.
Klīniskā un veselības psiholoģija
Studiju kursa apraksts
Kursa apraksta statuss:Apstiprināts
Kursa apraksta versija:6.00
Kursa apraksta apstiprināšanas datums:14.07.2023 10:54:01
| Par studiju kursu | |||||||||
| Kursa kods: | VPUPK_293 | LKI līmenis: | 7. līmenis | ||||||
| Kredītpunkti: | 4.00 | ECTS: | 6.00 | ||||||
| Zinātnes nozare: | Psiholoģija | Mērķauditorija: | Psiholoģija | ||||||
| Studiju kursa vadītājs | |||||||||
| Kursa vadītājs: | Jeļena Koļesņikova | ||||||||
| Studiju kursa īstenotājs | |||||||||
| Struktūrvienība: | Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedra | ||||||||
| Struktūrvienības vadītājs: | |||||||||
| Kontaktinformācija: | Rīga, J. Asara iela 5, vppk rsu[pnkts]lv, +37167061587 | ||||||||
| Studiju kursa plānojums | |||||||||
| Pilns laiks - 1. semestris | |||||||||
| Lekcijas (skaits) | 12 | Lekciju ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā lekciju kontaktstundas | 24 | ||||
| Nodarbības (skaits) | 12 | Nodarbību ilgums (akadēmiskās stundas) | 2 | Kopā nodarbību kontaktstundas | 24 | ||||
| Kopā kontaktstundas | 48 | ||||||||
| Studiju kursa apraksts | |||||||||
| Priekšzināšanas: | Vispārīgā psiholoģija, psihes bioloģiskie pamati, psihofizioloģija. Klīniskā psiholoģija, veselības psiholoģija, patopsiholoģija, psiholoģiskā izpēte. | ||||||||
| Mērķis: | Attīstīt izpratni par klīniskās un veselības psiholoģijas jēdzieniem, biopsihosociālo pieeju slimībai un veselībai, padziļināt izpratni par psihologa darbu veselības aprūpes sistēmā, kā arī pilnveidot prasmes psiholoģiskās palīdzības metožu/intervenču lietošanā. | ||||||||
| Tēmu saraksts (pilna laika studijas) | |||||||||
| Nr. | Tēma | Īstenošanas forma | Skaits | Norises vieta | |||||
| 1 | Ievads klīniskajā un veselības psiholoģijā. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 2 | Veselības informācijas avoti (t.sk. demogrāfija). Veselības politika, veselības aprūpes sistēma un finansēšanas modeļi. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||||
| 3 | Veselība. Slimību profilakse un veselības veicināšana. Psihiskās veselības veicināšana. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 4 | Veselības un slimības uztvere. Veselības uzvedības teorijas un modeļi. | Lekcijas | 1.00 | auditorija | |||||
| 5 | Ievads bērnu psihiatrijā | Lekcijas | 5.00 | auditorija | |||||
| 6 | Psihisko traucējumu etioloģija pieaugušajiem. | Nodarbības | 4.00 | auditorija | |||||
| 7 | Psihisko traucējumu etioloģija un palīdzības sniegšanas metodes. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 8 | Psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes: psihiskie un uzvedības traucējumi psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. Azartspēļu atkarība. | Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||
| 9 | Sāpju mērīšana, fizioloģija, neiroķīmiskais pamats. | Lekcijas | 2.00 | auditorija | |||||
| Nodarbības | 2.00 | auditorija | |||||||
| Vērtēšana | |||||||||
| Patstāvīgais darbs: | 1. Sagatavo un prezentē grupā darbu par veselības uzvedības teoriju/modeli un gadījuma analīzi. 2. Sagatavoties gala pārbaudījumam. 3. Studija kursa beigās sniegt atgriezenisko saiti (aizpildīt anketu). | ||||||||
| Vērtēšanas kritēriji: | 1. Norādītajā laikā sagatavots un prezentēts darbs par veselības uzvedības teoriju/modeli (gadījumu analīze) (50%). • Studējošais veic gadījuma teorētisko analīzi – korektu gadījuma teorētisko analīzi, izvērtē veselības uzvedību un formulē uz veselību orientētas uzvedības mērķus, izvēlas efektīvas (uz pētījumu rezultātiem balstītas) metodes psiholoģiskās palīdzības sniegšanai, sagatavo prezentāciju (PowerPoint). Studējošais prezentē darbu studentu grupā (10. min.) un atbild uz jautājumiem. 2. Gala pārbaudījums – rakstisks eksāmens, kas sastāv no desmit jautājumiem (50%). | ||||||||
| Gala pārbaudījums (pilna laika studijas): | Eksāmens (Rakstisks) | ||||||||
| Gala pārbaudījums (nepilna laika studijas): | |||||||||
