.
Psiholoģijas vēsture
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:5.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:10.08.2023 15:01:17
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | VPUPK_281 | LKI līmenis: | 6. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 2.00 | ECTS: | 3.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Psiholoģija | Mērķauditorija: | Psiholoģija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Guna Svence | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, J. Asara iela 5, vppk rsu[pnkts]lv, +37167061587 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 12 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 24 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 6 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 12 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 36 | ||||||||
| Nepilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 6 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 12 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 3 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 6 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 18 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Nav nepieciešamas. | ||||||||
| Mērķis: | Nodrošināt studējošajiem zināšanu apgūšanu par psiholoģijas ideju attīstību vēstures gaitā, psiholoģijas kā zinātnes veidošanās un attīstības likumsakarībām un būtiskākajiem aspektiem vēsturiskā skatījumā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psiholoģijas vēsture kā zinātniskā disciplīna. Psiholoģijas vēstures priekšmets. Psiholoģijas attīstības periodizācija un ieskats dažādos psiholoģijas virzienos. Iekšēja un ārēja psiholoģijas vēsture, vēsturisma un presentisma pieejas, psiholoģijas saikne ar filozofiju, vēsturisko izmaiņu cēloņi. Psiholoģijas vēstures metodes. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Psiholoģijas priekšvēsture. Priekšstati par dvēseli (psihi un tās funkcionēšanu) senās gudrības tradīcijās. Antīka laikmeta pirmssokratiskais posms, materiālo elementu (Tāless, Anaksagors uc.), transformācijas procesu (Heraklīts), matemātikas (Pītagors) un cilvēka bioloģijas (Hipokrāts, Parmenīds) skatpunkti. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 3 | Antīka laikmeta sokratiskais jeb klasiskais posms. Sofistu priekšstati par izziņas procesiem, domāšanu un runu. Sokrata idejas un to tālākā attīstība. Demokrita materiālisms. Platona ideālisms, dvēseles veidu tipoloģija, dvēseles spēju un iekšēja konflikta koncepcija. Aristoteļa priekšstati par dabu, dvēseli kā ķermeņa funkciju, tās hierarhisko struktūru un izziņas iespējām. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Romas impērijas laikmeta priekšstati par cilvēku un psihi. Bioloģizēto priekšstatu par psihi attīstība. Galēna pētījumi par psihes funkciju lokalizāciju. Ieskats terapeitiskajās filozofijās (kiniķi, kirēnieši, stoiķi, skeptiķi). Stoiķu mācība par afektiem. Plotins un neoplatinisms. Patristika. Aurēlija Augustīna darbi, mācība par izziņas iespējām un cilvēka dihotomisko dabu. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 5 | Filozofijas un zinātnes attīstība un priekšstati par cilvēku attīstību Viduslaikos. Eksistenciālisma izpausmes un simbolu loma. Misticisms, gnosticisms, sholastika. Arābu zinātnes attīstība un ienākšana Eiropā (Avicenna, Averoess). Izziņas procesu un citu psiholoģisko parādību pētījumi V.Okama, R.Bēkona un Akvīnas Toma darbos. