.
Sabiedrības veselība
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:4.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:24.02.2020 14:11:20
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | SVUEK_122 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 4.00 | ECTS: | 6.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Klīniskā medicīna; Sabiedrības veselība | Mērķauditorija: | Uzņēmējdarbības vadība | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Lauma Spriņģe | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svek rsu[pnkts]lv, +371 67338307 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 0 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 0 | Kopā lekciju kontaktstundas | 0 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 20 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 40 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 40 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 0 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 0 | Kopā lekciju kontaktstundas | 0 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 14 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 28 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 28 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Vidusskolas izglītība. | ||||||||
| Mērķis: | Studiju kursa mērķis ir veidot studentu izpratni un veicināt zināšanu apguvi par sabiedrības veselībā aktuālo risināmo jautājumu daudzveidību. Iepazīstināt ar sabiedrības veselības problēmu izziņas metodēm un to izmantošanu sabiedrības veselības problēmu identifikācijā, kontrolē un mazināšanā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselība. Slimības biežuma rādītāji: izplatība (prevalence) un saslimstība (incidence), aprēķināšanas formulas, izmantošana praksē. Mirstības rādītāji. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Profilakse, tās skaidrojums. Profilakses veidi. Primārā, sekundārā un terciārā profilakse. Galvenie pasākumi sabiedrības veselības kontekstā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Veselības definīcijas, tās subjektīvais un objektīvais vērtējums. Individuālā un populācijas veselība, pamata metodes to izpētē. Slimība. Slimības gadījuma definēšana. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Veselības izvērtēšanas pieejas: veselība kā slimību neesamība; veselība kā optimāla funkcionēšana; veselība kā dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Veselības statistika. Sabiedrības veselības pārraudzība. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 5 | Potenciāli zaudētie dzīves gadi, ar nespēju samērotie dzīves gadi. Asociāciju rādītāji. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 6 | Skrīnings. Veselības intervenču piramīda. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Infekcijas slimības, to klasifikācija. Infekciju slimību pārneses mehānismi, patoģenēzes etapi. Ierobežošanas galvenie mehānismi. Infekciju slimību epidemioloģiskā uzraudzība. Pandēmija, endēmija. Hroniskas neinfekciju slimības, to nozīmīgākie riska faktori – smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgums, aptaukošanās. PVO globālās stratēģijas hronisku neinfekciju slimību riska faktoru mazināšanā. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 8 | Sirds-asinsvadu slimības kā sabiedrības veselības problēma. Mirstības rādītāji. Klasifikācija. Sirds-asinsvadu slimību riska faktori un riska grupas. Profilakses iespējas, izmantojot sabiedrības un augsta riska stratēģiju. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Populācijas novecošanās. Cukura diabēts kā sabiedrības veselības problēma. Cukura diabēta galvenie etiopatoģenētiskie tipi. Cukura diabēta prevalences rādītāji. Profilakses iespējas. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 10 | Mātes un bērna veselības problēmas līdz 1. gadam. Veselību raksturojošie rādītāji, riska faktori, profilakse. Bērnu pēc viena gada un pusaudžu nozīmīgākās veselības problēmas un riska faktori. Sabiedrības veselības politiskie virzieni bērnu un pusaudžu veselības uzlabošanā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Psihiskā veselība sabiedrības veselības skatījumā. Psihisko traucējumu daudzveidība. Riska faktori. Psihisko traucējumu galvenie profilakses un veselības aprūpes aspekti. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 12 | Negadījumi/traumas kā sabiedrības veselības problēma, to veidi, riska faktori. Vardarbība – to veidi un riski dažādās vecuma grupās. Profilakses stratēģijas. Politika problēmas mazināšanā. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 13 | Atkarības kā sabiedrības veselības problēma Latvijā, to raksturojošie rādītāji. Alkohola un tabakas lietošanas izplatības mazināšana vietēja un starptautiska līmeņa politikas dokumentos. Aktivitātes un instrumenti tabakas (t.sk. “pasīvās smēķēšanas”) izplatības un alkohola radītā kaitējuma mazināšanai sabiedrībā. “Veselība visās politikās” jēdziens atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanā. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselība. Slimības biežuma rādītāji: izplatība (prevalence) un saslimstība (incidence), aprēķināšanas formulas, izmantošana praksē. Mirstības rādītāji. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Profilakse, tās skaidrojums. Profilakses veidi. Primārā, sekundārā un terciārā profilakse. Galvenie pasākumi sabiedrības veselības kontekstā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 3 | Veselības definīcijas, tās subjektīvais un objektīvais vērtējums. Individuālā un populācijas veselība, pamata metodes to izpētē. Slimība. Slimības gadījuma definēšana. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Veselības izvērtēšanas pieejas: veselība kā slimību neesamība; veselība kā optimāla funkcionēšana; veselība kā dzīves kvalitātes sastāvdaļa. Veselības statistika. Sabiedrības veselības pārraudzība. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Potenciāli zaudētie dzīves gadi, ar nespēju samērotie dzīves gadi. Asociāciju rādītāji. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 6 | Skrīnings. Veselības intervenču piramīda. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 7 | Infekcijas slimības, to klasifikācija. Infekciju slimību pārneses mehānismi, patoģenēzes etapi. Ierobežošanas galvenie mehānismi. Infekciju slimību epidemioloģiskā uzraudzība. Pandēmija, endēmija. Hroniskas neinfekciju slimības, to nozīmīgākie riska faktori – smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgums, aptaukošanās. PVO globālās stratēģijas hronisku neinfekciju slimību riska faktoru mazināšanā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Sirds-asinsvadu slimības kā sabiedrības veselības problēma. Mirstības rādītāji. Klasifikācija. Sirds-asinsvadu slimību riska faktori un riska grupas. Profilakses iespējas, izmantojot sabiedrības un augsta riska stratēģiju. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Populācijas novecošanās. Cukura diabēts kā sabiedrības veselības problēma. Cukura diabēta galvenie etiopatoģenētiskie tipi. Cukura diabēta prevalences rādītāji. Profilakses iespējas. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 10 | Mātes un bērna veselības problēmas līdz 1. gadam. Veselību raksturojošie rādītāji, riska faktori, profilakse. Bērnu pēc viena gada un pusaudžu nozīmīgākās veselības problēmas un riska faktori. Sabiedrības veselības politiskie virzieni bērnu un pusaudžu veselības uzlabošanā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Psihiskā veselība sabiedrības veselības skatījumā. Psihisko traucējumu daudzveidība. Riska faktori. Psihisko traucējumu galvenie profilakses un veselības aprūpes aspekti. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Negadījumi/traumas kā sabiedrības veselības problēma, to veidi, riska faktori. Vardarbība – to veidi un riski dažādās vecuma grupās. Profilakses stratēģijas. Politika problēmas mazināšanā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| 13 | Atkarības kā sabiedrības veselības problēma Latvijā, to raksturojošie rādītāji. Alkohola un tabakas lietošanas izplatības mazināšana vietēja un starptautiska līmeņa politikas dokumentos. Aktivitātes un instrumenti tabakas (t.sk. “pasīvās smēķēšanas”) izplatības un alkohola radītā kaitējuma mazināšanai sabiedrībā. “Veselība visās politikās” jēdziens atkarību izraisošo vielu lietošanas mazināšanā. | Nodarbības | 1.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Patstāvīga uzdevumu izpilde, sabiedrības veselības datu un aktivitāšu analīze un prezentācijas sagatavošana. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | 1. Nodarbību apmeklējums un aktīva dalība nodarbību aktivitātēs (grupu darbos un diskusijās) – obligāts. 2. Praktiskās situācijas sagatavošana un prezentēšana – 30%. 3. Eksāmens – 70%. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studējošie: • Definēs veselības jēdzienu un nosauks galvenās veselību ietekmējošo faktoru kategorijas. • Nosauks veselības mērīšanai izmantojamos rādītājus un izmantojamos datu avotus. • Formulēs sabiedrības veselības nozares funkcijas. • Nosauks mūsdienu sabiedrības veselības galvenās darbības jomas. • Uzskaitīs galvenās sabiedrības veselības problēmas un to cēloņus un profilakses iespējas. | ||||||||
| Prasmes: | Studējošie: • Klasificēs veselību ietekmējošos faktorus. • Izskaidros veselības mērīšanā izmantoto rādītāju būtību un pielietošanas iespējas. • Diferencēs un salīdzinās dažādus veselības informācijas avotus. • Pielietos sabiedrības veselībā izmantotos jēdzienus. • Analizēs sabiedrības veselības problēmu raksturojošos rādītājus un informāciju. | ||||||||
| Kompetences: | Studējošie: • Attiecinās un vispārinās veselības izvērtēšanas un mērīšanas jautājumus uz sabiedrības veselības praksi. • Pamatos sabiedrības veselības nozares būtību un nozīmi vēsturiskā un demogrāfiskā kontekstā. • Kritiski izvērtēs un argumentēs problēmas un situāciju sabiedrības veselībā, izmantojot sabiedrības veselībā izmantojamos datu avotus. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Oxford Handbook of Public Health Practice. edited by David Pencheon at all, Oxford University press, 2006. | ||||||||
| 2 | Seltzer, B. 101 + Careers in Public Health. Second edition. New York, NY : Springer Publishing Company. 2016. eBook. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | CDC datu bāzes un publikācijas. Pieejams no: www.cdc.gov | ||||||||
| 2 | PVO datu bāzes un publikācijas. Pieejams no: www.who.int | ||||||||
| 3 | Global Health Observatory (GHO) publikācijas. Pieejams no: www.who.int/gho/publications/en/index.html | ||||||||
| 4 | Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati un publikācijas. Pieejams no: http://ecdc.europa.eu/en/Pages/home.aspx | ||||||||
| 5 | Sabiedrības veselības analīze Latvijā, Veselības aprūpes statistikas apkopojumi; Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti, LR Centrālā Statistikas pārvalde. Pieejams no: www.csb.gov.lv; www.vmnvd.gov.lv u.c. | ||||||||