| Studiju rezultāti | |||||||||
| Zināšanas: | Studējošie skaidro klīniskās un veselības psiholoģijas terminoloģiju. Apraksta starptautiski akceptētās pamatvērtības, uz kurām balstās veselības politika. Nosauc un definē veselības veicināšanā lietotos terminus. Nosauc veselības sociālās determinantes un raksturo tās. Izskaidro riska faktora, cēloņfaktora un jaucējfaktora jēdzienus slimību daudzcēloņu teorijas kontekstā. Nosauc un raksturo veselības uzvedības modeļus un teorijas. Nosauc un raksturo veselības un slimības uztveres konceptus. Raksturo psihisko traucējumu izpausmes un apraksta tās veidošanās procesu biopsihosociālā modeļa kontekstā. Apraksta sāpju dabu, novērtēšanas metodes un kontroles tehnikas. Apraksta veselības aprūpes iestādēs pielietojamo psiholoģiskās palīdzības (intervenču) veidus. | ||||||||
| Prasmes: | Lieto korektus veselības un psihiskās slimības jēdzienus. Izvēlas un pamato veselības veicināšanai piemērotāko teorētisko pamatojumu. Izvērtē sociālo faktoru klātbūtni dažādu slimību izcelsmē un izplatībā. Salīdzina veselības uzvedības teorijas un modeļus. Pielieto zināšanas, lai izvērtētu klienta/pacienta veselības un slimības uztveri, kā arī veselības uzvedību un formulētu uz veselību orientētas uzvedības mērķus. Apraksta un diferencē bērnu, pusaudžu un pieaugušo psihopatoloģiskos simptomus un sindromus. Izvēlas un analizē psiholoģiskās palīdzības metodes. | ||||||||
| Kompetences: | Diskutē par veselības un slimības jēdzieniem. Patstāvīgi izvēlas konkrētai mērķa grupai un veselības problēmai piemērotāko, teorijā pamatotu, veselības veicināšanas rīcības modeli. Patstāvīgi (mācību situācijās) pielieto veselības un slimības uztveres, kā arī veselības uzvedības teorijas un modeļus veselības uzvedības plānošanā un mērķu noteikšanā. Nodibina kontaktu un noskaidro klienta vajadzības un problēmas, psiholoģiskās konsultēšanas veikšanai, ka arī izveido psiholoģiskās konsultēšanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajam konsultēšanas mērķim. Izvēlas efektīvas intervences veselības un slimības uztveres korekcijai, veselības uzvedības sekmēšanai, veselību kompromitējošas uzvedības novēršanai un sāpju kontrolei (mācību situācijās). Studējošie kritiski izvērtē veselības aprūpes iestādēs pielietojamas psiholoģiskās palīdzības metodes. | ||||||||
| Bibliogrāfija | |||||||||
| Nr. | Atsauce | ||||||||
| Obligātā literatūra | |||||||||
| 1 | Hayden, J. (2014). Introduction to health behavior theory (2nd ed.). Burlington, MA: Jones & Bartlett Learning. | ||||||||
| 2 | Kevin T. Larkin, & Elizabeth A. Klonoff. (2014). Specialty Competencies in Clinical Health Psychology. Oxford University Press. | ||||||||
| 3 | Mārtinsone, K., Sudraba, V. (red.). (2019). Veselības psiholoģija. Teorijas un prakses starpdisciplinārā perspektīva. RSU izdevniecība. | ||||||||
| 4 | Paul Bennett. (2015). EBOOK: Clinical Psychology: Psychopathology Through the Lifespan : Psychopathology Through the Lifespan. Open University Press. | ||||||||
| Papildu literatūra | |||||||||
| 1 | American, A. O. P. (. (Ed.). (2020). Adhd : Evaluation and care. ProQuest Ebook Central | ||||||||
| 2 | Brownson R.C. et al. (2011). Evidence-based public health. Second ed. Oxford University Press, 293 p. | ||||||||
| 3 | Flaten, M. A., & al'Absi, M. (Eds.). (2016). Neuroscience of pain, stress, and emotion : Psychological and clinical implications. ProQuest Ebook Central | ||||||||
| 4 | Wieser, M. J. & Pauli. P. (2016). The neuroscience of pain, stress, and emotion: psychological and clinical implications. Elsevier. | ||||||||
| 5 | Sommers-Flanagan, J., & Sommers-Flanagan, R. (2015). Clinical interviewing. ProQuest Ebook Central | ||||||||
| Citi informācijas avoti | |||||||||
| 1 | International Journal of Clinical Health Psychology | ||||||||
| 2 | Journal of Clinical Psychology in Medical Settings | ||||||||
| 3 | Journal of Health Psychology | ||||||||
| 4 | Psychological Assessment | ||||||||