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 6 | Filozofijas, zinātnes un priekšstatu par cilvēku attīstība Renesanses periodā. Paracelsa priekšstati par atmiņu, domāšanu, sapņiem un personības lomu psihes struktūrā. B. Telezio mācība par afektiem. Spāņu ārstu sasniegumi un diferenciālās psiholoģijas aizsākumi. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 7 | Jauno laiku filozofijas un psiholoģijas pamattendences. Racionālisma virziens: empīriskā metodoloģija un priekšstati par izziņas ceļiem F. Bēkona darbos; mācība par refleksiem un psihofiziskā problēma R. Dekarta darbos; B. Spinoza racionālisms un determinisms. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 8 | Asocianisma virziens: T. Hobs, apziņa kā epīfenomes un bezsubjekta psiholoģija; Dž. Loka asociāciju teorija, D. Hjuma mācība par asociāciju kā galveno psihes darbības likumu, D. Hartlija materiālistiskais asociānisms un mācība par vibrācijām. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 9 | Franču empīriskā psiholoģija: Ž. de Lametri un „psihiskā mehānika”; spēju traktējums K. Helvecija un D. Didro darbos. Psiholoģijas idejas vācu filozofijas pārstāvju darbos (I. Kants, G. Hēgelis, J. Fihtē, A. Šopenhauers). J. Herbarts un idejas par priekšstatu dinamiku). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 10 | Racionālisma tālāka attīstība: G. V. Leibnica psihofiziskais paralēlisms, psihodeterminisms, mācība par apercepciju; Dž. Berklija subjektīvais ideālisms un asociācija kā mācīšanās mehānisms. Asociānisma tālāka attīstība: asociāciju likumi, introspekcija un pieredzes tapšanas procesi T. Brauna, Dž. St. Milla un H. Spensera darbos. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 11 | Psiholoģijas dabaszinātnisko pamatu veidošanās. F. Galla frenoloģija un smadzeņu morfoloģiskie pētījumi. H. Helmholca nervu impulsa un uztveres pētījumi. E. Vēbera un G. Fehnera psihofizika un sensoro procesu pētījumi. H. Haltona spēju pārmantošanas un antropometrijas idejas. Psihiatrijas ieguldījums psiholoģijas attīstībā: Ž. Šarko, Č. Lombrozo, R. Krafts-Ēbings, I. Gannuškins. Č. Darvina, T. Maltusa un K. Marksa ideju loma psiholoģijas vēstures skatījumā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 12 | Psiholoģijas pirmās zinātniskās programmas: V. Vundta, I. Sečenova, H. Ebinhauza, F. Brentāno psiholoģijas programmas. Vācu aprakstošā psiholoģija (V. Diltejs un V.Šprangers). Psiholoģijas institucionalizācija un daudzveidīgo skolu attīstība: E.Titčenera strukturālisms, Dž. Djuji funkcionālisms un V.Džemsa pētījumi. Psihometrijas attīstība: A.Binē, Dž.Kettela un Č. Spīrmena intelekta testi un datu statistiskā analīze. Geštaltpsiholoģijas aizsākumi (K.Štumpfs, O.Kilpe, K. Ērenfelss) un attīstība. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 13 | Psihoanalīzes virziena tapšana un attīstība. J. Breijera un Ž. Šarko loma psihoanalīzes ideju tapšanā. Z. Freida psihes koncepcija. Psihoanalītisko ideju transformācija A. Adlera, K. G. Junga darbos, neopsihoanalīzes attīstība (K. Hornija, Ē. Fromms, H. S. Salivēns, Ž. Lakāns). | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 14 | Psiholoģijas attīstība Krievija (PSRS): V. Behtereva un I. Pavlova darbi, darbības un apziņas vienotības princips (Ļ. Vigotskis, S. Rubinšteins, A. Lurija). Biheviorisma attīstība ASV: Dž. Votsona, E. Torndaika un E. Tolmena uzvedības koncepcijas. Biheviorisma tālāka attīstība: K. Halla mehāniskais biheviorisms, Dž. Millera, K. Pribrama un J. Galantera kibernētiskais biheviorisms, B. F. Skinera operantais biheviorisms. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 15 | Kognitīvisma attīstības vēsture. Kognitīvās psiholoģijas aizsākumi (H. Ebinhauza, Ļ. Vigotska un Ž. Piažē darbos) un tālāka attīstība: L. Festingera mācība par kognitīvo disonansi, U. Naisers, kognitīvās shēmas un izziņas cikli, J. Brunera ieguldījums pedagoģiskajā psiholoģijā, N. Čomska psiholingvistika. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 16 | Psiholoģijas attīstība pēc Otrā pasaules kara (seminārs). | Nodarbības | 6.00 | auditorija | |||||
| Tēmu saraksts (nepilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Psiholoģijas vēsture kā zinātniskā disciplīna. Psiholoģijas vēstures priekšmets. Psiholoģijas attīstības periodizācija un ieskats dažādos psiholoģijas virzienos. Iekšēja un ārēja psiholoģijas vēsture, vēsturisma un presentisma pieejas, psiholoģijas saikne ar filozofiju, vēsturisko izmaiņu cēloņi. Psiholoģijas vēstures metodes. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 2 | Psiholoģijas priekšvēsture. Priekšstati par dvēseli (psihi un tās funkcionēšanu) senās gudrības tradīcijās. Antīka laikmeta pirmssokratiskais posms, materiālo elementu (Tāless, Anaksagors uc.), transformācijas procesu (Heraklīts), matemātikas (Pītagors) un cilvēka bioloģijas (Hipokrāts, Parmenīds) skatpunkti. | Lekcijas | 0.25 | auditorija | |||||
| 3 | Antīka laikmeta sokratiskais jeb klasiskais posms. Sofistu priekšstati par izziņas procesiem, domāšanu un runu. Sokrata idejas un to tālākā attīstība. Demokrita materiālisms. Platona ideālisms, dvēseles veidu tipoloģija, dvēseles spēju un iekšēja konflikta koncepcija. Aristoteļa priekšstati par dabu, dvēseli kā ķermeņa funkciju, tās hierarhisko struktūru un izziņas iespējām. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 4 | Romas impērijas laikmeta priekšstati par cilvēku un psihi. Bioloģizēto priekšstatu par psihi attīstība. Galēna pētījumi par psihes funkciju lokalizāciju. Ieskats terapeitiskajās filozofijās (kiniķi, kirēnieši, stoiķi, skeptiķi). Stoiķu mācība par afektiem. Plotins un neoplatinisms. Patristika. Aurēlija Augustīna darbi, mācība par izziņas iespējām un cilvēka dihotomisko dabu. | Lekcijas | 0.25 | auditorija | |||||
| 5 | Filozofijas un zinātnes attīstība un priekšstati par cilvēku attīstību Viduslaikos. Eksistenciālisma izpausmes un simbolu loma. Misticisms, gnosticisms, sholastika. Arābu zinātnes attīstība un ienākšana Eiropā (Avicenna, Averoess). Izziņas procesu un citu psiholoģisko parādību pētījumi V.Okama, R.Bēkona un Akvīnas Toma darbos. | Lekcijas | 0.25 | auditorija | |||||
| 6 | Filozofijas, zinātnes un priekšstatu par cilvēku attīstība Renesanses periodā. Paracelsa priekšstati par atmiņu, domāšanu, sapņiem un personības lomu psihes struktūrā. B. Telezio mācība par afektiem. Spāņu ārstu sasniegumi un diferenciālās psiholoģijas aizsākumi. | Lekcijas | 0.25 | auditorija | |||||
| 7 | Jauno laiku filozofijas un psiholoģijas pamattendences. Racionālisma virziens: empīriskā metodoloģija un priekšstati par izziņas ceļiem F. Bēkona darbos; mācība par refleksiem un psihofiziskā problēma R. Dekarta darbos; B. Spinoza racionālisms un determinisms. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 8 | Asocianisma virziens: T. Hobs, apziņa kā epīfenomes un bezsubjekta psiholoģija; Dž. Loka asociāciju teorija, D. Hjuma mācība par asociāciju kā galveno psihes darbības likumu, D. Hartlija materiālistiskais asociānisms un mācība par vibrācijām. