Pārlekt uz galveno saturu

Sabiedrības veselība un epidemioloģija

Studiju kursa apraksts

Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:7.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:16.11.2022 12:17:43
Par studiju kursu
Kursa kods:SVUEK_128LKI līmenis:6. līmenis
Kredītpunkti:2.00ECTS:3.00
Zinātnes nozare:Klīniskā medicīnaMērķauditorija:Medicīnas pakalpojumi
Studiju kursa vadītājs
Kursa vadītājs:Aija Bukova-Žideļūna
Studiju kursa īstenotājs
Struktūrvienība:Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedra
Struktūrvienības vadītājs:
Kontaktinformācija:Rīga, Kronvalda bulvāris 9, svekatrsu[pnkts]lv, +371 67338307
Studiju kursa plānojums
Pilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)0Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)0Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas32
Kopā kontaktstundas32
Nepilns laiks - 1. semestris
Lekcijas (skaits)Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas)Kopā lekciju kontaktstundas0
Nodarbības (skaits)8Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas)4Kopā nodarbību kontaktstundas32
Kopā kontaktstundas32
Studiju kursa apraksts
Priekšzināšanas:
Pamatzināšanas normālajā un pataloģiskajā fizioloģijā, bioķīmijā un matemātiskajā statistikā.
Mērķis:
Sniegt zināšanas par sabiedrības veselības nozares pamatjautājumiem un apgūt epidemioloģijā pielietojamos jēdzienus, pamatkoncepcijas un metodes veselības problēmu pētniecībā un risināšanā.
Tēmu saraksts (pilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Veselība, sabiedrības veselība, uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselībaNodarbības1.00auditorija
2Slimību profilakse, veselības veicināšanaNodarbības1.00auditorija
3Veselības informācijas avoti. Kopējie, specifiskie un standartizētie rādītājiNodarbības1.00auditorija
4Epidemioloģija. Cēlonība. Pamatrādītāji epidemioloģijā – incidence un prevalenceNodarbības1.00auditorija
5Atlase un mērījumu kļūdas. Aprakstošie pētījumiNodarbības1.00auditorija
6Analītiskie pētījumi. Asociāciju rādītāji. Skrīnings. Diagnostisko testu novērtēšanaNodarbības1.00auditorija
7Veselības aprūpes organizācijaNodarbības1.00auditorija
8Veselības sociālie determinantiNodarbības1.00auditorija
Tēmu saraksts (nepilna laika studijas)
Nr.TēmaĪstenošanas formaSkaitsNorises vieta
1Veselība, sabiedrības veselība, uz pierādījumiem balstīta sabiedrības veselībaNodarbības1.00auditorija
2Slimību profilakse, veselības veicināšanaNodarbības1.00auditorija
3Veselības informācijas avoti. Kopējie, specifiskie un standartizētie rādītājiNodarbības1.00auditorija
4Epidemioloģija. Cēlonība. Pamatrādītāji epidemioloģijā – incidence un prevalenceNodarbības1.00auditorija
5Atlase un mērījumu kļūdas. Aprakstošie pētījumiNodarbības1.00auditorija
6Analītiskie pētījumi. Asociāciju rādītāji. Skrīnings. Diagnostisko testu novērtēšanaNodarbības1.00auditorija
7Veselības aprūpes organizācijaNodarbības1.00auditorija
8Veselības sociālie determinantiNodarbības1.00auditorija
Vērtēšana
Patstāvīgais darbs:
Individuālais darbs nodarbību laikā, diskutējot par attiecīgās nodarbības temata problemātiku, epidemioloģijas uzdevumu rēķināšana (epidemioloģiskie pamatrādītāji, diagnostisko testu rādītāji, asociāciju rādītāji), darbs ar zinātnisko literatūru mājās, patstāvīgā darba prezentācija nodarbībā.
Vērtēšanas kritēriji:
Nodarbību apmeklējums, mutiska izpratnes un prasmju kontrole nodarbību laikā (20%); mājasdarbi (30%); rakstisks eksāmens (50%).
Gala pārbaudījums (pilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas):Eksāmens (Rakstisks)
Studiju rezultāti
Zināšanas:• Definēs veselības jēdzienu un nosauks galvenās veselību ietekmējošo faktoru kategorijas. • Nosauks sociālās veselības determinantes. • Formulēs sabiedrības veselības kā zinātnes un prakses uzdevumus. • Definēs slimību profilakses līmeņus un veselības veicināšanas pamatfunkcijas. • Nosauks veselības aprūpes organizācijas un finansēšanas galvenos principus. • Aprakstīs modernās epidemioloģijas pamatkoncepcijas un to pielietojumu veselības zinātnēs. • Paskaidros uz pierādījumiem balstītas veselības aprūpes jēdzienu. • Izklāstīs prevalences un incidences aprēķināšanas principus. • Formulēs demogrāfiskos pamatrādītājus. • Definēs slimību skrīninga pamatprincipus. • Nosauks diagnostisko testu pareizības un snieguma rādītājus. • Aprakstīs veselības informācijas veidus un iegūšanas avotus. • Nosauks epidemioloģijā izmantojamos pētījumu dizainus, to raksturojošās pazīmes, priekšrocības un trūkumus. • Definēs un paskaidros epidemioloģijā izmantotos asociāciju rādītājus.
Prasmes:• Nosauks veselību ietekmējošo faktoru piemērus uztura specialitātē. • Aprakstīs piemērus slimību profilaksē un veselības veicināšanā savas specialitātes ietvaros. • Aprēķinās veselības notikumu un stāvokļu biežuma pamatrādītājus. • Aprēķinās demogrāfiskos pamatrādītājus. • Atšķirs kopējos, specifiskos un standartizētos rādītājus. • Aprēķinās diagnostisko testu pareizības un snieguma rādītājus. • Diferencēs un salīdzinās dažādus veselības informācijas avotus. • Diferencēs epidemioloģisko pētījumu veidus pēc to dizaina. • Aprēķinās epidemioloģijā izmantotos asociāciju rādītājus.
Kompetences:• Interpretēs veselības jēdzienu un veselību ietekmējošo faktorus uztura specialitātē. • Pamatos veselības veicināšanas un profilakses nozīmi uztura specialitātē. • Pielietos veselības notikuma biežuma rādītājus un demogrāfiskos rādītājus veselības problēmu pētniecībā. • Kritiski izvērtēs veselības informāciju atkarībā no datu ieguves avotiem. • Salīdzinās pētījumu rezultātus atkarībā no epidemioloģisko pētījumu dizaina un mērītajiem asociāciju rādītājiem.
Bibliogrāfija
Nr.Atsauce
Obligātā literatūra
1M.Baltiņš. "Lietišķā epidemioloģija". Rīga, Zinātne, 2003., 354.lpp. (akceptējams izdevums)
2Bouter, L.M., Zielhuis, G.A., Zeegers, M.P. Textbook of epidemiology. Bohn Stafleu van Loghum, 2018
Papildu literatūra
1Beaglehole R., Bonita R., Kjellstrom T. Basic Epidemiology. Geneva: WHO, 2006.
2Gillam S., Yates J., Badrinath P. Essential Public Health. Theory and Practice. New York: Cambridge University Press, 2012. xiii, 335 p.
3Naidoo J., Wills J. Public Health and Health Promotion. Developing Practice. Elsevier Limited, 2005. xii, 283 p.
4Berkman L.F., Kawachi I. (ed.). Social Epidemiology. New York: Oxford University Press, 2000. xxii, 391 p.
5Tragakes E. u.c. Veselības aprūpes sistēmas pārejas periodā: Latvija. Pārskats par veselības aprūpes sistēmu. PVO Eiropas Reģionālais birojs, 2008. xxiv, 248 lpp.
6Figueras J. et al. (ed.). Health systems in transition: learning from experience. European Observatory on Health Systems and Policies, WHO Regional Office for Europe, 2004. 152 p.
Citi informācijas avoti
1European Health for All database (HFA-DB)
2https://www.cdc.gov