered. 2nd ed. Boulder, San Francisko, Oxford: Westview Press.
2Introduction to comparative politics: political challenges and changing agendas. 2016. Ed.by M. Kesselman, J.Krieger, W.A. Joseph. Boston [etc.]: Wadsworth, Cengage Learning.
3Hopkin, J. 2010. The Comparative Method. In: Theory and Methods in Political Science. 3rd ed. D. Marsh and G. Stoker, eds. UK: Palgrave Macmillan.
4Hague, R. 2016. Comparative government and politics : an introduction. 10th ed. New York: Palgrave.
5Morlino, L. 2009. Qualities of Democracy: How to Analyze Them. Llorence: Istituto Italiano di Scienze Umane.
6Auers, D. 2015. Comparative politics and government of the Baltic states :Estonia, Latvia and Lithuania in the 21st century. Houndsmills, Basingstoke, Hampshire, New York: Palgrave Macmillan.
Papildu literatūra
1Hampton N.M., Hancock D.M. 2015. Baltic security puzzle : regional patterns of democratization, integration, and authoritarianism. Lanham, Maryland : Rowman & Littlefield.