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 9 | Franču empīriskā psiholoģija: Ž. de Lametri un „psihiskā mehānika”; spēju traktējums K. Helvecija un D. Didro darbos. Psiholoģijas idejas vācu filozofijas pārstāvju darbos (I. Kants, G. Hēgelis, J. Fihtē, A. Šopenhauers). J. Herbarts un idejas par priekšstatu dinamiku). | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 10 | Racionālisma tālāka attīstība: G. V. Leibnica psihofiziskais paralēlisms, psihodeterminisms, mācība par apercepciju; Dž. Berklija subjektīvais ideālisms un asociācija kā mācīšanās mehānisms. Asociānisma tālāka attīstība: asociāciju likumi, introspekcija un pieredzes tapšanas procesi T. Brauna, Dž. St. Milla un H. Spensera darbos. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 11 | Psiholoģijas dabaszinātnisko pamatu veidošanās. F. Galla frenoloģija un smadzeņu morfoloģiskie pētījumi. H. Helmholca nervu impulsa un uztveres pētījumi. E. Vēbera un G. Fehnera psihofizika un sensoro procesu pētījumi. H. Haltona spēju pārmantošanas un antropometrijas idejas. Psihiatrijas ieguldījums psiholoģijas attīstībā: Ž. Šarko, Č. Lombrozo, R. Krafts-Ēbings, I. Gannuškins. Č. Darvina, T. Maltusa un K. Marksa ideju loma psiholoģijas vēstures skatījumā. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 12 | Psiholoģijas pirmās zinātniskās programmas: V. Vundta, I. Sečenova, H. Ebinhauza, F. Brentāno psiholoģijas programmas. Vācu aprakstošā psiholoģija (V. Diltejs un V.Šprangers). Psiholoģijas institucionalizācija un daudzveidīgo skolu attīstība: E.Titčenera strukturālisms, Dž. Djuji funkcionālisms un V.Džemsa pētījumi. Psihometrijas attīstība: A.Binē, Dž.Kettela un Č. Spīrmena intelekta testi un datu statistiskā analīze. Geštaltpsiholoģijas aizsākumi (K.Štumpfs, O.Kilpe, K. Ērenfelss) un attīstība. | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 13 | Psihoanalīzes virziena tapšana un attīstība. J. Breijera un Ž. Šarko loma psihoanalīzes ideju tapšanā. Z. Freida psihes koncepcija. Psihoanalītisko ideju transformācija A. Adlera, K. G. Junga darbos, neopsihoanalīzes attīstība (K. Hornija, Ē. Fromms, H. S. Salivēns, Ž. Lakāns). | Lekcijas | 0.50 | auditorija | |||||
| 14 | Psiholoģijas attīstība Krievija (PSRS): V. Behtereva un I. Pavlova darbi, darbības un apziņas vienotības princips (Ļ. Vigotskis, S. Rubinšteins, A. Lurija). Biheviorisma attīstība ASV: Dž. Votsona, E. Torndaika un E. Tolmena uzvedības koncepcijas. Biheviorisma tālāka attīstība: K. Halla mehāniskais biheviorisms, Dž. Millera, K. Pribrama un J. Galantera kibernētiskais biheviorisms, B. F. Skinera operantais biheviorisms. | Lekcijas | 0.25 | auditorija | |||||
| 15 | Kognitīvisma attīstības vēsture. Kognitīvās psiholoģijas aizsākumi (H. Ebinhauza, Ļ. Vigotska un Ž. Piažē darbos) un tālāka attīstība: L. Festingera mācība par kognitīvo disonansi, U. Naisers, kognitīvās shēmas un izziņas cikli, J. Brunera ieguldījums pedagoģiskajā psiholoģijā, N. Čomska psiholingvistika. | Lekcijas | 0.25 | auditorija | |||||
| 16 | Psiholoģijas attīstība pēc Otrā pasaules kara (seminārs). | Nodarbības | 3.00 | auditorija | |||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | Aktīva dalība nodarbībās (iesaistīšanās grupu darbā, atbild uz kursa tēmu jautājumiem, sava viedokļa formulēšana). Literatūras avotu lasīšana un aktīva dalība seminārā, prezentējot grupu darba rezultātus, atbilstoši prasībām. Gatavošanas eksāmena testam. Lai izvērtētu studiju kursa kvalitāti kopumā, studentam jāaizpilda studiju kursa novērtēšanas anketa Studējošo portālā. | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | Semestra prasību izpilde: nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdalība – 30%, dalība seminārā – 60%, pašpārbaudes darbs (gatavošanās eksāmena testam) – 10%. Studenti, kas saņemuši sekmīgo semestra atzīmi tiek pielaisti kursa eksāmenam (testam). Kursa gala atzīme veidojas kā aritmētiskais vidējais no semestra atzīmes un eksāmena testa atzīmes. | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | Eksāmens | ||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Pēc sekmīgas studiju kursa apguves studenti apraksta psiholoģijas zinātnes veidošanās un attīstības stadijas, to vēsturisko kontekstu un fundamentālās problēmas. Zina dažādu psiholoģijas skolu pamatlicējus, salīdzina un paskaidro virzienu metodoloģiskās atšķirības, apzinās to ierobežojumus un ieguldījumu psiholoģijas attīstībā. | ||||||||
| Prasmes: | Studiju kursa apguves rezultātā studenti prot lietot kursā apgūtus zinātniskus terminus, atšķir dažādu psiholoģijas skolu ietvaros lietotos jēdzienus. Prot kritiski izvērtēt dažādu psiholoģijas skolu ideju priekšrocības un trūkumus. | ||||||||
| Kompetences: | Pielieto zināšanas zinātnisko darbu izstrādē psiholoģijā un prasmes, atspoguļojot izvēlētas tēmas vēsturiskās attīstības kontekstu, raksturīgas problēmas un galvenos sasniegumus tajā. Patstāvīgi virza savu kompetenču pilnveidi. Spēj pielietot iegūtas zināšanas psihologa asistenta profesionālajā darbībā, strādājot patstāvīgi vai multiprofesionālas komandas sastāvā un saskatot noteiktas pieejas vietu daudzveidīgo psiholoģijas skolu un pieeju pastāvēšanas kontekstā. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Mārtinsone, K., Lasmane, A., Karpova Ā. (2016). Psiholoģijas vēsture. Zvaigzne ABC. | ||||||||
| 2 | Walsh, R. T., Teo, T., & Baydala, A. (2014). A critical history and philosophy of psychology: Diversity of context, thought, and practice. Cambridge University Press. | ||||||||
| 3 | Goodwin, C. J. (2015). A history of modern psychology. John Wiley & Sons. | ||||||||
| 4 | Smith, N. (2009). Current Systems in Pshychology. History, Theory, Research, and Applications. Belmont, CA: Wadsworth (arī krievu val.) | ||||||||
| 5 | Schultz D. P. (2010). A History of Modern Psychology. Belmont, CA: Wadsworth. | ||||||||
| 6 | Ждан, А. Н. (2012). История психологии: от Античности до наших дней. Академический проект. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | Baker, D. B. (Ed.). (2012). The Oxford handbook of the history of psychology: Global perspectives. Oxford University Press. | ||||||||
| 2 | Dirāns, V. (2010) Filosofijas stāsts. Zvaigzne ABC. | ||||||||
| 3 | Лихи, Т. (2003). История современной психологии. СПб.: Питер | ||||||||
| 4 | Kūle, M., Kūlis, R. (1998) Filosofija. Zvaigzne ABC. | ||||||||
| 5 | Mārtinsone K. (Sast.) (2012). Psiholoģija Latvijā: psihologi, izglītība, profesionālā darbība. Rīga: RaKa, 320 lpp. | ||||||||
| 6 | Pipere, A., Sebre, S., Mārtinsone, K., & Vorobjovs, A. Ārija Karpova and psychology in Latvia: Voices from past and present. | ||||||||
| 7 | Robinson, D. N. (1995). An intellectual history of psychology. Univ of Wisconsin Press. | ||||||||
| 8 | Šuvajevs, I.(2006) Dzīļu psiholoģija. Personas, idejas un risinājumi. Zvaigzne ABC. | ||||||||
| 9 | Соколова, Е. Е. (1997). Тринадцать диалогов о психологии. М.: Смысл. | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | History of Psychology (APA recenzējams akadēmiskais žurnāls) | ||||||||
